Līga Rubine: Pandēmija liek transformēties gan pasākumu rīkotājiem, gan pārdevējiem 2

Autors: Līga Rubine, SIA “Biļešu serviss” valdes locekle

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Kultūra vienmēr bijusi pašsaprotama un neatņemama dzīves sastāvdaļa. Ar lielāku vai mazāku regularitāti tikuši apmeklēti gan koncerti, gan teātra izrādes, gan cita veida, tostarp sporta pasākumi. Nozare nekad tā īsti nav asociējusies ar digitālo jomu un tās izaicinājumiem.

Daudzas kultūras iestādes aizvien vēl ir uz “jūs” ar soctīkliem un neizmanto to iespējas, lai sasniegtu savu patērētāju. Šīs ir prasmes, kas jāpilnveido, izmantojot šim laikam piemērotākos digitālos risinājumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pēdējo divu gadu laikā pasākumu nozare piedzīvojusi radikālas pārmaiņas, kas liek audzēt gan pasākumu pārdevēju muskuļus un atjautību, gan trenēt pircēju pacietību un producentu spēju uzņemties risku.
Agrāk pasākuma pārdevēja darbības lauks aprobežojās ar biļešu tirdzniecību un kontroli.Šobrīd no biļešu tirgotāja tiek sagaidīts daudz vairāk – klientu attiecības un pārvaldība, digitālo kampaņu veidošana, tiešā komunikācija ar biļešu pircēju.

Nozares attīstība caur neierastām iespējām, piemēram, biļešu apdrošināšanu
Kaut arī mūsu pakalpojums savā būtībā ir vienkāršs – reklamēt pasākumus un pārdot biļetes – nozare tik un tā attīstās, pievienojot iepriekš neizmantotas iespējas.Vēl pavisam nesen bija grūti iedomāties, ka varētu tikt apdrošinātas koncertu biļetes.

Pat pērkot aviobiļetes, šad tad sanācis nosvārstīties – varbūt šoreiz iztikt bez apdrošināšanas. Šobrīd koncertbiļešu apdrošināšana jau sāk kļūt par ikdienu – visas biļetes, sākot no 20 eiro, Latvijā lielākajāpasākumu pārdošanas uzņēmumā “Biļešu serviss”kopšjūlija iespējams apdrošināt, maksājot 10% no biļetes cenas. Tas gan pārdevējam, gan patērētājam dod drošības sajūtu, ka dažādu iemeslu dēļ atcelta koncerta vai paša slimības dēļ nebūs jāzaudē samaksātā nauda.

Tāpat kādreiz liktos dīvaini, ja pasākuma pārdošana tiek sākta vien divas trīs nedēļas pirms tā norises iepriekšējo 3 – 9 mēnešu vietā. Šobrīd tā ir ikdiena.

Vēl nesen nevarējām iedomāties, ka biļešu pircējam pirms biļešu iegādes būs jāizlasa noteikumu palagi, citādi, apmeklējot pasākumu, var gadīties nepatīkami pārsteigumi. Tagad jāsāk iedziļināties – kurā zonā būšu es, kurā mani bērni, kādi dokumenti jāņem līdzi utt. Šīs visas pārmaiņas notikušas samērā īsā laikā, turklāt ir grūti prognozēt, kādi izaicinājumi vēl mūs sagaida.

Pircēju paradumu maiņa liek mainīties pārdevējiem
Arvien vairāk pircēju pāriet uz mobilajām versijām, un tas liek pielāgoties arī pakalpojuma sniedzējam. Dati liecina, ka 48% pircēju biļetes iegādājas no mobilajām ierīcēm, tikai ap 50% biļešu pērk no datora un/vai planšetes.

