Republikāņu kandidāta, eksprezidenta Donalda Trampa otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās iegūto elektoru balsu skaits pārsniedzis uzvarai nepieciešamās 270 balsis, 2024.
Republikāņu kandidāta, eksprezidenta Donalda Trampa otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās iegūto elektoru balsu skaits pārsniedzis uzvarai nepieciešamās 270 balsis, 2024.
Foto: AFP/SCANPIX
pirms 37 dienas

Live TEKSTA TIEŠRAIDES ARHĪVS. ASV prezidenta vēlēšanas 2024: Republikānis Tramps ar pārliecinošu balsu vairākumu uzvar un atgriežas Baltā nama saimnieka krēslā 421

pirms 37 dienas 09:29

Ukrainas prezidentam Zelenskim bijusi telefonsaruna ar Trampu

Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim pēc ASV prezidenta vēlēšanām trešdien, 6.novembrī, bijusi telefonsaruna ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, vēstīja LETA.

“Man bija lieliska telefonsaruna ar prezidentu Trampu un apsveicu viņu ar vēsturisko pārliecinošo uzvaru – viņa lieliskā kampaņa padarīja šo rezultātu iespējamu. Es uzteicu viņa ģimeni un komandu par lielisko darbu,” platformā “Telegram” ierakstījis Zelenskis.

Viņš piebildis, ka abi vienojušies uzturēt ciešu dialogu un attīstīt divpusējo sadarbību.

“Spēcīga un nelokāma ASV līderība ir būtiska pasaulei un taisnīgam mieram,” uzsvēris Ukrainas prezidents.

Jau ziņots, ka Trampa uzvara prezidenta vēlēšanās vairojusi bažas, ka ASV varētu samazināt palīdzību Ukrainai.

ASV prezidents Donalds Tramps (foto – pa labi) klausās Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski (foto – pa kreisi) improvizētas preses konferences laikā Trampa tornī, 2024. gada 27. septembrī Ņujorkā, ASV.
Foto: ZUMAPRESS.com/SCANPIX

pirms 37 dienas 09:27

Harisa apsveic Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās 2024

ASV prezidenta amata kandidāte no demokrātu partijas Kamala Harisa trešdien, 6.novembrī, oficiāli atzinusi zaudējumu vēlēšanās, telefoniski apsveicot republikāņu kandidātu Donaldu Trampu ar uzvaru, ziņoja LETA.

“Harisa piezvanīja ievēlētajam prezidentam Trampam, lai apsveiktu viņu ar uzvaru 2024.gada prezidenta vēlēšanās. Viņa pārrunāja, cik svarīga ir miermīlīga varas nodošana un būt par prezidentu visiem amerikāņiem,” pavēstīja viņas palīgs.

Televīzijas kanālu aplēses liecina, ka bijušais prezidents Tramps sev nodrošinājis jau 292 elektoru balsis, bet Harisa – 224.

ASV prezidents netiek ievēlēts tieši, bet vēlētāji patiesībā izraugās 538 elektorus, kuri tad arī ievēlē nākamo Baltā nama saimnieku.

Lai nokļūtu Baltajā namā, kandidātam jāiegūst elektoru kolēģijā absolūtais vairākums, tas ir, vismaz 270 balsis.

Donalds Tramps un Kamala Harisa – ASV prezidenta amata kandidāti vēlēšanās 2024.gada 5.novembrī.
Foto: AFP/SCANPIX

pirms 38 dienas 19:24

Ķīna apsveic Trampu ar uzvaru vēlēšanās

Ķīna trešdien apsveikusi Donaldu Trampu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās.

“Mēs cienām Amerikas tautas izvēli un izsakām apsveikumus Trampa kungam ar ievēlēšanu prezidenta amatā,” teikts Ķīnas Ārlietu ministrijas paziņojumā.

