“Gaišļu” mājas. Par ārējo apšuvumu mājai Rolands Melbārdis izmantojis neēvelētus koka dēļus, kas nokrāsoti ar kokdarvas krāsu. Starp kaņepju spaļu vieglbetona sienu un ārējās apdares materiālu tika atstāta sprauga gaisa cirkulācijai.
“Gaišļu” mājas. Par ārējo apšuvumu mājai Rolands Melbārdis izmantojis neēvelētus koka dēļus, kas nokrāsoti ar kokdarvas krāsu. Starp kaņepju spaļu vieglbetona sienu un ārējās apdares materiālu tika atstāta sprauga gaisa cirkulācijai.
Foto no Rolanda Melbārža krājuma

Gribi veselīgu māju – būvē no kaņepēm! Kāpēc par kaņepju spaļu vieglbetonu zinām tik maz? 11

Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Nav daudz būvniecības materiālu, kas savu īpašību dēļ varētu sacensties ar kaņepju spaļu vieglbetonu. Pilnībā dabisks, ilgmūžīgs, siltuma noturīgs, regulē mitrumu, nedeg, antialerģisks, nepūst, nodrošina labu skaņas izolāciju un pat absorbē CO2. Neapšaubāmi izcils produkts, taču kāpēc celtniecībā joprojām retums?

 

Ja reiz būvē, tad lai pašam patīk

IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 118
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 155
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 33
8 stundas
Lasīt citas ziņas

“Visi sintētiskie materiāli – vates, plēves, putuplasts u. c. – man uzdzen zosādu. Pirms tam dzīvojām dzīvoklī, un kā namu nosiltināja ar akmens vati, gaisa kvalitāte jūtami pasliktinājās, tāpēc savai māja meklēju ekoloģisku risinājumu,” stāsta Rolands Melbārdis, kurš ar ģimeni jau otro gadu dzīvo no kaņepju spaļu vieglbetona būvētā divstāvu mājā Vaidavas ciemā.

LA.LV Aptauja

Vai, tāpat kā daļēji tiek kompensēta elektromobiļu iegāde, vajadzētu atbalstīt arī energoefektīvu māju būvniecību no ekomateriāliem, tostarp no kaņepju spaļu vieglbetona?

  • • Pēc šādu ēku nodošanas ekspluatācijā īpašniekiem jāpiešķir finansiāls
  • atbalsts no Eiropas Savienības un valsts;
  • • Atbalsts vajadzīgs ekomateriālu ražotājiem.
  • • Atbalsts nav vajadzīgs.
  • • Mani šis jautājums neinteresē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Informāciju par kaņepju izmantošanu celtniecībā nejauši uzgājis tīmeklī – uzrunājusi kāda namsaimnieka pieredze, tāpēc sācis pētīt iespējas ko līdzīgu uzbūvēt arī pašam. Gribējies dabiskus materiālus, labu siltumnoturību ziemā un vēsākas telpas vasaras karstumā, lai nav jātērē papildu enerģija dzesēšanai. Četros gados māja bijusi gatava. Procesu nesteidzinājis – ja reiz būvē pats sev, tad jāpatīk ne tikai rezultātam, bet arī celtniecības gaitai, turklāt ilgais laiks palīdzējis izvairīties no kļūdām.

Labam rezultātam nepietiek tikai ar kaņepju vieglbetona sienām – arī apdarei jāizvēlas dabiski, elpojoši materiāli – iekštelpās parasti izmanto ar kaļķa apmetumu, ārsienām der arī koks, flīzes u. c. Ja uz sienām klās tvaika necaurlaidīgus, sintētiskus materiālus, tās zaudēs 80% īpašību un paliks tikai kā siltuma izolators.

Rolands māju apšuvis ar neēvelētiem dēļiem, kas nokrāsoti ar kokdarvas krāsu. Starp sienu un ārējās apdares materiālu tika atstāta sprauga gaisa cirkulācijai. Arī citiem būvniecības materiāliem un konstrukcijām izvēlējies ekoloģisku risinājumu, kas, kā aplēsis saimnieks, kopumā izmaksas palielināja par apmēram 30%. Aprēķinot visus izdevumus, viena kvadrātmetra cena sanākusi ap 1300 eiro. Rolands uzskata, ka ir tā vērts, un iesaka šo celtniecības materiālu arī citiem – brīnišķīgs risinājums!

