“Ja aizsardzība ir 5% no IKP, tad mums vēl ir 95%…” Uzņēmējam ir idejas, ko darīt ar šiem līdzekļiem 0
Nākamā gada budžets ir sagatavots valstiski atbildīgi un fiskāli sabalansēti, tā trešdien Saeimas sēdē, kurā pirmajā lasījumā tiek skatīts nākamā gada budžets un to pavadošo likumprojektu pakotne, teica finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Viņš norādīja, ka, gatavojot nākamā gada valsts budžetu, valdība izvirzīja piecus stratēģiskus mērķus. Galvenais no tiem ir atrast ilgtspējīgu finansējumu valdības prioritātēm – valsts aizsardzībai un iekšējai drošībai, demogrāfijai un ieguldījumiem izglītības kvalitātē. No šīm prioritātēm visnozīmīgākā ir aizsardzība un drošība.
Tāpat valdība apņēmās nepalielināt pamatnodokļus, uzlabot publiskā sektora izdevumu efektivitāti, palielināt iedzīvotāju ienākumus un nodrošināt fiskālo ilgtspēju budžeta plānošanā, atgādināja ministrs.
Pat ja no valsts budžeta aizsardzībai ir paredzēti tie 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), tad pārmaiņas pēc jārunā arī par to, ka ir jau vēl tie pārējie 95%, – šādu tēzi TV24 raidījumā “Kur tas suns aprakts?” izteica uzņēmējs Aigars Štokenbergs.
Pieejamo līdzekļu lauks ir ļoti plašs, saka uzņēmējs, papildinot iepriekš sacīto ar faktu, ka Latvijai ir daudzi samērā veiksmīgi projekti, piemēram, Līvānos optiskās šķiedras ražotne, kur, sekojot pēdējām tendencēm dronu attīstībā, būtu svarīgi ko tādu attīstīt tālāk.
“Ja runājam par to, ka leiši nespēj notriekt kontrabandas gaisa balonus, tad tur arī ir vieta dažādām idejām — piemēram, lāzeriem, ko paši esam kādreiz taisījuši,” arī šajā virzienā aicina aizdomāties Štokenbergs.
Jau ziņots, ka oktobra beigās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam”, kā arī teju 50 nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, tostarp izmaiņām atsevišķos nodokļos un izdienas pensiju sistēmas reformām.
Tāpat vēstīts, ka valdība 14. oktobrī atbalstīja 2026. gada valsts budžetu, kurā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 16,064 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 17,945 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, 2026. gadā valsts budžeta ieņēmumu pieaugums pārsniedz izdevumu pieaugumu. Valsts budžeta ieņēmumiem plānots pieaugums par 944,6 miljoniem eiro, savukārt izdevumiem – par 804,3 miljoniem eiro.
Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,9 miljardus, bet izdevumi – 13,2 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,5 miljardu eiro apmērā, bet izdevumi – 5,1 miljarda eiro apmērā.
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nākamgad faktiskajās cenās paredzēts 43,953 miljardu eiro apmērā, līdz ar to budžeta deficīts būs 3,3% no IKP, bet valsts parāds nepārsniegs 55% no IKP.
Vispārējās valdības izdevumi nākamgad samazināsies līdz 47% no IKP salīdzinājumā ar 47,5% šogad. Vienlaikus, samazinoties kopējiem izdevumiem, pieaugs izdevumi aizsardzībai.
Kopumā izdevumi nākamgad samazināti par 171 miljonu eiro. Prioritārajiem pasākumiem atvēlēti 693,5 miljoni eiro, tostarp aizsardzībai un drošībai paredzēti 448,3 miljoni eiro.
Finanšu ministrijā (FM) norāda, ka 2026. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars 2026.-2028. gadam sagatavots atbilstoši ES un nacionālajiem fiskālās disciplīnas noteikumiem.
Nākamā gada budžetā paredzēti gan papildu ieguldījumi valsts drošībā, gan atbalstā ģimenēm ar bērniem un kvalitatīvā izglītībā. Tāpat FM norāda, ka budžetā paredzētas vairāk nekā viena miljarda eiro ES fondu investīcijas, kā arī pašvaldību ieņēmumu pieaugums par 151,4 miljoniem eiro.