Ministrijas preses pārstāve iepriekš sacīja, ka Ķīna cer uz mierīgu līdzāspastāvēšanu ar ASV. Tobrīd jau bija gandrīz skaidrs, ka vēlēšanās uzvarējis Tramps.

“Mēs turpināsim (..) Ķīnas un ASV attiecības, pamatojoties uz savstarpējas cieņas, mierīgas līdzāspastāvēšanas un abpusēji izdevīgas sadarbības principiem,” sacīja ministrijas preses pārstāve.

Pekina uzmanīgi sekoja līdzi ASV vēlēšanām. Abi kandidāti cīņā par Balto namu solīja stingrāk vērsties pret Pekinu, un Tramps solīja piemērot 60% muitas tarifus visām Ķīnas precēm, ko ieved valstī.

pirms 38 dienas 17:41

Jaunākie dati

ASV prezidenta vēlēšanu balsu skaitīšanas rezultātiem varat sekot aktuālajā mājaslapā.

pirms 38 dienas 17:36

Lietuvas aizsardzības ministrs: Ja es būtu amerikānis, es būtu balsojis par Trampu

Rietumeiropai nevajadzētu atkārtot pagātnes kļūdas, veidojot attiecības ar ASV prezidenta vēlēšanas uzvarējušo Donaldu Trampu, trešdien paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns, apliecinot, ka, ja viņš būtu amerikānis, viņš būtu balsojis par republikāņu kandidātu.

“Teikšu jums atklāti – ja es būtu amerikānis, es noteikti balsotu par Trampu, es par to pat nešaubos. Šajā ģeopolitiskajā vidē es paturētu atbildi pie sevis. Jo šeit ir vairāk šaubu, vairāk nedabiskuma un nenoteiktības. Bet es ceru, ka viss būs labi,” žurnālistiem sacīja Kasčūns.

Lietuvā pašlaik valdošās konservatīvās partijas “Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti” politiķis uzsvēra, ka Tramps pamatā tiecas uz mieru, kura vārdā, viņaprāt, politiķis būtu gatavs vismaz uz laiku meklēt vienošanos ar pretinieku.

“Viņam būtība ir miers, lai viņa administrācijas laikā nebūtu karu. Un viņš seko Reigana koncepcijai “miers caur spēku”. Ka mēs būsim tik stipri, ka ienaidnieks nemēģinās mūs traucēt. Ja mēs ar ienaidnieku īslaicīgi vienojamies, tad labi, ja kaut kas tiks pārkāpts, tas dabūs pa pirkstiem,” klāstīja Kasčūns.

Kasčūns sacīja, ka Trampa iepriekšējās valdības laikā Krievijas spēki dažādās pasaules vietās saņēma pretsparu, tāpēc, viņaprāt, Rietumeiropai nevajadzētu būvēt morālu sienu pret Trampu.

“Kas notiks, rādīs nākotne. Bet tagad, pirmkārt, mums nevajadzētu pieļaut kļūdu, ko, manuprāt, daļa Rietumeiropas pieļāva 2016.gadā, kad sākās tāda mazliet pret Trampu vērsta histērija, pret viņu tika uzcelts tāds morāls mūris,” aicināja Kasčūns.

“Es domāju, ka jūs ļoti labi atceraties tās lietas, tas neko nepalīdzēja, tas tikai padarīja to sākumu mazliet grūtāku, lai pierastu. Tagad mums ir labāka izpratne par prezidenta tēlu, un, protams, mums ir jāmācās ar viņu strādāt. Svarīgi ir uzsvērt, ko uzsvēra arī ārlietu ministrs, ka mēs nesēžam malā,” uzsvēra politiķis

pirms 38 dienas 15:55

Ekonomisti: Pēc Trampa stāšanās amatā sagaidāmie “tarifu kari” var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku

Pēc ASV ievēlētā prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā sagaidāmie “tarifu kari” ar Eiropu, Ķīnu un citiem reģioniem var atstāt negatīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku, aģentūrai LETA atzina aptaujātie banku ekonomisti.