Mājas būvniecību viņš uzticēja pieredzējušiem celtniekiem no “Hemp Eco Systems Latvia”, ko var saukt par kaņepju vieglbetona aizsācēju Latvijā kopš 2013. gada, kad tā vadītājs Uģis Pauriņš savā īpašumā Tīnūžos uzcēla paraugmāju. Astoņos gados uzņēmums uzbūvējis ap 40 privātmāju. Kad pašu zemē pieprasījums mazinājies, pastrādājuši arī ārzemēs, kur ekonami ir lielākā cieņā.

 

Kaņepes celtniecībā – no 14. gadsimta

Savas mājas rekonstrukcijai kaņepju spaļu vieglbetonu izvēlējies arī Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas vadītājs Guntis Vilnītis (pa kreisi), būvniecību uzticot Uģa Pauriņa uzņēmumam.
Foto: Ilze Pētersone

Kaņepju izmantošana celtniecībā nav nekāds jaunums, piemēram, Francijā saglabājušies nami pat no 14. gadsimta ar kaņepju vieglbetona siltinājumu, stāsta U. Pauriņš. Mūsdienās izmantotajam materi­ā­lam ir līdzīgs sastāvs, tikai modernizēts un pielāgots klimatiskajiem apstākļiem.

Par jaunām biznesa iespējām celtniecībā pieredzējušais uzņēmējs sācis interesēties laikā, kad būvniecība Latvijā piedzīvoja lielāko krīzi – iedvesmojis raksts žurnālā “Forbes” par kaņepju audzēšanas ienesīgo biznesu, kur no hektāra varot nopelnīt 15 tūkstošus latu! Vēlāk atklājies, ka skaitlī pieļauta kļūda par vienu nulli, taču tikšanās kaņepju audzētāju seminārā Krāslavā ar tagadējo Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas vadītāju Gunti Vilnīti un Eiropas kaņepju audzētāju konferencē Ķelnē – ar ēku renovācijā un būvniecībā pieredzējušo uzņēmēju Jorgenu Hempelu viņam izrādījusies liktenīga. Drīz vien devies ciemos pie J. Hempela uz Šveici, apguvis tur ka­ņepju spaļu vieglbetona tehnoloģiju un noslēdzis līkop par franšīzi. Tagad esot neatkarīgs būvnieks.

Iesākums izdevies jaudīgs. “Man bija skaidrs, ka šādu māju būvniecību ar bukletiņiem neuzsāksi, tāpēc vajadzēja demo māju, kur cilvēki var atbraukt un apskatīties materiālu. Nosaucot vārdu “kaņepes”, ļaudīm asociācijas ir ļoti dažādas, daudziem arī smīns – o, forši, var būvēt un pīpēt…”

Jaunajā paraugmājā tika rīkoti semināri, aicināti arhitekti, plašsaziņas līdzekļos parādījās raksti un televīzijas sižeti, un drīz vien nāca pirmie pasūtījumi, ar kuriem gājis diezgan raibi. “Sapratām, ka būvniecību ietekmē laika apstākļi, klimats utt., vajadzēja pamainīt sastāva receptes, jo nederēja tas pats, kas Eiropas dienvidos. Nākamais solis – kā būvi pabeigt? Jāliek kaļķa apmetums, bet meistari, kas to prot darīt, nebija atrodami, tāpēc apguvām paši. Ko tikai nedarījām – lasījām grāmatas, braucu uz Beļģiju pie apmetuma ražotāja, viņš saka, re, kur maisiņš, nopērc un klāj virsū, saku – mūsu tirgum tas ir par dārgu! Un to visu iemācījāmies, tikai darot,” skaidro U. Pauriņš.

 

Mājā var uzelpot!

Kaņepju spaļu vieglbetons triumfu piedzīvoja 2014. gadā, kad “Nova” institūta un uzņēmuma “Coperion” rīkotajā pasākumā tika atzīts par trešo labāko biomateriālu. Arī no pasūtītājiem būvnieki lielākoties saņemot labas atsauksmes. Cilvēki, kuriem ir astma vai apgrūtināta elpošana, kaņepju mājā vārda tiešā nozīmē uzelpo. U. Pauriņš uz paraugmāju Tīnūžos speciāli uzaicinājis sievasbrāli, kurš kā astmas slimnieks pēc 10 minūtēm atzinis, ka jūtas lieliski.

