“Tā bija mana ar sviedriem pelnītā naudiņa…” influenceris Niklāvs Mičulis iekritis krāpnieku nagos 0
Latvijas iedzīvotāji šogad investīciju krāpniecībā jau zaudējuši aptuveni piecus miljonus eiro, vēsta TV3 raidījums “Bez Tabu”. Ar savu pieredzi dalījies arī digitālā satura veidotājs Niklāvs Mičulis, kurš kādreiz pats piedzīvojis sāpīgu finanšu zaudējumu.
Niklāvs norāda, ka ar ieguldījumiem nodarbojas jau vairākus gadus un uzskata, ka tas var būt labs veids, kā audzēt kapitālu. Tomēr viņš neslēpj – ceļš līdz šai izpratnei nav bijis viegls. Reiz arī viņš zaudējis lielu naudas summu.
“Iegāju internetā un noticēju pirmajam džekam, kas nāca pretī. Noticēju sacītajam – pērc to, es zinu, ka tas ir labs! Es paklausīju, nopirku. Kad esi iesācējs, gribas grābt, visu gribas sagrābt, bet sanāca 4000 eiro zaudēt. Iegādājos kriptovalūtu, nezinot neko par kriptovalūtām un ieguldījumiem. Nebija uzkrāta zināšanu pamatbāze. Tā bija mana ar sviedriem pelnītā naudiņa. Nācās mācīties no tā,” raidījumam “Bez Tabu” atzīst Niklāvs.
Šis konkrētais gadījums gan nebija klasiska krāpšana, bet vairāk riskants ieguldījums bez pieredzes. Taču daudzi Latvijas iedzīvotāji šobrīd krīt tieši investīciju krāpnieku nagos, kuri sola ātru un lielu peļņu, radot ilūziju, ka viss notiek legāli.
Bankas “Luminor” krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma uzsver, ka sarkanais karogs ir jebkāda uzstājība no krāpnieku puses: “Šie krāpnieki zvana un terorizē cilvēku. Pat ja piezvana un, pāris vārdus pārmijot, pārtraucu sarunu, visticamāk, viņi atkal zvanīs daudzas reizes dienā no dažādiem telefona numuriem, kamēr nepadošos un nepacelšu klausuli vai padošos. Tad sāks runāt un mēģinās pierunāt uz ieguldījumu veikšanu.”
Krāpnieki spēj radīt ļoti ticamu iespaidu – tiek izmantoti sarežģīti finanšu termini, viltojumi, viltus platformas un pat iespēja sākotnēji “nopelnīt” nelielu summu, lai cietušajam rastos uzticība. Viltus platformās tiek attēloti dati, grafiki, pozitīvi rezultāti.
Kad cietušais vēlas izņemt savu “peļņu”, tiek radīta ilūzija par kādu šķērsli, piemēram, nepieciešamību papildus pārskaitīt līdzekļus, lai noformētu dokumentus vai samaksātu komisiju.
Celma norāda, ka krāpnieks saka, lai tiktu pie naudas, krāpnieks saka, ka ir jāsazinās ar citu uzņēmumu: “Krāpnieks kopā ar cietušo sazinās ar it kā atbalsta dienestu, kas palīdz līdzekļus izvest, bet tur ir kāda ķibele, un cilvēkam liek maksāt vēl un vēl. Krāpnieks saka, ka palīdz, bet tie citi ir vainīgi pie tā, ka nevar tikt pie saviem līdzekļiem. Šādā veidā turpina ilūziju līdz brīdim, kad persona vienkārši pārtrauc komunikāciju, kad vairs nav iespējas iegūt līdzekļus vai kad saprot, ka notiekošais ir krāpšana.”
Šādi krāpnieki spēj apmuļķot ne tikai cilvēkus bez zināšanām, bet arī tos, kuriem ir kaut kāda zināšanu bāze. Policija norāda, ka biežāk cietušie ir vīrieši, vecumā no 50 līdz 59 gadiem.
“Viņi ievelk lielās lamatās, un ir grūti sev pateikt, ka esat apkrāpts. Ja esat investējis, piemēram, 100 tūkstošus eiro, lai šo summu dabūtu atpakaļ, krāpnieks izdomā jaunu leģendu, sakot, ka līdz konkrētam laikam jāpārskaita vēl, citādi nauda tiks pazaudēta. No vienas puses, saprotat, ka izklausās aizdomīgi, bet, no otras puses, darīsiet visu iespējamo, lai nepazaudētu savus 100 tūkstošus eiro – ņemsiet kredītus, aizņemsieties no draugiem, pārdosiet īpašumus,” norāda Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs.
