Latvijā
Sabiedrība

Levits brīdina par risku tikt “smagi atsistiem atpakaļ”1


Egils Levits
Egils Levits
Foto: Ilmārs Znotiņš/VPK

Iedzīvotājiem ir jāturpina būt atbildīgiem un strikti ievērot Covid-19 izplatības mazināšanai ieviestos noteikumus, kā arī jāaizrāda citiem par pretēju rīcību, uzsver Valsts prezidents Egils Levits, brīdinot, ka pārgalvība un vieglprātība “var mūs smagi atsist atpakaļ”.

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā, pēc prezidenta vārdiem, Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas “mazo Šengenas” telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām.

“No šodienas mēs visi, seši miljoni baltiešu, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, varam brīvi doties pāri mūsu valstu savstarpējām robežām. Tas Latvijai ir jo īpaši svarīgi arī tādēļ, ka Lietuva un Igaunija ir mūsu lielākie ekonomiskie partneri,” uzsvēra valsts pirmā amatpersona.

Viņš pavēstīja, ka trīs Baltijas valstis veido īpašu reģionu Eiropā, ko pandēmija ir skārusi mazāk nekā lielāko daļu Eiropas.

To ir izdevies panākt tāpēc, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ierobežojumus ieviesa savlaicīgi, sacīja prezidents. Viņaprāt, cilvēku izpratne un disciplīna un valdību saprātīgā politika ļāva pandēmijas izplatību noturēt samērā zemā līmenī.

Eiropā un citur pasaulē valstis sāk domāt par ekonomikas sekmēšanu, samazinot ierobežojumus. Tomēr izejas pozīcijas starp valstīm šai jaunajai politikai ir krasi atšķirīgas – kamēr lielā daļā pasaules un Eiropas valstu pandēmija vēl izplatās pilnā sparā, katru dienu tūkstošiem cilvēku inficējas un mirst, tikmēr dažās valstīs, it sevišķi Latvijā, infekcijas izplatību spējam kontrolēt, skaidroja prezidents.

“Tas ļāva valdībai pirms dažām dienām piesardzīgi samazināt ierobežojumus.

Dažreiz, norādot uz samēro labo epidemioloģisko situāciju valstī, tiek secināts, ka ierobežojumi vairs nav vajadzīgi.

Taču cēloņsakarība ir tieši otrāda – mūsu situācija ar samērā zemo vīrusa izplatību ir salīdzinoši tik laba tieši tādēļ, ka mums pastāv ierobežojumi, un tie visumā tiek ievēroti,” uzsvēra Levits.

Viņaprāt, ierobežojumu atvieglojumi nozīmēs vairāk kontaktus starp cilvēkiem, un tas savukārt samērā droši nozīmēs arī infekcijas izplatības pastiprināšanos. Lai tas nenotiktu vai vismaz nenotiktu pārāk strauji, cerības tiek liktas uz līdzcilvēku atbildību un striktu noteikumu ievērošanu – it sevišķi ir jāievēro divu metru distance, uzsvēra amatpersona.

“Turklāt ne tikai pašam jāievēro, bet arī jāaizrāda citiem, ja kāds distanci neievēro. Ar vīrusu būs jāsadzīvo līdz laikam, kad būs pieejama vakcīna. Tātad šie jaunākie atvieglojumi nozīmē, ka mēs uzticamies sabiedrības pašdisciplīnai un paškontrolei. Tas ir uzticības kredīts,” norādīja Levits.

Savukārt, ja tas nedarbosies un infekcijas līkne atkal strauji pieaugs, būs jāatgriežas pie striktākiem ierobežojumiem.

“Aicinu atcerēties – pārgalvība un vieglprātība var mūs smagi atsist atpakaļ. Likt uz spēles dzīvības mēs nedrīkstam,” pauda prezidents.

Viņaprāt, līdzšinējā pieredze rāda, ka sabiedrībai kopumā ir pamats šai uzticībai pašiem sev kā atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Iedzīvotāju atbildīgā rīcība savukārt paver ceļu agrākai un straujākai ekonomikas atlabšanai.

“Un te Latvijas valdības pienākums ir rīkoties gudri un tālredzīgi – papildu līdzekļi, kas ir valsts rīcībā, lai pārvarētu ekonomikas krīzi, ir nevis vienkārši jānoēd un jānotērē, bet jāinvestē tā, lai Latvijas ekonomika un sabiedrība kopumā pēc krīzes paceltos krietni augstākā līmenī nekā pirms krīzes,” uzsvēra valsts pirmā amatpersona.

Tāpat viņš izteicās, ka šos līdzekļus nedrīkstētu ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves. Atbrīvotie resursi ir jāpārorientē uz perspektīvām nozarēm, profesijām, uzņēmumiem. Cilvēkiem šajā pārveides un pārorientācijas procesā ir jānodrošina izglītības un pārkvalifikācijas iespējas, un sociālais atbalsts jāsaņem tiem, kuriem tas nepieciešams.

“Tātad krīzes pārvarēšanas politikai ir jābūt vērstai nevis vienkārši uz pirmskrīzes situācijas atjaunošanu, bet gan uz pārmaiņām – it sevišķi uz strukturālām reformām mūsu ekonomikā, nodokļu un tiesiskajā sistēmā, izglītībā un zinātnē. Pienācīga uzmanība šajā izaugsmes lēcienā būs jāpievērš, protams, veselības nozarei, kā arī kultūrai kā nozīmīgiem dzīves kvalitātes faktoriem,” pauda Levits.

Prezidents uzsvēra, ka ekonomikas atlabšanas politikai ir jābūt mērķtiecīgai, strukturālu reformu politikai. Cilvēki sagaida, ka valdība iespējami drīzā laikā nāks klajā ar šādas politikas piedāvājumu, uzskata Levits.

“Mēs, baltieši, izveidojot brīvās kustības zonu – “mazo Šengenu”, esam pirmie Eiropā, kuri reāli atver kopš diviem mēnešiem slēgtās robežas un spēj rādīt efektīvas Eiropas valstu sadarbības priekšrocības. Mēs ceram, ka ar laiku mums pievienosies kaimiņvalstis un mūsu piemēram sekos citi Eiropas reģioni,” uzsvēra Levits.

Saistītie raksti

Valsts pirmā amatpersona pavēstīja, ka Latvijai ir labas starta priekšrocības ekonomikas atlabšanas procesa uzsākšanā tāpēc, ka Baltijas valstis līdz šim ir priekšzīmīgi ierobežojušas pandēmijas izplatību. Savukārt Baltijas ātrais starts Eiropā ir drošs pakāpiens mūsu konkurētspējas stiprināšanā, pārliecināts prezidents.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā valdība pagarināja ārkārtējo situāciju valstī līdz 9.jūnijam, savukārt šodien Rīgā tiksies Baltijas valstu ārlietu ministri, lai parakstītu memorandu par vienotas Baltijas telpas izveidošanu. Tā jau no šodienas paredz Lietuvas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju brīvu pārvietošanos minētajās valstīs, neievērojot 14 dienu pašizolāciju.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.