Ar līdzīgu pieredzi dalās Andris no Pierīgas, kurš ar ģimeni “kaņepju” namā dzīvo jau vairāk nekā četrus gadus. Viņa dzīvesbiedre atzinusi, ka šeit vairs neizjūt elpošanas grūtības, ar kurām bija saskārusies iepriekš. “Tas bija viens no mērķiem, kad nolēmu šo materiālu izmantot mājas siltināšanā, tiesa, nedaudz nospēlēja arī modes tendence, jo būvniecību sākām 2015. gadā, kad ekomateriāli kļuva populārāki un vairāk pieejami,” viņš skaidro. Intereses pēc ar termokameru pārbaudījis arī siltuma noturību, un rezultāts nelika vilties, savukārt šovasar lielajā karstumā pārliecinājies, ka, pa nakti izvēdinot un dienā turot logus ciet, mikroklimats saglabājas patīkami vēss. Ieguvumi atsverot cenu, kas viņa mājai sanākuši apmēram par 20 līdz 25% lielāki nekā celtnei no ieras­tākiem materiāliem.

Uģis Pauriņš rāda sava klienta Venta Vēverbranta mājas sienas biezumu, kas ir apmēram 40 cm. Papildus siltināšana nav vajadzīga – tikai iekšējā un ārējā apdare.
Foto: Ilze Pētersone

Ikšķilnieks Vents Vēverbrants, kas būvniecību uzsāka šopavasar, atzīst, ka diez vai būtu izvēlējies ka­ņepju vieglbetonu, ja pašam nebūtu kokmateriālu mājas karkasam. Cenas dēļ likšot nevis koka logus, bet plastmasas ar stiklšķiedru. Būvnieku Uģi pazinis jau iepriekš, taču par viņa uzņēmējdarbību uzzinājis Ķīpsalas izstādē “Māja”. “Man patika vienkāršība procesā, ka materiāls ir no dabiskām sastāvdaļām, ļoti labi elpo un notur siltumu un sienām nepieciešams tikai apmetums no iekšpuses un ārpuses. Nekādas vates, plēves, skrūves! Un tu nedzīvo kā kārbiņā, kur mākslīgi jāpievada gaiss,” stāsta V. Vēverbrants. Jaunajā mājā cerot ievākties nākamās vasaras beigās.

Nupat netālajā Turkalnē savas mājas pārbūvi no kaņepju spaļu vieglbetona uzsācis arī G. Vilnītis. “Vajadzēja rekonstrukciju, zvanīju Uģim, viņš saka, lai pasūtu skiču projektu pie arhitekta. No kā gribot taisīt? Man taču kā asociācijas vadītājam vajag kādu stūrīti, kur parādīt kaņepes būvniecībā!” viņš pasmaida.

 

Spaļus pērk ārzemēs vai audzē paši

Pēc sparīgā 2013. gada pieteikuma tomēr nesekoja strauja māju būvniecība, un kaņepju lauki neizpletās līdz horizontam. Pietrūka uzņēmības un spēka pašiem gādāt par jaudīgu pārstrādi, tāpēc tagad profesionāli būvnieki ka­ņepju spaļus iepērk no kaimiņiem lietuviešiem, kas Ķēdaiņos par miljonu eiro strauji uzbūvēja rūpnīcu, vai citur ārzemēs. “Lietuviešiem bija vēlme riskēt un darboties, taču viņiem ne vienmēr pietiek izejvielu – šādas rūpnīcas var ­pastāvēt veiksmīgi, ja paši zemnieki piedalās kā līdz­īpašnieki, citādi par izejmateriālu nav garantiju, ka tas būs katru gadu,” spriež U. Pauriņš un piebilst, ka ar kaimiņiem neesot viegli sadarboties – klibojot termiņi, cenu politika un arī kvalitāte. Francijā ražotajam materiālam tomēr varot vairāk uzticēties.

Netrūkst uzņēmīgo, kas savai jaunbūvei materiālu vēlas iegūt paši, stāsta asociācijas vadītājs G. Vilnītis. “Izklausās vilinoši – no 1,5 ha kaņepju lauka sanāk materiāls sienām 100 m2 mājai. Kad man zvana un saka, ka grib audzēt kaņepes šādam mērķim, iesaku, lai vispirms izlasa kaņepju audzētāja rokasgrāmatu un sameklē, kas tās pārstrādās, tāpēc ka paši to nevar izdarīt.

