Kultūra
Mūzika un deja

LNSO kopā ar Andreju Osokinu – divi Latvijas pirmatskaņojumi0

Jāņa Romanovska foto

Piektdien, 25. oktobrī, plkst. 19 Lielajā ģildē ar savu meistarīgo klavierspēli koncertā “LNSO un Andrejs Osokins” priecēs izcilais pianists Andrejs Osokins, kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri pirmatskaņojot īpaši viņam sarakstīto latviešu komponista Jura Karlsona “Otro simfoniju orķestrim un klavierēm”.

Par jaunadarbu, kuru koncertā izpildīs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un Andrejs Osokins, komponists saka: “Šī partitūra nav koncerts solistam un orķestrim, šai partitūrai nav koncertiskas sacensības spozmes. Šajā partitūrā solists un orķestris sarunājas, uzklausot viens otru un meklējot kopīgu atbildi.”

Pianists Andrejs Osokins nāk no pazīstamas mūziķu dinastijas un ar savu talantu jau daudzus gadus sajūsmina klausītājus visā pasaulē. Kritiķu vērtējumā pianistam piemīt “hipnotizējoša personības pievilcība, plaša un ekspresīva skaņu krāsu palete, kā arī neparasti pārliecinoša dažādu mūzikas stilu izjūta”.

Koncertā klausītāji varēs baudīt vēl vienu pirmatskaņojumu Latvijā – Romualda Grīnblata Sesto simfoniju “Intervāli”.

Lai gan komponists dzimis un uzaudzis Tverā un mūža otro pusi pavadījis Ļeņingradā, Romualds Grīnblats sniedzis lielu ieguldījumu Latvijas muzikālajā dzīvē – viņš strādājis Latvijas Radio un bijis Latvijas Valsts izdevniecības Mūzikas redakcijas redaktors.

Viņa sacerētā baleta “Rigonda” popularitāte bija tik liela, ka tam par godu nosaukta gan “Laimas” šokolāde, gan 1963. gadā radītais radio aparāts.

Grīnblats rakstījis mūziku kinofilmām un teātra izrādēm, kā arī ir autors kameroperai “Bārddziņa meita” un rokoperai “Tils Pūcesspieģelis”, kas ir viens no pirmajiem šī žanra paraugiem Padomju Savienībā.

Koncertu diriģēs pieredzējušais latviešu diriģents Andris Vecumnieks, ar kuru klausītāju iemīļotajās “Pirmskoncerta sarunās” plkst. 18.18 diskutēs muzikologs Orests Silabriedis.

Viņi runās par Romualdu Grīnblatu kā Latvijas mūzikas vēsturē nozīmīgu, bet aizmirstu lielpersonību, un apspriedīs Morisa Ravela “Valsi” kā sava laikmeta zīmi.



LA.lv