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka no Latvijas skatu punkta svarīgākie aspekti ir tas, cik plaši ASV izvērsīs “tarifu karus” gan ar Eiropu, gan citiem reģioniem, īpaši Ķīnu. “Tarifu karš” liktu centrālajām bankām vienlaikus cīnīties ar zemāku izaugsmi un inflācijas spiedienu. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) lēš, ka plaša mēroga “tarifu kara” izvēršanās negatīvi atsauktos uz starptautisko tirdzniecību un būtiski samazinātu izaugsmes perspektīvas.

Tieši un netieši caur tirdzniecības partneru izaugsmes iespēju sarukumu, mazinātos arī Latvijas izaugsmes izredzes, skaidro Gašpuitis. Viņš uzsver, ka būtiskākais aspekts mums būs jaunās administrācijas drošības politika attiecībā pret Ukrainu un NATO. Jebkuri soļi, kas palielinās reģiona drošības situācijas nenoteiktību, ietekmēs arī Latvijas ekonomisko aktivitāti. Ja Tramps spēs situāciju stabilizēt vai pat uzlabot, noskaņojuma stiprināšanās uzlabos ekonomikas asinsriti, pauž Gašpuitis.

Ekonomists informē, ka finanšu tirgi uz Trampa ievēlēšanu ir reaģējuši kā gaidīts – ar spēcīgāku dolāru, augošu akciju tirgu un augstāku ienesīgumu. Tādējādi nodokļu un ierobežojumu mazināšanas attiecībā uz uzņēmumu peļņu perspektīvas atsver tarifu un augstākas inflācijas negatīvās ietekmes riskus, vismaz pagaidām.

Šobrīd nav skaidrs, cik lielā mērā tiks īstenoti vēlēšanu kampaņā Trampa izteiktie priekšlikumi par tarifiem, nodokļu samazināšanu un imigrāciju, norāda Gašpuitis. Tāpat jautājums ir, kā ASV tirdzniecības partneri reaģēs uz augstākiem ASV tarifiem un attiecībā uz nodokļiem, gan tas, vai visi izvirzītie Trampa priekšlikumi tiks akceptēti kongresā.

Pēdējos mēnešos ASV ekonomikas īstermiņa perspektīva ir uzlabojusies, skaidro Gašpuitis, vienlaikus norādot, ka liela mēroga imigrantu deportācijas varētu būt viens no riskiem izaugsmei, taču nav skaidrs, kā un vai tas notiks. Savukārt tarifu ieviešana rada augšupvērstu inflācijas risku, brīdina Gašpuitis. Tomēr ekonomists uzskata, ka spēcīgāks dolārs un tas, ja uzņēmumi izmaksu pieaugumu absorbēs, samazinot peļņu, varētu šo risku mazināt.

ASV jārēķinās, ka valstu pretpasākumi nozīmēs tās eksporta kritumu un negatīvas blaknes, skaidro Gašpuitis, piebilstot, ka Jēlas universitātes pētnieki lēš, ka ASV mājsaimniecībām Trampa politika izmaksātu pat 7600 ASV dolārus. Tāpat ekonomists norāda, ka federālais parāds turpinās strauji pieaugt, jo Trampa nodokļu reforma, visticamāk, tiks pagarināta un iespējami jauni nodokļu samazinājumi.

pirms 38 dienas 14:59

Māris Andžāns: Trampam sanākusi “neticama politiskā augšāmcelšanās”

Potenciālajam nākamajam ASV prezidentam Donaldam Trampam ir izdevusies “neticama politiskā augšāmcelšanās”, sarunā ar aģentūru LETA vērtēja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) asociētais profesors Māris Andžāns.