Pie mums pārstrāde nelielos apjomos notiek Krāslavā, kur kaņepēm pielāgotas linu pārstrādes iekārtas, kaut kas ir Skaistkalnē, var vest uz Lietuvu,” viņš skaidro. Audzētājiem jārēķinās, ka transportēšanas izdevumi un pārstrāde materiālu sadārdzinās, turklāt jāpārliecinās par kvalitāti, lai spaļi būtu attīrīti no piemaisījumiem un putekļiem, citādi materiāls veidosies blīvāks un neparādīs tās īpašības, kas raksturīgas kvalitatīvam produktam.

Pēc G. Vilnīša aplēsēm, jo precīzas statistikas neesot, vairākus gadus nemainīgi Latvijā kaņepes tiek audzētas 900 ha un tikai ap 100 ha no tām – stiebriem un šķiedrai, pārējās – pārtikai vai savam priekam. Kaņepju audzētāji līdzās platību maksājumiem saņem arī papildu atbalstus, tostarp ja kaņepes audzē pārtikai kā proteīnkultūru.

 

Vajag ES un valsts ­atbalstu

Paliek neatbildēts jautājums – ja reiz cilvēku un vides veselībai tik labs materiāls, kāpēc “kaņepju” mājas neaug kā sēnes pēc lietus? G. Vilnītis min piemēru par Vāciju, kur valsts savulaik izveidojusi piecu gadu atbalsta programmu māju būvniecībai no atjaunojamajiem energoresursiem, tostarp ražotiem arī no kaņepēm. Uzbūvētas kaņepju pārstrādes rūpnīcas gan Vācijā, gan Polijā.

Katrs, kurš nodevis māju ekspluatācijā un varējis pierādīt, ka tās būvniecībā izmantoti zaļi materiāli, saņēmis valsts atbalsta finansējumu, taču, tikko tas beidzies, apsīkusi interese par šādu būvniecību, kā arī kaņepju pārstrādes rūpnīcu darbība. Lai gan mūsdienās sējas kaņepes daudzviet ir reabilitētas, tomēr joprojām palikušas negatīvās sekas, ko atstājusi ASV politika, ilgstoši aizliedzot visu veidu kaņepju audzēšanu un izmantošanu pārtikā, tekstilindustrijā, celulozes ražošanā, kas atbalsojās arī Eiropā.

Plašākai kaņepju būvmateriālu lietošanai nepieciešams gan atbalsts Eiropas Savienības kabinetos, gan pašu mājās no Ekonomikas ministrijas, ir vienisprātis asociācijas vadītājs G. Vilnītis un būvnieks U. Pauriņš. Eiropas kaņepju audzētāju asociācija vismaz esot vienojusies par spēcīgu kandidatūru nozares lobijam. Iespējams, ka tāds būtu vajadzīgs arī pašu mājās, lai pievērstu uzmanību tik progresīvam celtniecības materiālam, kas spēj absorbēt CO2, radot negatīvu materiāla bilanci!

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs atbildē uz jautājumu par konkrētu atbalstu produktam ar klimata pārmaiņu laikā tik nepieciešamām īpašībām pagaidām “atšaudās” ar vispārīgām frāzēm, taču vienlaikus arī informē par Atveseļošanas fonda programmā paredzēto finansējumu Zaļā kursa produktu izstrādei, kurā uzsvars likts, lai “mūsu uzņēmēji kopā ar zinātni varētu radīt un attīstīt  jaunus inovatīvus produktus, tostarp ražotu tos uz vietas Latvijā, kā arī  piedalītos lielos starptautiskos pasākumos, lai veicinātu produkta mārketingu un noietu arī ārvalstīs.”

Iespējams, ka minētais fonds noderēs jaunu celtniecības materiālu izstrādei, kas top sadarbībā ar Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūta vadošo pētnieku Māri Šinku. “Patlaban vairākos zinātniskos projektos notiek izpēte, lai būvniecības procesu padarītu daudz industriālāku un materiālu varētu izmantot plašāk.

Tagadējais būvniecības process ar kaņepju vieglbetonu ir laika un darbietilpīgs, un daudzstāvu ēku sienās šo materiālu ir ļoti grūti izlietot, tāpēc domājam par paneļiem, ko varētu izmantot arī cita veida būvniecībā. Jaunu lietojuma veidu kaņepju vieglbetonam varētu pavērt 3D printēšana, kas ļautu izgatavot precīzākas brīvas formas konstrukcijas un nebūtu nepieciešami veidņi.”

