– Smagos noziegumos apsūdzētais Lembergs, kurš, kā jūs tiesā sacījāt, esot izveidojis noziedzīgu grupējumu un ir atstādināts no Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumu veikšanas, joprojām šo drošības līdzekli ignorē un uzvedas tā, it kā šāda drošības līdzekļa nebūtu. Kā jūs reaģējat uz šo tiesas bezspēcību? 17
– Pirms kāda laika tiesai paudām savu viedokli jautājumā par apsūdzētā Aivara Lemberga drošības līdzekli, jo uzskatījām, ka piemērotais drošības līdzeklis nav sasniedzis savu mērķi. Apsūdzētā persona turpina izpildīt tādas darbības, kuras viņam ir inkriminētas valsts apsūdzībā. Tātad piemērotajam drošības līdzeklim nav nekāda atturoša efekta.
Mūsu ieskatā, tā bīstamība ir nevis tikai vien tajā apstāklī, ka persona turpina pildīt pienākumus, kas viņai aizliegti, bet gan tajā, ka šis mehānisms tika izmantots brīdī, kad notika aktīva liecinošo personu pratināšana. Mūsu ieskatā, bija nepieņemami, ka liecinošās personas saskārās ar tādiem pašiem apstākļiem, kādi tie bija pirms kriminālprocesa, proti, liecinošās personas varēja izjust amatpersonas pilnvaru lietošanu viņiem nozīmīgos jautājumos, kaut gan tobrīd personai bija piemērots drošības līdzeklis, kas to liedza.
Tāpēc iesniedzām tiesai lūgumu grozīt drošības līdzekli, liedzot apsūdzētajam apmeklēt noteiktas vietas, nepieļaujot tās atrašanos tuvāk, kā noteiktā attālumā no Ventspils domes un brīvostas.
A. Zalužinskis: – Reizēm tiesai vienkārši pietrūkst drosmes vai gribas pieņemt lēmumus pēc būtības. Prokuroriem lietā bija pierādījumi, kas balstījās uz vairāku Ventspils domes deputātu iesniegumiem, ka apsūdzētā persona pretdarbojas kriminālprocesā, pārkāpj drošības līdzekli, reāli pildot savus pienākumus un izmantojot savu varu, kas viņam piešķirta kā domes priekšsēdētājam. Par to varēja pārliecināties pat no publiskajā telpā izplatītās informācijas. Ja apsūdzētais neievēro piemēroto drošības līdzeklī, viņam var piemērot stingrāku drošības līdzekli – policijas uzraudzību, ko īsteno policija, mājas arestu un pat apcietinājumu. Tas liktu apsūdzētajam aizdomāties par savu turpmāko rīcību. Taču valsts apsūdzības uzturētāji tiesā var tikai lūgt, bet lēmumus pieņem tiesa. Mums tie ir jārespektē.
– Pirms laika kriminālprocesā galvenā apsūdzētā persona masu medijos ir sacījusi, ka “šobrīd Latvijā notiek divi politiski procesi. Viens ir tā saucamā digitalizācijas lieta un otrs ir pret mani”. Vai jūs manāt kādus politiskus elementus?
J. Juriss: – Šādi paziņojumi no apsūdzēto puses par politisko pasūtījumu kļūst par tādu kā modes kliedzienu.
A. Zalužinskis: – Mums nekad nav bijis pamata uzskatīt, ka tur ir kaut kāda runa par politiku, jo neviena šajā kriminālprocesā pratinātā persona nekad nav liecinājusi par politisku aspektu. Arī tiesā liecinieki nekad nav runājuši par politiku. Par politiku runā tikai apsūdzētais Aivars Lembergs.
J. Juriss: – Tā politiskā pieskaņa, ko apsūdzētais mēģina radīt, ir no viņa paša izrietoša – ar viņa publiskajām aktivitātēm, paziņojumiem un centieniem notikumus, kas viņam ir inkriminēti, kaut kādā veidā sasaistīt ar politiku. Kurā brīdī būtu jādomā, ka, piemēram, naudas atmazgāšanai vai kukuļa izspiešanai ir politiskais konteksts?
A. Zalužinskis: – Tiesā apsūdzētais Lembergs visai regulāri izrāda sevi visā pilnībā, kāds viņš acīmredzot ir patiesībā.
J. Juriss: – Tā ir apsūdzētā aizstāvības pozīcija, bet jebkura aizstāvības pozīcija galu galā raksturo pašu cilvēku. Spilgti atceros, ka apsūdzētais tiesas zālē pārteicās, sakot, ka viņš esot balsojis par Satversmi, kaut gan droši vien gribēja sacīt, ka balsojis par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, un gribēja manā virzienā mest valsts pamatlikuma eksemplāru. Ir brīži, kad var redzēt nesavaldību no apsūdzētā puses, uzrunājot klātesošos ar “tu” vai lietojot tādu izteicienu kā “stāvi pie ratiem”, vai prokuroru nodēvējot par “puiku”. Tās, protams, ir cilvēka rakstura īpašības, ar kurām prokuroram likuma ietvaros ir jāsamierinās un jāreaģē.
A. Zalužinskis: – Par tiesas sēdes kārtības neievērošanu Lembergs ir saņēmis vairākas procesuālās sankcijas – neskaitāmus brīdinājumus un naudas sodu.
J. Juriss: – Esmu izmeklējis dažādas sevišķi smagas lietas, pratinājis gan narkotiku tirgotājus, gan kontrabandistus un citus, kas noziedzīgajos grupējumos skaitās ievērojami cilvēki. Bet viņi nekad nav atļāvušies līdzīgas darbības. Īpaši pēdējā tiesas sēdē.
– Bet ko tiesnesis šādā gadījumā var darīt?
– Nu kaut vai izraidīt no zāles uz desmit minūtēm, lai nomierinās. Mums jau svarīgi, lai procesuālās darbības risinās uz priekšu, nevis pārtrūkst.
Katrs izvēlas tādu savu aizstāvības pozīciju, kādu uzskata par pareizu, bet tā vienmēr raksturo pašu cilvēku. Reti kad cilvēks rīkojas diametrāli pretēji tam, kā viņš radis to darīt.
A. Zalužinskis: – Reizēm rodas iespaids, ka kriminālās autoritātes tiesai izrāda lielāku cieņu nekā šobrīd Aivars Lembergs.
J. Juriss: – Tiesai ir jāredz, vai aizstāvības pozīcija nepārkāpj noteiktos juridiskos rāmjus.
A. Zalužinskis: – Tāpēc jau tiesvedība ieilgst, ka laikus netiek piebremzēts un novērtēts, ka apsūdzētais mēdz arī ļaunprātīgi izmantot savas tiesības. No apsūdzētā un viņa aizstāvju puses ir bijuši daudzi lūgumi par pierādījumu iesniegšanu, dokumentu izprasīšanu un citi. Bieži vien tie pēc satura bijuši nepamatoti gari, piesātināti ar informāciju, kas neattiecas uz konkrēto jautājumu, mākslīgi padarot lūgumu tik apjomīgu, kā dēļ tā nolasīšana nepamatoti kavē kriminālprocesa norisi.
