Lietuvā bez sertifikāta veikalā nelaiž, vai Latvija varētu būt nākamā? Vanags par veikalu iespējamo bankrotu 108
Vai varētu izveidoties situācija, ka tuvākā nākotnē tirdzniecības centri bankrotē?
“Ja ieviesīs ierobežojumus, kas paredz, ka tirdzniecības centrā var iekļūt tikai ar kovida sertifikātu, tas ir tieši tas pats, ja tirdzniecības centru vienkārši aizslēgtu ciet, ņemot vērā mūsu šī brīža vakcinācijas aptveri,” TV24 raidījumā “Dienas personība ar Veltu Puriņu” stāsta Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.
Arī tādā situācijā, ja veikali tirdzniecības centros tiek dalīti, proti, pirmās nepieciešamības preču veikalos un nosacīti otrās nepieciešamības veikalos, tirdzniecības nozare un nomnieki būs pakļauti drastiskam režīma.
Viņš, minot piemēru, norāda, ka tas varētu izskatīties apmēram tā – pārtikas preču veikalā drīkst doties ikviens, bet apģērbu veikalos tikai ar sertifikātu. Diemžēl pašiem tirgotājiem tas diži situāciju neuzlabotu.
“Tas, protams, ir mazliet labāk nekā tad, ja lemj, ka tirdzniecības ierobežojumi paredzēti visiem, ne tikai nevakcinētajiem,” Vanags norāda.
Jau vēstīts, ka Latvijas lielākie tirdzniecības centri aicina valdību nesekot Lietuvas piemēram, kur cilvēkiem bez Covid-19 sertifikāta ir liegts apmeklēt lielveikalus, aģentūrai LETA pavēstīja Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.
NĪAA vērsusies pie valdības, lūdzot “neatkārtot Lietuvas kļūdas pircēju dalīšanā, kas izsaukušas plašu sabiedrības neapmierinātību, produktu pieejamības pārrāvumus kaimiņvalstī un nopietnus draudus uzņēmējdarbības turpināšanai”.
Tirdzniecības centru ieskatā pārtikai, medikamentiem un citām pirmās nepieciešamības precēm ir jābūt pieejamām visos veikalos, tostarp tirdzniecības centros, pilnīgi visiem iedzīvotājiem vienādi un bez viņu dalīšanas.
Savukārt, lai nodrošinātu iespēju darboties arī citiem veikaliem, kuru sortiments neiekļaujas pirmās nepieciešamību preču sarakstā, iespējams izskatīt iespēju tajos ļaut atrasties cilvēkiem, kas pie konkrētā veikala ieejas uzrāda derīgu sertifikātu vai ir testēti.
NĪAA pārstāvji uzsvēra, ka tirdzniecības centri Covid-19 pandēmijas laikā rīkojušies kā sociāli atbildīgi uzņēmumi, ieguldot ievērojamus līdzekļus informatīvu materiālu sagatavošanā un izvietošanā, kā arī atverot 17 vakcinācijas punktus visā Latvijā, kuriem katrs tirdzniecības centrs piešķīris vidēji 150 kvadrātmetrus lielu telpu, nepiestādot par to nomas maksu. Šie vakcinācijas punkti ir kļuvuši par nozīmīgu vakcinācijas procesa daļu, tādēļ ir svarīgi tiem nodrošināt nepārtrauktu piekļuvi, neslēdzot tirdzniecības centrus lielai daļai sabiedrības.
