Dabā
Zaļā dzīvošana

Līgatnes dabas takās jaunas mājas raduši septiņi lielie susuri0


Līgatnes dabas takās jaunas mājas raduši septiņi lielie susuri.
Līgatnes dabas takās jaunas mājas raduši septiņi lielie susuri.
Foto: Dabas aizsardzības pārvalde

Līgatnes dabas takās (LDT) jaunas mājas raduši septiņi lielie susuri (Glisglis), kuri līdz šim dzīvoja Rīgas zooloģiskajā dārzā – lielie susuri uz dzīvi Līgatnē apmetās maija nogalē, jau ir paspējuši apgūt jauno mitekli un ir apskatāmi arī apmeklētājiem, vēsta Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvji.

Līgatnē apskatāmie lielie susuri ir pēcteči pirms dažiem gadiem Gaujas Nacionālajā parkā atrastajiem bez mātes palikušajiem susuriem, stāsta LDT vadītāja Inta Lange.

Susuri ir nakts dzīvnieki, tāpēc dabā tie ir aktīvi galvenokārt krēslas un nakts stundās, tomēr Līgatnē tie manāmi rosoties arī pa dienu.

Susuri Līgatnes dabas taku jaunajās mājās

Līgatnes dabas taku zvērkopji ir ievērojuši, ka susuriem ir interese par pasniegto barību, tāpēc tie mēdz atstāt migas un rosīties arī dienas gaišajā laikā un apmeklētājiem ir labi redzami.

Lielos susurus mēdz dēvēt arī pargulētājžurkām vai dižsusuriem, tie ir vidēja lieluma vāverveidīgie grauzēji ar īsām kājām un kuplu asti.

Dabiskā dzīves vide lielajiem susuriem ir veci platlapju meži upju ielejās, kuros ir daudz dobumainu koku.

Lielie susuri lielāko daļu gada – apmēram 7 līdz 9 mēnešus pavada miegā. Ziemas guļā tie dodas salīdzinoši agri – oktobrī un pavasarī mostas vien maijā.

Gada aktīvo periodu susuris pavada veikli kāpelējot un lēkājot pa koku stumbriem un zariem, meklējot gardākos kumosus, ko likt uz kārā zoba.

Dižsusuru barības bāzi galvenokārt veido augu izcelsmes barība – dažādas sēklas, ogas un augļi, rieksti, zīles, sēnes, jaunie dzinumi,  pumpuri, lapas un miza.

Reizēm tie mēdz mieloties arī ar dzīvnieku izcelsmes barību, ko galvenokārt veido bezmugurkaulnieki un kukaiņi.

Saistītie raksti

Latvijas teritorijā mīt četras susuru sugas: lielais, meža, dārza un mazais susuris. No četrām Latvijā sastopamajām susuru sugām, lielais susuris atšķiras ar lielāku izmēru un sudrabaini pelēku apmatojumu.

Visas Latvijā sastopamo susuru sugas ir iekļautas aizsargājamo sugu sarakstā.

Latvijas savvaļā lielie susuri mīt Gaujas ielejā pie Siguldas, kā arī Daugavas ielejā pie Skrīveriem. Latvijā mitinās vēl trīs no piecām Eiropā sastopamajām susuru sugām: dārza susuris, meža susuris un mazais jeb lazdu susuris.

Tāpat kā daudzviet Eiropā, arī Latvijā visas susuru sugas ir aizsargājamas.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Baltkrievijā aizturēti divi Latvijas valstspiederīgie. Speciālizlaidums par situāciju Baltkrievijā
Tiešraide 52 minūtes
LA
LA.LV
Latvijā
Jūrā noslīcis atrasts pirmdien pazudušais jaunietis. Policija atklāj notikušā apstākļus
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Pat stārķi ievēro distanci! Ventspils pusē iemūžināts neparasts skats
3 stundas
LE
LETA
Latvijā
Pensionāru federācija komentē pensiju celšanu un pastāsta, kāpēc daļa pensionāru būs apbēdināti 1
4 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Nomira 21 gadu vecā mamma un bērns piedzima nosmacis. Sākas tiesvedība par draudzi, kas izvēlējās neizglābt
7 stundas