Latvijā
Politika

Levits komentējis, kādas problēmas parādījis Zolitūdes lietas spriedums4


Egils Levits.
Egils Levits.
Foto: EPA/Scanpix/LETA

Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšana norāda uz problēmām tiesas procesā, tāpēc Valsts prezidents Egils Levits tuvākajā laikā tiksies ar atbildīgajām amatpersonām, lai meklētu risinājumus tā uzlabošanai.

Levits ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) šodien pārrunāja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas spriedumu, taču vienojās žurnālistiem to nekomentēt, jo tas ir tikai pirmās instances spriedums, kurš vēl nav stājies spēkā. Arī tiesas pārmetumus prokuroriem par nekvalitatīvi veiktu darbu Levits nekomentēja.

Vienlaikus abas amatpersonas konstatējušas, ka

sešus gadus ilgais process tikai līdz pirmajai instancei, kā arī saīsinātā sprieduma 850 lappušu lielais apjoms, norāda uz problēmām tiesas procesā.

Levits neslēpa, ka par nepieciešamajiem uzlabojumiem tiesu procesā ir runāts jau ilgi, taču pauda nostāju, ka šis spriedums varētu būt “labs grūdiens”, lai diskusiju arī juridiskajā vidē pavirzītu uz priekšu.

Taujāts, kas varētu būt tie “klupšanas akmeņi” tiesvedības procesā, kurus nepieciešams uzlabot, Levits sacīja, ka viens no apspriežamajiem jautājumiem varētu būtu tiesas sēžu atlikšanas process, kā arī sprieduma apjoms.

“Ļoti apjomīgs spriedums nenozīmē, ka tas ir kvalitatīvs. Tam ir jābūt saprāta robežās. Arī citi smalki labiem advokātiem viegli izmantojami caurumi likumos ir jāmēģina aizdarīt, lai tos nevarētu izmantot sprieduma vilcināšanai, lai gan sākotnēji tie, visticamāk, iestrādāti, labu gribot,” pauda prezidents, vienlaikus uzsverot, ka Tieslietu ministrija jau ir iesniegusi virkni priekšlikumu šo jautājumu risināšanai.

Tikmēr Kariņš sacīja, ka balstoties uz ministrijas sniegto informāciju, tikai 4% no krimināllietām pārsniedz 24 mēnešu termiņu, taču problēmu rada tas, ka šie 4%, acīmredzot, “ir tie skaļākie gadījumi”, kas rada sabiedrības neizpratni par sistēmu kopumā.

Viņš arī pauda viedokli, ka valdības sāktais ceļš augstākās izglītības reformas virzienā noteikti dos ieguldījumu šīs problēmas risināšanā.

Levits norādīja, ka tuvākajā plāno tikties arī ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (JKP), atbildīgajiem Saeimas deputātiem un pašiem tiesnešiem, lai pārrunātu konkrētus problēmu risināšanas soļus.

Jau ziņots, ka Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesa otrdien attaisnoja visus lietā apsūdzētos, izņemot būvinženieri Ivaru Sergetu,

kuram bez sešu gadu cietumsoda piespriests arī liegums piecus gadus strādāt savā profesijā. Pēc attaisnojošā sprieduma dzirdēšanas vairāku apsūdzēto sejās varēja vērot atvieglojumu. Visiem attaisnotajiem arī tika atcelti viņiem piemērotie drošības līdzekļi.

Prokuratūra Sergetam bija lūgusi piemērot septiņus gadus un sešus mēnešus ilgu brīvības atņemšanu.

Tiesa visās apsūdzībās attaisnoja veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi, arhitektu Andri Kalinku, kā arī par nevainīgu atzina būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu.

Attaisnota tika arī Rīgas pilsētas būvvaldes Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija, kā arī būvvaldes būvinspekcijas priekšnieka vietniece Aija Meļņikova un būvvaldes darbinieks Jānis Balodis.

Tāpat par nevainīgu atzīta SIA “Maxima Latvija” darba aizsardzības vecākā eksperte Inna Šuvajeva.

