Māra Čamaņa izstādes nosaukums “Mirkļa piezemēšanās” radās 1997. gadā, māksliniekam veidojot personālizstādi savā privātgalerijā “Mans’s” Jēkabpilī.
Māra Čamaņa izstādes nosaukums “Mirkļa piezemēšanās” radās 1997. gadā, māksliniekam veidojot personālizstādi savā privātgalerijā “Mans’s” Jēkabpilī.
Publicitātes foto

Iemesls doties uz Daugavpili! Mākslas daudzveidība Rotko centrā 13

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Ukrainas “Telegram” kanālos masveidā izplatītas ziņas ar aicinājumu nolikt ieročus
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Lasīt citas ziņas

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā apskatāmas piecas jaunas izstādes, kas vēsta par cilvēces vissenākajām un visnopietnākajām tēmām, par arhetipiskajiem priekšstatiem un keramikas maģiju.

Latvijas Keramikas biennāle jau ceturto reizi pulcē izcilus pasaules keramiķus, padarot Latviju par starptautiski nozīmīgu keramikas mākslas norišu vietu. Šogad izstādes tēma ir “Nemierīgie ūdeņi” (apskatāma līdz 18. februārim).

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijas Mākslas akadēmijas asociētā profesora, keramiķa Daina Pundura izstāde “Vizualizējot gravitāciju” ir eksperimentāls darbs, kas atver skatītāja uzmanībai mijiedarbību starp keramiķa rokām un keramikas materiāla fizisko pretestību. Būtiskākais ir dot skatītājam iespēju novērot ikdienā neredzamo, unikālo keramikas materiāla dabu un apjaust tā pirmatnējo spēku. Dainis Pundurs ir dzimis 1965. gadā Ezerniekos. Beidzis Rēzeknes Lietišķās mākslas vidusskolas Keramikas nodaļu (1986) un Latvijas Mākslas akadēmijas Lietišķi dekoratīvās mākslas nodaļu keramikas specialitātē (1992). Strādā ar porcelānu, mālu, akmens masu, šamotu, darina traukus, interjera objektus un to grupas.

“Elementi” ir pāragri mūžībā aizgājušā latviešu mākslinieka Kaspara Geiduka (1988–2021) piemiņas izstāde. Sākotnēji tapusi sadarbībā ar pašu mākslinieku, tā tika atklāta Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2020. gada vēlā rudenī, taču pandēmijas izraisīto pulcēšanās ierobežojumu dēļ skatītājiem bija pieejama vien pāris nedēļas.

“Krāsa kļūst par saturu, un katra glezna pārvēršas tavu domu izjūtā,” mākslinieks Uldis Čamans saka par savu jauno izstādi “Mirkļa piezemēšanās”. Mākslinieka glezniecība balstās juteklisku sajūtu mudžekļos, kosmisko spīdekļu sadursmju abstraktos uzplaiksnījumos un dabas ritmu tvērumos.

Martinsona balvas 2021. gada Zelta godalgas ieguvējas Agnes Šemberaites daiļrade atsauc atmiņā cilvēces arhetipisko ceļojumu. Jaunākajā izstādē “Baiļu vārdošana” apskatāmas 2019.–2023. gadā tapušās keramikas skulptūras. Izstādes apskatāmas līdz 18. novembrim.

Teatrāla tiesas sēde. Ceļā uz Minhenes stadionu ir lidmašīna, ko sagrābuši teroristi. Aviācijas drošības eks­perts pieņem lēmumu notriekt lidmašīnu, bet tajā ir arī 164 nevainīgi pilsoņi. Stadionā – 70 000. Tiesas sēdē notiek diskusija, vai šī bija vienīgā pareizā rīcība un kas dod tiesības izlemt, ka 164 cilvēku dzīvības ir mazāk vērtīgas nekā 70 000. Šāds ir sižets izrādei – fiktīvai tiesas sēdei – “Terors”, kas režisora Valtera Sīļa vadībā Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvos otrdien, 26. septembrī.

