Praksē ir pierādījies, ka renovāciju veiksmīgi veic nelielas, specializētas firmas ar desmit celtniekiem.
Praksē ir pierādījies, ka renovāciju veiksmīgi veic nelielas, specializētas firmas ar desmit celtniekiem.
Foto: Dainis Bušmanis

Kāpēc māju renovācija Latvijā notiek gliemeža tempā? 19

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Lasīt citas ziņas

Kopš daudzdzīvokļu māju renovācijas atbalsta programmas sākuma kopumā ir iesniegti 989 renovācijas projekti, kuru renovācijā kopumā plānots ieguldīt vairāk nekā 400 miljonus eiro, liecina Attīstības finanšu institūcijas “ALTUM” apkopotā informācija.

Šobrīd renovācijas darbi pabeigti jau aptuveni 300 daudzdzīvokļu mājām, savukārt pārējos notiek būvdarbi vai projekti atrodas dažādās citās īstenošanas stadijās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visvairāk projektu ir iesniegti Rīgas un Pierīgas reģionā – 47% no kopējā apjoma, Kurzemē 21%, Vidzemē 15%, Zemgalē 12%, savukārt Latgalē 5%.

Vidēji vienas daudzdzīvokļu mājas renovācijā tiek ieguldīti 430 tūkstoši eiro, no kuriem attiecīgi aptuveni 215 tūkstoši tiek izsniegti granta jeb dāvinājuma veidā, savukārt otra puse ir iedzīvotāju piesaistītais finansējums, liecina “ALTUM” informācija.

Nav noliedzams, ka renovētajās mājās tiek iegūti vairāki pozitīvi efekti – tādi kā apkures rēķinu samazinājums par 50–60%, dzīvokļu vērtības pieaugums, samazinās izdevumi remontiem, iedzīvotājiem parādās iespējas regulēt temperatūru dzīvokļos, kā arī krietni uzlabojas mājas ārējais izskats.

Tomēr jāpiebilst, ka nepilni 1000 iesniegtie daudzdzīvokļu māju renovācijas projekti ir tikai apmēram 2,5% no kopējā daudzdzīvokļu māju skaita Latvijā.

Tādu māju Latvijā ir 39,5 tūkstoši, un 80% no tām ir celtas pirms 1980. gada, tātad vairākumā gadījumu to tehniskais stāvoklis šobrīd jau ir klaji neapmierinošs.

Tādēļ galvenais šobrīd ir iesaistīt pēc iespējas vairāk māju šajā procesā, nepieciešamības gadījumā mainot likumdošanas normas, kas to traucē un apgrūtina.

Igaunijas pieredzes apguve arī nenāktu par ļaunu, jo tur mājokļu renovācija notiek krietni raitāk arī bez valdības grantiem.

Pieteikšanās dalībai daudzdzīvokļu renovācijas programmā ar ES fondu atbalstu noslēdzās pagājušā gada decembrī, un šobrīd turpinās pieteikto māju renovācijas.

Reklāma
Reklāma

Pusi jeb 50% no izmaksām par būvdarbiem, kas samazina siltuma zudumus ēkā, sedz “ALTUM” grants jeb dāvinājums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem. Lai iedzīvotāji varētu pilnībā izmantot ES finansējumu, visiem renovācijas darbiem jābūt pabeigtiem līdz programmas beigu termiņam – 2023. gada 30. jūnijam.