– Vai jums ir ticība, ka kādreiz šī amorālā pieeja valsts augstākās varas aprindās beigsies? 17
– Tas katram ir jāizvērtē pašam, bet tas nebūtu slikts mērķis, uz kuru tiekties. Ir jābūt pašsaprotamam, ka katram varas atzaram ir jābūt uzticībai pret citu, respektējot tā lomu demokrātiskā valstī, nevis demonstrējot ar savu darbību nihilismu. Ir jābūt noteiktam neitralitātes standartam – vienādam visos kriminālprocesa gadījumos. Vai tas ir pedofils vai kāda cita persona. Tas izskatās ļoti dīvaini, ka vienā gadījumā paziņo, ka, lūk, šī persona nav notiesāta, tāpēc mēs ar viņu varam brāļoties, bet citos gadījumos no cilvēka vairās pa gabalu.
Taču vienlaikus mēs gribam norādīt, ka neviena persona nav atzīta par vainīgu, kamēr tās vaina nav pierādīta tiesā.
A. Zalužinskis: – Tik un tā kaut kāda sabiedrības daļa vienmēr ticēs solījumiem no vēlēšanām līdz vēlēšanām, neizprotot, kāpēc tā problēma rodas. Bet tā rodas no šādiem cilvēkiem, kas ir pie varas un darbojas tikai savās un savu draugu interesēs. Kamēr to nevēlēsies atzīt, tikmēr nekas nemainīsies, viņi atkal balsos par tiem pašiem, varbūt citādā izskatā, citādā uzvalkā. Manuprāt, ir un arī būs nopietns pārbaudījums izaudzināt jaunu paaudzi, kura domās savādāk, rīkosies savādāk – godīgāk un tiesiskāk. Šobrīd var vērot negatīvu tendenci, ka atsevišķas politiskās partijas piesaista jaunus cilvēkus, kurus ieaudzina domāt tāpat kā tos, kas politikā jau kādu laiku ir darbojušies.
J. Juriss: – Tāpat jāsaprot, ka neitralitāte jau nenozīmē to, ka tagad visiem jāturas pa gabalu vai jāvairās no personas, kuru tur aizdomās vai apsūdz. Šeit nāk prātā eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas sacītais par to, ka ir jāizsver savas rīcības un uzvedības standarti, tas, kas ir pieņemami un kas nav. Katram ir skaidrs, ka tiesa izlemj – ir vai nav vainīgs, bet rīcības standartus pirms šāda sprieduma jāvērtē pašiem. Iztēlojoties, cik tālu var aiziet, ja neievēro šo zināmo neitralitāti. Tad varbūt kādu dienu kādam ministram vai kādam citam politiķim ienāks prātā kopā ar kādu no apsūdzētajiem nākt pie tiesībaizsardzības iestādes pārstāvjiem un stāstīt, kā viņi redz tās darbību.
– Vai Lemberga un viņam tuvu stāvošo personu lieta ir lielākais izaicinājums jūsu profesionālajā karjerā?
– Tik ilgi neesam strādājuši ne pie vienas sevišķi smagu noziegumu lietas. Zināmā mērā tas ir izaicinājums visai tiesu sistēmai – cik tā ir spējīga uzņemties tādas lietas un novest tās līdz tiesiskam iznākumam. Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanā ir bijuši iesaistīti vismaz deviņi prokurori, neskaitot amatā augstākus prokurorus.
Lietas izmeklēšanas laikā bija jūtama pretdarbība visos līmeņos – sākot no atsevišķa masu medija vienpusējas informācijas atspoguļošanas un beidzot ar atsevišķu tiesību normu virzīšanu to pieņemšanai.
– Prokurors Andis Mežsargs, kurš savulaik izmeklēja Lemberga lietu, esot saņēmis vairākus “stimulējošus” mājienus, lai atteiktos no šīs lietas pārbaudes. Vai arī jūs esat jutuši spiedienu?
– Es varu pateikt tikai tik daudz, ka esmu par to ziņojis likumā noteiktajā kārtībā.
A Zalužinzkis: – Konkrēti pret mani nekāda vēršanās nav notikusi. Vismaz es par to nezinu.
– Vai, izmeklējot šo vērienīgo krimināllietu, bija kaut kas tāds, kas jūs šokēja vārda tiešā nozīmē?
J. Juriss: – Trakākais, ko var pateikt prokurors, ir tas, ka ar laiku vairs nekas nešokē.
A. Zalužinskis: – Šī krimināllieta vismaz mums atklāja, kā valsts ir pārvaldīta no deviņdesmito gadu sākuma. Šī, iespējams, ir pirmā lieta, kurā liecinošās personas ir pietiekami atklāti izstāstījušas par to, kurā vietā ir tikuši pieņemti valstij svarīgi jautājumi, tajā skaitā tranzīta jautājumi, un cik tie ir bijuši nošķirti no atsevišķu valsts amatpersonu personiskajām interesēm. Kad spriedums stāsies spēkā, to detalizētāk varēs uzzināt arī sabiedrība.
J. Juriss: – No politiķiem nereti izskan: novilksim robežu, nav ko domāt par pagātni, jādomā par tagadni un nākotni! Finanšu ministrija pirms dažiem gadiem virzīja šādu projektu, kura pamatā bija doma par nodokļu parādu atlaišanu juridisko seku kontekstā. Ja pret šādu pieeju nebūtu bijusi pretestība, tajā skaitā arī no prokuratūras, tad, piemēram, naudas atmazgāšanas krimināltiesiskajam izvērtējumam par iepriekšējo laika periodu vairs nebūtu nekādas nozīmes. Saka, viss ir kārtībā – sāksim skatīties no šodienas, ne pagātnes! Tāda nostāja ir ļoti izdevīga, ja kapitāls ir iegūts noziedzīgā veidā.