Sveicot Laimu Žurginu. Šodien plkst. 19 mākslas centrā “Zuzeum” ar režisora Ulda Brauna dokumentālo filmu “235 000 000” (1967) atklās kinorežisores Laimas Žurginas kinoprogrammu, ar kuru atzīmē viņas apaļo jubileju. Ceturtdien, 21. septembrī, plkst. 19 turpat būs skatāma programma “Pazīstamas sejas” – portretfilmas par dzejnieku Ojāru Vācieti, Maestro Raimondu Paulu, dzejnieku Imantu Ziedoni, mākslinieci Džemmu Skulmi un kādreizējo Mazirbes internātskolas zīmēšanas skolotāju An­dri Grinbergu. Savukārt piektdien, 22. septembrī, plkst. 19 varēs noskatīties programmu “Politiskais sānsolis”, kurā demonstrēs filmu “Tie ir arī mani dēli” (1990) un “1988. gada vasaras hroniku”. 23. septembrī plkst. 19 – programmu “Aiz astes noķertais laiks”, kurā izrādīs filmu “Mana mīļā Rīga” (2003). 24. septembrī plkst. 15.30 – programmu “Paaudzes portrets” – filmu “Kaza kāpa debesīs” (2019).

Ieva Liepiņa, “Ķirši”.
Publicitātes foto


Ievas Liepiņas atmiņu stāsti. Mākslas galerijā “Bazar’t” līdz 30. septembrim apskatāma mākslinieces Ievas Liepiņas izstāde “Atmiņu restaurācija”. Autore strādā tradicionālajā eļļas tehnikā un darbus veido, izmantojot klasiskus žanrus. Ieva Liepiņa trīspadsmit gadus kopā ar gleznotāju Agniju Ģērmani organizē starptautiskus plenērus Mazirbē. Glezno lībiešu portretus, viņu mājas un dārzus, tradicionālos tautastērpus. Ieva Liepiņa dzimusi Rīgā, beigusi J. Rozentāla mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā.

Reklāma
Reklāma

Ilzes Egles mākslas laukā. “Es gribu lai cilvēki no manas izstādes aiziet ar sajūtu par mirkļa burvību. Par to, ka, vēloties būt tuvāk bezgalībai, mēs šeit esam tikai uz mirkli,” saka māksliniece Ilze Egle, kuras personālizstāde “Savā vaļā” līdz 22. oktobrim apskatāma mākslas telpā “Zeit” Līgatnē.

“Esmu dzimusi divu mākslinieku ģimenē un, cik sevi atceros, vienmēr zīmēju, pat manas bērnības fotogrāfijās,” stāsta māksliniece.

Ilze Egle ir beigusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmiju, studijas papildinot Itālijā, studējusi arī Teoloģiju un mākslas menedžmentu.

Linda Vilka, fragments no darba “Break me down tomorrow”.
Publicitātes foto


Lindas Vilkas refleksijas. Liepājas mākslas galerijā “Romas dārzs” apskatāma Lindas Vilkas personālizstāde “re->kur ir palicis mans laiks”. Tā ir refleksija par mākslinieka būtību un viņa uzdevumiem, kā arī to mijiedarbību ar sabiedrību. Linda Vilka (1995) ir multidisciplināra māksliniece un stāstu veidotāja.

Ciemos Jasmuižā. Rīt, 21. septembrī, Raiņa muzejā “Jasmuiža” skolēnus aicina uz jautru un atraktīvu pro­grammu “Gostūs pi kaimiņa”. Būs iespēja doties uz keramiķa Andreja Paulāna mājām, kur priecēs folkloras kopa “Jumalāni”. Kopš seniem laikiem Latgalē bija pazīstami lupatnīki (lupatu deķi), saukti arī par zirgu deķiem. Tie bija dažādās tehnikās darināti – austi, pīti, tamborēti. Pasākumā apmeklētāji varēs arī paši darboties pie stellēm, ievingrināt roku lupatnīka aušanā un pagatavot lupatu lelli.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.