Reklāma
Reklāma

Patlaban kasēs biļetes iegādājas vien 5-10% pircēju, kritums, protams, ir Covid ierobežojumu dēļ (iepriekš kasēs pirkto biļešu īpatsvars bija 30-35%). Apstākļiem normalizējoties, biļešu iegāde kasēs varētu sasniegt 15-20%, jo daļai pircēju joprojām nav pietiekamu prasmju darboties ar datoru. Protams, jārēķinās arī ar cilvēcisko faktoru – ir cilvēki, kuri vēlasun vēlēsies komunicēt klātienē, dzirdēt rekomendācijas par labākajām vietām, apjautāties par apmeklētākajiem pasākumiem.
Tomēr kopējā neizbēgamā kultūras nozares digitalizācija ir mudinājusi arī “Biļešu servisu” piedāvāt digitālā mārketinga pakalpojumus.Vecās afišas un bukletiņi vairs īsti nenostrādā.

Digitālā mārketinga pakalpojuma piedāvājums ļauj samazināt pasākuma izmaksas. Biļešu tirgotāju skaits nav samazinājies, bet rīkotāju skaits gan. Mūsu pašu interesēs ir veidot reklāmas kampaņas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku uzzinātu par pasākumu, un tiktu pārdots pēc iespējas vairāk biļešu. Tā sabiedrības daļa, kas šobrīd pasākumus var apmeklēt, ir maza, un par to ir jāpacīnās.

Finansiālie riski organizēt pasākumus ir ļoti augsti, risks ir palielinājies, īpaši attiecībā uz starptautisko mūziķu piesaisti, turklāt daudziem vietējiem mūziķiem jau ir izveidojusies vēsturiska sadarbība ar kādu no producentiem.

Kā veidot un pielāgot komunikāciju, lai spētu uzrunāt ikvienu patērētāju?
Viskritiskākais – 2020.gads, kad zaudējām 90% apgrozījuma– jau ir aiz muguras. Šā gada jūnijā un jūlijā rādītāji būtiski uzlabojās, patlaban kritums pret pagājušo gadu/pagājušā gada attiecīgo periodu ir 75%. Aktivitāte no apmeklētāju un rīkotāju puses ir atgriezusies, tomēr tas ir ļoti tālu no pirmskrīzes laika.

Lietuvā pasākumu apmeklētība jau atgriezusies gandrīz vai iepriekšējā līmenī, Igaunijā –vairāk nekā 50% no pasākumu apmeklējuma.Šos rādītājus ietekmējis arītas, ka kaimiņvalstīs bijis mazāk nosacījumu, mazāk finansiālu risku organizatoriem,tačudaļa cilvēku joprojām baidās apmeklēt pasākumus.

Gribot negribot komunikācijas veidošana ar patērētāju kļūst par biļešu tirgotāja ikdienu, un mūsu loma kā mārketinga kanālam pieaug. Patlaban meklējam veidus, kā to izdarīt labāk. Tā kā pandēmija ir atstājusi iespaidu uz visiem nozares spēlētājiem, labākais veids, kā mazināt krīzes sekas, ir visu iesaistīto pušu sadarbība.
Jau šobrīd “Biļešu serviss” veido sadarbību ar reģionu producentiem, piedāvājot veiksmīgākos komunikācijas veidus ar patērētājiem, kas ikvienam pasākumam ļauj izskatīties redzamam un pieejamam.

Ir tikai saprotams, ka neliela pagasta kultūras namam nav tik plašu iespēju savu pasākumu reklamēšanai kā lielajām pilsētām (kultūras centru attīstību kavē tas, ka tā ir viena no pašvaldības iestādēm). Ir pamats domāt, ka arī teritoriālā reforma ļaus koncentrēt novadu kultūras resursus, kas kopīgiem spēkiem ļaus atdzīvināt nozari.

Agrāk varbūt patērētājs apmeklēja pasākumu inerces pēc, turpretī tagad jāatrod efektīvs veids, kā runāt ar kritiskāk domājošu cilvēku, kurš vairāk apsver, kā rīkoties. Tāpat mūsu uzdevums ir arī risināt jautājumu, kā cilvēkiem socializēties caur kultūru, un tas ir visu pušu kopdarbs.

Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.