Tāpat tiesa ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA “Vikom Industry” bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Tiesa arī pieņēma vēl vienu blakuslēmumu, kurā konstatējusi, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.

Tiesa Rīgas tiesas apgabala prokuroru Agra Skradaiļa, Kaspars Cakula un Jekaterinas Kušakovas rīcībā konstatējusi likumā “noteikto pienākumu nepienācīgu pildīšanu, veicot kriminālprocesu uzraudzību pirmstiesas kriminālprocesā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.”

Blakuslēmumu tiesa nolēmusi nosūtīt izskatīšanai Ģenerālprokuratūrai un zināšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroram.

Pērn novembrī apritēja seši gadi kopš Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī.

Policija un prokuratūra pirmstiesas izmeklēšanu veica aptuveni divus gadus, savukārt tiesas process ildzis trīs gadus un 11 mēnešus.

Būveksperti secināja, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādīja par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, prokuratūra apsūdzības izvirzīja piecām personām. Šīs personas ir Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Gulbis, būvuzraugs Draudiņš, arhitekts Kalinka un uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājs Kumpiņš. Prokuratūra viņiem apsūdzības uzrādīja arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.

Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Balodim, Treijai un Meļņikovai – izvirzīja apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.

Pērn jūnijā prokuratūra tiesā pabeidza savu debašu runu, izsakot arī viedokli par apsūdzētajam piemērojamā soda veidu un mēru.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasīja piemērot būvinženierim Sergetam, kā arī veikala projekta būvekspertīzes veicējam Gulbim, būvuzraugam Draudiņam, arhitektam Kalinkam un “Re&Re” būvdarbu vadītājam Kumpiņam.

Sergetam un Gulbim cietumsodā prokuratūra aicināja iekļaut jau iepriekš apcietinājumā pavadīto laiku.

Piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza piemērot trīs iepriekšminētajiem Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem – Balodim, Treijai un Meļņikovai.

Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasīja piemērot arī uzņēmuma “Maxima Latvija” darbiniecei Šuvajevai.

Saistītie raksti

Tāpat visiem apsūdzētajiem prokuratūra prasīja noteikt aizliegumu piecus gadus pildīt šo personu iepriekš veiktos pienākumus.

Prokuratūra lūdza noteikt arī piespiedu ietekmēšanas līdzekļus lietā iesaistītajiem uzņēmumiem, proti, veikala ēku projektētājai arhitektu firmai “Kubs” tika lūgts noteikt piespiedu līdzekli 200 minimālo mēnešalgu apmērā sprieduma taisīšanas brīdī, būvuzraudzības uzņēmumam “CM Consulting” – 200 minimālo mēnešalgu apmērā, uzņēmumam “Re&Re” – 6000 minimālo mēnešalgu apmērā, bet “Maxima Latvija” – 2000 minimālo mēnešalgu apmērā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Ceļā uz Saulkrastiem izveidojies sastrēgums vairāku desmitu kilometru garumā
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
No nākamās nedēļas bruņotie spēki sargās valsts austrumu robežu
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Metas ar nazi pie kakla: Šampēterī iedzīvotājus veikalā pārbiedē neadekvāts vīrietis
7 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Covid-19 konstatēta Stradiņa slimnīcas onkoloģei
24 minūtes
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
Tukumā uguns no atkritumiem pārmetusies uz blakus esošo angāru, deg arī kūla
1 stunda
IE
Ināra Egle
Latvijā
Vai neievēro pašizolāciju? Iedzīvotāji ziņo par Saeimas deputātu atrašanos ārpus dzīvesvietas
1 stunda
LE
LETA/AFP
Pasaulē
Lai ierobežotu Covid-19 izplatību, Krievija uz laiku slēgs sauszemes robežas
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējā diennaktī apstiprināti 25 Covid-19 gadījumi. Trīs cilvēki stacionēti ar smagu slimības gaitu
10 stundas