 

Video skat. la.lv

 

UZZIŅA

Kaņepju spaļu vieglbetons

✔ Izmanto ēku sienu un grīdu izbūvē, kā arī sienu, pārsegumu un jumtu siltināšanā.

✔ Sastāv no kaņepju spaļiem, hidratēta kaļķa, minerālajām piedevām un ūdens.

✔ Izturīgs pret atmosfēras iedarbību – salu, ultravioletajiem stariem, mitrumu. Noturība mērāma gadsimtos.

✔ Struktūra un iestrādes tehnoloģijas palīdz ietaupīt apkuri ap 40%, salīdzinot ar citiem siltumizolācijas materiāliem.

✔ Regulē mitruma daudzumu telpās, radot vienmērīgu un patīkamu mikroklimatu.

✔ Sastāvā esošais kaļķis spaļus un koka konstrukciju pasargā kā dabisks antipirēns.

✔ Nodrošina telpās sārmainu un antialerģisku vidi.

✔ Kaļķis kā dabisks septiķis pasargā pret pūšanu, pelējumu, kukaiņiem un grauzējiem.

✔ Materiāla porainība un kaļķa apmetuma cietā virskārta nodrošina labu skaņas izolāciju.

✔ Kaļķis cietēšanas procesā absorbē CO2.

Avots: SIA “Hemp Eco Systems Latvia”

 

EKSPERTA VIEDOKLIS

Pārliecinošs eko materiāls

Ilgvars Ābols, arhitekts, “Arhitekta Ābola birojs”.
Foto no privātā arhīva

Ilgvars Ābols, arhitekts, “Arhitekta Ābola birojs”: Kaņepju spaļu vieglbetonu pārliecinoši var saukt par eko materiālu, kas ir laba alternatīva materiāliem, kas šobrīd pieejami būvniecībā. Viss pārējais, ko it kā sauc par eko, ir visai tālu no šī nosaukuma. Piemēram, koka karkasa ēkas, kas tiek ietītas plēvē no iekšpuses un ārpuses, ir plastmasas siltumnīca.

Taču šīm ēkām koka karkass tiek aizpildīts ar kaņepju vieglbetonu, kas veidots no dabiskām izejvielām, pa vidu lējumam nav nekādu plastikāta starpliku, sienas ir kā viens vesels mūris. Salīdzinot ar citiem materiāliem, tam ir laba siltuminerce – uzsilstot ēka lēnām atdziest un karstā laikā ir otrādi –, materiāls darbojas kā termoizolators, un telpas iekšā tik ātri nesakarst.

Mitruma cirkulācija ir pozitīva, jo neveidojas rasa vai pelējumi, materiāls ir elpojošs un patīkams dzīves videi. To var izmantot arī tikai siltumizolācijai. Nav problēmu veidot iekšējo un ārējo apdari, izmantojot tradicionālus apmetumus, koka dēlīšus ārpusē, kas tehniski ir vienkārši un ērti izdarāms.

SAISTĪTIE RAKSTI

Jāpadomā par pārējiem materiāliem, ja izmanto ­kaņepju vieglbetonu, vai rīģipša starpsienas, plastmasas logi būs labi?

Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu

Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 118
7 stundas
LE
LETA
Ziņas
Slimnīca atklāj, ar kurām vakcīnām potējušies Covid-19 pacienti, kas ir nonākuši stacionārā 155
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Sistēmā, ko Latvija ievieš, ir robi, kas veicina vīrusa izplatību.” Ģirģens par mājsēdes un citu ierobežojumu efektivitāti 33
8 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pārmaiņas var skart ikvienu. Šoreiz – arī tevi! Horoskopi 28.oktobrim
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Deputāts atklāj, vai pēc 15. novembra vakcinētie iedzīvotāji varēs atgriezties normālā dzīvē 148
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Vakar Latvijā sasniegts Covid-19 mirušo upuru rekords 57
56 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Valainis: Kamēr valdības lēmumi tiks balstīti socioloģiskās partiju aptaujās, mēs dzīvosim krīzē
27 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Jēkabpils novadā komandantstundu izmantos lietderīgi, lai mēnesī ietaupītu 6500 eiro 6
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Nav morāla, tiesiska pamata prasīt no citiem, ja pats dara citādāk.” Judins par izņēmumiem obligātajā vakcinācijā 39
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Klajā nācis jauns latviešu seriāls: lomās populāri aktieri un vairākas pašmāju slavenības
14:22
LA
LA.LV
Ziņas
Valainis: Kamēr valdības lēmumi tiks balstīti socioloģiskās partiju aptaujās, mēs dzīvosim krīzē
14:07
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Neizmet miziņas! Vienkāršs veids, kā no mandarīnu mizām izgatavot dabīgu aromātu
14:06
LA
LA.LV
Kokteilis
“Varbūt es tev patīku, bet tu nezini kā to izrādīt?!”: pēc TV kanāla slēgšanas Žaklīna Cinovska soctīklos “iekož” NEPLP padomes priekšsēdētājam Ivaram Āboliņam 37
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Tiesībsargs: Vakcinēt nevar piespiedu kārtā, bet valsts var ieviest obligātu vakcinācijas politiku 120
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Klajā nācis jauns latviešu seriāls: lomās populāri aktieri un vairākas pašmāju slavenības
12 minūtes
PR
Praktiski.lv
Praktiski
TOP recepte: marinēts ķirbis korejiešu gaumē
1 stunda
Inita Šteinberga
Praktiski
Mēslot, grābt lapas? Kā sakopt mauriņu pirms ziemas?
1 stunda
IE
Ināra Egle
Ziņas
Pēc Zolitūdes traģēdijas Pavļuts neuzņēmās atbildību un krita visa valdība. Vai vēsture atkārtosies? 118
7 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Covid-19 kā degviela propagandai: krievi Latvijā sadzīti dzīvot pārblīvētos geto rajonos, tāpēc inficējas daudz vairāk 90
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Vēža pacientu ārstēšana: akcīzes nauda tikai mazs ielāps, vēsta portāls 4
3 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Līdzdzīvotāji, kas runā dejas valodā.” Intervija ar kustību māksliniekiem Elīnu un Rūdolfu Geidiņiem
1 stunda
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Neizmet miziņas! Vienkāršs veids, kā no mandarīnu mizām izgatavot dabīgu aromātu
29 minūtes
AG
Andris Grīnbergs
Ziņas
APTAUJA. Kā izjūtat mājsēdes ierobežojumus? 34
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Viņš jutās bezpalīdzīgs….”: princis Harijs esot bijis panikā, uzzinot, ka vecmāmiņa Elizabete II atrodas slimnīcā 10
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Elvi” komercdirektore: “Lidl” darbība noteikti ieviesīs korekcijas Latvijas mazumtirdzniecības tirgū 15
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Danusēvičs: Kad nebūs ko ēst, cilvēki būs spiesti vakcinēties 97
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Tirgotāju asociācija: Valdība mūs soda, ka pie mums strādā nevakcinēti cilvēki 61
22 stundas
AL
Anda Līce
Ziņas
Anda Līce: Dodas pie veterinār­ārstiem pēc attārpošanas zālēm kā Covid-19 apturēšanas līdzekļa – kas notiek cilvēku galvās? 55
17 stundas
LA
LA
Ziņas
FOTO. Tukši spokainās Rīgas ielas. Kā galvaspilsēta izskatās komandantstundā 27
15 stundas
DB
Dace Bumbiere
Stāsti
Iespējams, ūdens nemaz neeksistē! Respektablu zinātnieku paziņojums raisa jautājumu “jūru” 42
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Pret stulbo arī paši dievi cīnās veltīgi!” Šadurskis uzskata, ka skolotāju atklātajai vēstulei vieta miskastē 334
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Morozovs: Ir jāapvienojas un jāaizmirst par etniskiem jautājumiem. Slimība nevienu nešķiro pēc valodas 68
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. The Ludvig atgriezies mūzikā ar jaunu vārdu un brīnišķīgu dziesmu 3
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
“Šis cilvēks ir ļauns un, iespējams, mentāli slims”: deputāts Artuss Kaimiņš brīdina par Gobzemu 94
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Kariņš: Latvijai nav lielas izvēles, kā tikai vakcinētajiem atcelt “lokdaunu” paredzētajā datumā 142
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Ņina, Ninona, Antoņina, Oksana
1 stunda