Eksperts vērsa uzmanību ASV Kapitolija nemieriem 2021.gadā, kas norisinājās pēc iepriekšējām ASV prezidenta vēlēšanām, kurās Tramps zaudēja, četrām Trampa krimināllietām, diviem atentāta mēģinājumiem un diviem impīčmentiem. “Tiešām neticama atgūšanās, politiska augšāmcelšanās,” sacīja Andžāns.

Viņš kā iemeslus Trampa panākumam nosauca ekonomiku un nelegālo imigrāciju, ko Tramps solījis vērst par labu. Eksperts norādīja, ka pats šogad pirmo pusgadu dzīvojis ASV un dzīves dārdzība esot milzīga. “To cilvēki norakstīja uz [esošo ASV prezidentu Džo] Baidenu, un līdz ar to uz [otru pašreizējo ASV prezidenta amata kandidāti Kamalu Harisu,” sprieda Andžāns.

Līdztekus viņš atzīmēja Trampam piemītošo harizmu, kā arī ideoloģiskos jautājumus. “Daudziem republikāņiem nepatīk, kā Tramps runā, bet patīk, ko viņš dara. Proti, aizstāv konservatīvās vērtības sociāli politiskos jautājumos, kā arī viņa liberālā pieeja ekonomikā,” pauda eksperts.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lielu lomu Trampa uzvarā spēlējis arī tas, ka Harisa diezgan vēlu sākusi kandidatūru uz ASV prezidenta amatu – jūlija beigās, pēc Baidena izstāšanās. Andžāns pauda, ka Baidenam vajadzēja ātrāk izstāties vai nevajadzēja kandidēt – tas, viņa ieskatā, bijis izšķirošs faktors.

“Kopumā abas nometnes [gan demokrātu, gan republikāņu] bija labas, tiešām daudz ieguldījās, katras pusē bija daudz slavenības,” atzīmēja eksperts.

Atbildot uz jautājumu, vai vēlētāju lielo atbalstu Trampam var vērtēt kā demokrātu vājuma pazīmi, Andžāns vērsa uzmanību, ka Harisas kampaņa, viņa ieskatā, bijusi ārkārtīgi labā līmenī. “Viņa negaidīti labi runāja, izvairījās gan no plašām intervijām, skaidrības, bet acīmredzot nespēja “nokratīt” visu mantojumu, kāds viņai nāca līdzi, un to republikāņi labi izmantoja,” pauda eksperts, atsaucoties uz ekonomiku un migrāciju.

Eksperts atzīmēja, ka republikāņu vēlētājus vairāk uzrunājuši solījumi par “jaunas lappuses” pāršķiršanu, par tarifu uzlikšanu citu valstu produktiem, nodokļu pazemināšanu, par stingru vēršanos pret migrantiem.

Līdztekus Andžāns norādīja, ka runas par pilsoņu karu pēc republikāņu uzvaras ir absurdas. Viņa ieskatā, ja Tramps būtu zaudējis, būtu lielāka iespēja, ka ASV sabiedrībā notiktu viļņošanās. “Tomēr skaidrs, ka neapmierinātība būs, noteikti būs pretstāvēšana no štatiem, kurus vada demokrāti,” pauda eksperts.

Andžāns norādīja, ka sagaidāms, ka ASV ies republikāņu partijas politikas pamatnostādņu virzienā, kurā ekonomika ir liberāla, sabiedrība – konservatīva. “Tas izpaudīsies dažādos jautājumus, tur viļņošanās būs, un arī kultūrkari diezgan pamatīgi turpināsies,” sacīja eksperts.

Savukārt, runājot par sagaidāmo ASV ārpolitiku, eksperts norādīja, ka Trampam Amerika būs pirmajā vietā, sagaidāma konkrētāka un aktīvāka politika savu mērķu īstenošanā nekā Trampa pirmās prezidentūras laikā. “Domāju, ka nebūs vairs tāda instinktīva atbalsta aliansēm un demokrātijām, vērtību vietā būs intereses – Amerika pirmajā vietā,” sacīja Andžāns, piebilstot, ka, viņaprāt, gandrīz ikviena valsts to izjutīšot.