“Lietuvas eksperiments, kas nozīmē nevakcinētām cilvēkiem liegt piekļuvi pirmās nepieciešamības preču veikaliem, ir izgāzies un kaimiņvalstī notiek diskusijas par šī modeļa maiņu. Latvijai nevajadzētu atkārtot Lietuvas kļūdas, bet gan ieviest epidemioloģiski un saimnieciski pamatotu modeli, kas pirmās nepieciešamības preču veikaliem – pārtika, aptiekas un citiem, un vakcinācijas punktiem tirdzniecības centros ļauj piekļūt jebkuram cilvēkam. Var diskustēt par to, kādi ir piekļuves nosacījumi – tests, sertifikāts vai citi – otrās nepieciešamības veikaliem, piemēram, apģērbu veikaliem,” pauda NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
Lai nodrošinātu vienlīdzīgu situāciju nozarē, tirdzniecības centri aicina ļaut ar vienādiem nosacījumiem darboties visām tām tirdzniecības vietām, kas spēj nodrošināt epidemioloģiski drošu vidi telpās ar atbilstošas mehāniskās ventilācijas palīdzību.
NĪAA uzsver, ka tieši gaisa kvalitāti zinātnieki izceļ kā vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē vīrusa izplatību telpās – to apstiprina Pasaules Veselības organizācija, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta pētnieki un Apvienotās Karalistes pētnieki (“Environmental and Modelling group”).
Visi lielākie tirdzniecības centri Latvijā ir aprīkoti ar jaudīgām gaisa ventilācijas sistēmām, kas nodrošina visa gaisa pilnīgu apmaiņu pat 20 minūšu laikā. Tātad pat līdz trīs reizēm stundā viss gaiss tirdzniecības centrā nomainās, nodrošinot to, ka līdz ar katru pircēju plūsmu vairums potenciālo vīrusa daļiņu tiek izvadītas no ēkas. Tādējādi tirdzniecības telpās ar ventilācijas palīdzību tiek uzturēts ļoti zems CO2 līmenis – vidēji 395 līdz 660 daļas uz miljonu (ppm).
Tikmēr mazumtirgotāja SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule aģentūrai LETA pauda, ka tāda veida ierobežojumu, kādi ir Lietuvā, ieviešana Latvijā radītu būtisku liela skaita nevakcinētu iedzīvotāju pulcēšanos pie mazāka formāta veikaliem, kā arī preču iztrūkumu, tādā veidā ierobežojot pieeju pirmās nepieciešamības precēm lielai daļai sabiedrības.
“Īpaši smagi šāds regulējums var skart tieši sabiedrības neaizsargātāko daļu, tostarp seniorus, kuriem pārvietošanās iespējas ir ierobežotas. Ierobežojot pieeju pārtikai un medikamentiem lielākos veikalos, seniori var tikt apdraudēti vēl vairāk – iestājoties arvien vēsākam laikam un stāvot rindās ārpus veikala ar lielu skaitu nevakcinētu cilvēku, tiek radīti papildus veselības riski arī vakcinētiem senioriem, tādējādi vēl vairāk noslogojot veselības sistēmu,” sacīja Dupate-Ugule.
“Maxima Latvija” ieskatā vismaz pirmās nepieciešamības precēm – pārtikai un medikamentiem -, kā arī pakalpojumiem ir jābūt pieejamiem visiem Latvijas iedzīvotājiem, neatkarīgi no veikala izmēra.
Dupate-Ugule uzsvēra, ka Latvijā šādi ierobežojumi īpaši smagi skartu reģionālos tirdzniecības centrus un mazos uzņēmumus ārpus Rīgas, kuri atrodas šajās tirdzniecības vietās.
NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju un investoru lomu Latvijas ekonomikā.
Kā ziņots, Lietuvā 13.septembrī stājās spēkā jauni ierobežojumi cilvēkiem, kuriem nav tā dēvētās iespēju pases – dokumenta, kas apliecina, ka cilvēks ir vakcinēts pret Covid-19, pārslimojis šo slimību vai pēdējo 48 stundu laikā saņēmis negatīvu testa rezultātu.
Bez “iespēju pases” atļauts iepirkties tikai nelielos ikdienā nepieciešamāko preču veikalos ar atsevišķu ieeju no āra, ja to tirdzniecības platība nepārsniedz 1500 kvadrātmetru.
