Līdz 31. janvārim jaunieši var pieteikties stipendiju konkursā “LVM Bioekonomikas skola” 1

AS “Latvijas valsts meži” (LVM) jau septīto gadu aicina jauniešus dziļāk pētīt bioekonomikas iespējas un veidot zaļu nākotni, piedaloties stipendiju konkursā “LVM Bioekonomikas skola”. LVM vides izglītības vadītāja Līga Abizāre uzsver, ka vidusskolēniem tā ir lieliska iespēja izpētīt bioekonomikas jomu un saprast, vai viņi ar to vēlas saistīt arī savu nākotnes izglītību un karjeru.

Reklāma
Reklāma
Veselam
Austrumu slimnīcā ar NBS helikopteru nogādāta gados jauna paciente kritiskā stāvoklī 53
Labs darbiņš, kas padarīts – “Visiem nepietiek!” Krievijā sācies 95.benzīna deficīts 73
TV24
“Ko viņi darīs pirmos mēnešus? Viņi dropēs!” Rajevs skeptiski vērtē Krievijas demobilizācijas plānu
Lasīt citas ziņas

Stipendiju konkurss “LVM Bioekonomikas skola” norisinās jau septīto gadu, un LVM to organizē sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, AS “Latvijas Finieris” un biedrību “Zaļās mājas”. Konkursā aicināti piedalīties 10. -12. klašu skolēni un profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi vecumā no 16 līdz 19.gadiem. Konkurss norit trīs kārtās. 1. kārtā “ATKLĀJ”, līdz 31. janvārim jārada sociālā reklāma, izglītojošs vai informatīvs plakāts saviem vienaudžiem par to, kā bioekonomika var palīdzēt Latvijas drošībai. Labāko plakātu autori 17. februārī konkursa 2. kārtā “IZPĒTI DABĀ” kopā ar nozares ekspertiem dosies bioekonomikas ekspedīcijā uz valsts mežiem un mežzinātnes institūtu “Silava”, lai labāk iepazītu koksni kā veselīgu un inovatīvu materiālu. Visi ekspedīcijas dalībnieki varēs sacensties stipendijas konkursa 3. kārtā “RUNĀ”,  radot videovēstījumus ANO Starptautiskajā Meža dienā.

Kopumā tiks piešķirtas 10 stipendijas  – 700, 500, 300 un 100 eiro apjomā. Papildus tiks piešķirta arī specbalva par labāko komunikāciju sociālajos tīklos.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Bioekonomika cieši sasaucas ar mūsdienu domāšanu, zaļo kursu un videi draudzīgu dzīvesveidu. Viens no mērķiem ir padarīt pasauli  mazāk atkarīgu no fosilajiem resursiem un Latvijas gadījumā tas ir arī nacionālās drošības jautājums. Patērējot fosilos resursus, mēs vairojam vides piesārņojumu un klimata pārmaiņas. Mūsu vietējie atjaunojamie resursi  katrā ziņā ir tas nākotnes materiāls, ar kuru mums daudz vairāk jāstrādā,” saka Līga Abizāre.

Taujāta, ko jēdziens “bioekonomika” ietver, LVM vides izglītības vadītāja teic, ka būtībā uz šo jautājumu jaunieši pirmajā kārtā arī centīsies atbildēt. “Katram no viņiem ir savs skatījums, un tas ir ļoti interesanti. Pasaulē pilnīgi vienotas bioekonomikas definīcijas nav, katram reģionam ir sava. Latvijā ar bioekonomiku saprot to tautsaimniecības daļu, kur ražošanas procesā ilgtspējīgā un pārdomātā veidā tiek izmantoti atjaunojamie dabas resursi, lai ražotu pārtiku un barību, industriālos produktus un enerģiju. Bioekonomika var nodrošināt efektīvāku dabas resursu izmantošanu, īpaši – koksnes atlikumu pārstrādi,” skaidro Līga Abizāre.

Pēc viņas teiktā iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka jaunieši, kuri piedalās konkursā, ir motivēti un ieinteresēti šo jomu izpētīt tālāk.  “Mēs katrā ziņā redzam to kā iespēju aktualizēt bioekonomikas  tematu  vidusskolās. Kopā ar “Skola 2030” un Latvijas Universitāti izveidotais  un  11. klašu mācību saturā ietvertais temats – “biorafinēšana”  ļoti labi saistās ar bioekonomikas tēmu, kur jauniešiem no koksnes ir iespēja radīt dažādus produktus un pašiem domāt, kā piešķirt tiem  vērtību, kādi varētu būt potenciālie šo produktu izmantošanas veidi un biznesu  plānu modeļi.  Līdz ar to projekts ir cieši saistīts ar jauno mācību saturu un tādu priekšmetu apguvi kā ķīmija, fizika, dabaszinības un ekonomika.”

Reklāma
Reklāma

Līga Abizāre uzsver, ka mūsdienu tehnoloģijas ļauj no koksnes saražot gandrīz visu – sākot no apģērba un beidzot ar kosmētiku, pārtiku, degvielu. Termoķīmiski pārstrādājot koksni, tiek iegūts papīrs, kartons, tekstils, vielas pārtikas rūpniecībai, bet veicot biorafinēšanu – koksni sadalot pamata sastāvdaļās, tiek ražota biodegviela, līme, dažādas membrānas, ekstraktvielas un ķimikālijas.  “Ja šobrīd Latvija ir veiksmīga lietkoksnes mehāniskajā apstrādē un moduļu māju būvniecībā, tad liels potenciāls nākotnē ir arī koksnes ķīmiskajai pārstrādei produktos ar augstu pievienoto vērtību, kam plaši pieejams izejmateriāls Latvijā – papīrmalka un koksnes pārstrādes atliekas. Koksnes resursi mums ir pietiekami, jo mežu platības pēdējo 100 gadu laikā Latvijā ir pieaugušas divkārt, bet koksnes apjoms mežos – pat trīskārt. Turklāt katra nocirstā koka vietā iestādām divus. Bioekonomika, kas balstās uz vietējiem atjaunojamiem resursiem – koksni, ir viens no Latvijas ilgtspējīgas nākotnes pamatiem, un tieši tādēļ jauniešu iesaiste padziļinātā tās pētīšana ir tik būtiska,” norāda LVM vides izglītības vadītāja.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.