“Vairs nebūs nekādas bezbiļešu sistēmas – ja kaut ko no ASV vēlēsies, būs biļete jāiegādājas,” pauda Andžāns, norādot, ka ASV rūpīgi skatīsies valstu ieguldījumu aizsardzībā.

Donalds Tramps
Foto. Scanpix/Jared C. Tilton / GETTY IMAGES NORTH AMERICA / Getty Images via AFP)

Viņš vērtēja, ka Baltijai individuāli esot labs tēls – tiek ieguldīts aizsardzībā, tā ir uzticams sabiedrotais. Vienlaikus viņš norādīja, ka NATO ietvaros vairs ASV nevarēs uztvert par tik pašsaprotamu, iespējams, atkal būšot tarifu kari ar Eiropas Savienību, kā arī būšot lieli jautājumi par atbalstu Ukrainai, kas būšot atkarīgs no Trampa komandas.

“Grūti iedomāties, ka Ukrainai būs labāk, bet tur arī var nejaušības gadīties,” sacīja Andžāns, piebilstot, ka Tramps visdrīzāk mēģinās panākt mieru, taču miera dēļ viņš arī iepriekš atteicies nosaukt, ka vēlas Ukrainas uzvaru. “Nevar izslēgt negaidītus pavērsienus, iespējams būs citi risinājumi,” sacīja Andžāns.

Eksperts norādīja, ka dažādām dezinformācijas kampaņām, ārvalstu iejaukšanās mēģinājumiem vēlēšanās, bijusi minimāla nozīme. Viņš pauda, ka nevarot noliegt, ka tāda bijusi, piemēram, no Krievijas, Irānas, Ķīnas puses, bet tā bijusi daudz mazāka nekā 2016.gadā.

ASV jau 47.reizi notiek valsts prezidenta vēlēšanas, 2024
pirms 38 dienas 14:33

Kamilai Harisai diez ko nepalīdzēja tas, ka viņai patīk Z paaudze…

Kā jau ziņots, Kamala Harisa zaudēja ASV prezidenta vēlēšanās 5.novembrī, nespējot pārspēt Donaldu Trampu. Tomēr Harisai pirms vēlēšanu rezultātu pasludināšanas bija liela cerība uzvarēt, ja vien talkā ietu Z paaudzes vēlētāji.

“Man patīk Z paaudze, un esmu pateicīga mūsu pirmreizējiem balsotājiem par viņu balsīm,” sacīja Harisa soctīklā “X” izplatītajā video. Viņa jauniešus aicināja balsot un veidot ASV nākotni kopā, taču….Tramps aizskrēja priekšā viņai, paraujot aiz sevis daudz lielākus vēlētāju pūļus visā plašajā Amerikā! Demokrāti palika bešā… Pēc tam, kad Tramps jau bija lepni paziņojis par savu uzvaru, lai gan vēl pietrūka dažas balsis, Harisa vairs nav dalījusies ar ierakstiem soctīklā “X”. Vai viņai vairs nav ko teikt?

pirms 38 dienas 14:20

Soctīklos atsauksmes: “Tramps mierīgi var ļaut Putinam iebrukt Latvijā militāri, neiejaukties”

“Labā ziņa – mani personīgi Tramps un tas, kas tagad notiks, var pārsteigt vienīgi pozitīvi,” tā komentē Jurģis Liepnieks soctīkla vietnē “X”, paužot savas domas par ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, kurās uzvarēja Donalds Tramps.

Turpinājumā komentāru izlase no soctīkla “X”:

pirms 38 dienas 13:49

Rinkēvičs: Pēc Trampa ievēlēšanas prezidenta amatā nav pamata apšaubīt ASV interesi saglabāt spēcīgu NATO

Pēc Donalda Trampa atkārtotas ievēlēšanas prezidenta amatā nav pamata apšaubīt ASV interesi saglabāt spēcīgu NATO, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) šādu vērtējumu pauda Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Prezidents uzsvēra, ka Latvija ir gatava strādāt ar jaunievēlēto ASV prezidentu un jauno kongresa sastāvu.

Latvijai tradicionāli ir bijušas labas attiecības gan ar ASV republikāņu, gan demokrātu partijām, uzskata Rinkēvičs, kura vērtējumā Latvijai jau bijusi laba sadarbība ar Trampa administrāciju, kad Trampam bija pirmais prezidenta termiņš. Tajā laikā Rinkēvičs bija Latvijas ārlietu ministrs.

Valsts prezidenta ieskatā, ASV prezidenta vēlēšanas apliecina, ka Eiropai ir daudz vairāk jāinvestē aizsardzībā. 2% no IKP vairs nav atbilde, teica Rinkēvičs, uzsverot, ka investīcijām aizsardzības sektorā ir jābūt 2,5% līdz 3% no IKP. Latvija patlaban aizsardzībai atvēlot jau 3,45% no IKP.

Pēc Rinkēviča vārdiem, kad Tramps bija prezidents pirms četriem gadiem, aizsardzības izdevumi bija viena no galvenajām tēmām, par ko iestājās jaunievēlētā prezidenta administrācija. ASV arī pēc pēdējām vēlēšanām noteikti uzstās uz to, lai Eiropa investē vairāk, lēsa Valsts prezidents.

“Esam pārliecināti, ka Eiropas interesēs ir spēcīga ASV, bet arī ASV interesēs ir spēcīga Eiropa,” izteicās prezidents, atzīstot, ka mums būs jāiespringst un jāiegulda aizsardzībā, mobilizējot militāro rūpniecību.

Latvija turpinās darīt visu, lai politiskās, drošības un ekonomiskās attiecības turpinātos, solīja prezidents. Mūsu interesēs ir, lai turpinātos ASV klātbūtne reģionā, uzsvēra Rinkēvičs.

Runājot par Ukrainu, Rinkēvičs nesteigtos ar pareģojumiem par to, ka tagad būs ļoti radikāli ASV lēmumi, kas kaitētu Ukrainas interesēm. Līdzšinējos skaļos Trampa paziņojumus Rinkēvičs novērtēja kā skaļas vēlēšanu kampaņas daļu.

Rinkēvičs atzīmēja, ka Eiropa jau šobrīd ir atvēlējusi ļoti ievērojamu finanšu līdzekļu paketi gan Ukrainas militārajam, gan nemilitāram atbalstam. Ir arī NATO lēmums par 40 miljardu atvēlēšanu, akcentēja prezidents.

Valsts prezidents nevienās sarunās ar augstām amatpersonām neesot dzirdējis NATO lomas apšaubīšanu, taču ir dzirdējis skaidru signālu, ka Eiropai jādara vairāk drošības un aizsardzības jomā.

Rinkēvičs vērtē, ka pēc Ukrainas prezidenta Vlodomira Zelenska publiskajiem paziņojumiem var secināt, ka arī Ukraina uzsāk miera procesu. Ir bijuši miera samiti un Zelenskis ir runājis ar ASV politiķiem, akcentēja prezidents.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Brauciet uzmanīgi – naktī daļā Latvijas spēcīga atkala, sasalstošs lietus un sniegs; prognoze svētdienai
Eksperts: Miera uzturēšanai Ukrainā vajag 150 000 karavīru, citādi nav jēgas no tiem
TV24
“Skola ir tā vieta, kurā bērnus kā reiz vajadzētu mācīt kļūdīties,” pusaudžu psihoterapeits par aizliegumu skolās labot kontroldarbus
Kokteilis
Pazīme, pēc kuras skaidri saprast, kurš un ko par tevi runā tev “aiz muguras”