Pagaidām redzamās ekspozīcijas galvenais trūkums ir, ka tās veidotāji izvēlēto koncepciju nav varējuši sabalansēt, saskaņot ar mākslinieka darbu raksturu, individualitāti, noskaņu.
Pagaidām redzamās ekspozīcijas galvenais trūkums ir, ka tās veidotāji izvēlēto koncepciju nav varējuši sabalansēt, saskaņot ar mākslinieka darbu raksturu, individualitāti, noskaņu.
Foto: Ingrīda Burāne

Par izsapņoto māju un realitāti. Ingrīdas Burānes aprīļa kultūras pieturzīmes 0

Ingrīda Burāne, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
Lasīt citas ziņas

 

Mākslas zinātniece Ingrīda Burāne atceras spilgtākos aprīlī piedzīvotos kultūras notikumus.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Tā nudien bija skaista diena, kad vairāku paaudžu keramiķi un citu mākslas veidu pārstāvji, mākslas vēsturnieki un interesenti no dažādiem novadiem, Rīgas darbnīcām, iestādēm, izbrīvējušies no sava ikdienas ritma, satikās Daugavpilī. Un tik saprotami, ka pēc pandēmijas atsvešinātības attālināšanās no pasaules ziņu kanālu šausmām, pārsteidzošas atkalredzēšanās un citi prieki emociju vilni uzsita augstu, brāzmaini un visaptveroši. Bija jau arī gana nopietns iemesls, jo 22. aprīlī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs iesāka pavasara izstāžu sezonu ar sešām jaunām ekspozīcijām, visas aplūkojamas līdz 26. jūnijam: “Atspulgi” (igauņu mākslinieki), “Eseju arēna” (Valdas Podkalnes un Haralda Jegodzienska solo skate), “Ebreju mākslinieki starpkaru Latvijā: meklējumos”, “Labāk nebūs!” (lietuviešu mākslinieki), “Nav izņēmums” (Latgales reģiona mākslinieku darbu izstāde) un dienas centrālais notikums bija jaunas izstāžu telpas – Martinsona mājas – atklāšana. Tiesa, garajā runu plūdumā Latvijas starptautiski pazīstamākais keramiķis tika pieminēts maz, lai neteiktu – nemaz. Vairāk skanēja mūsdienām tik raksturīgā provinciālā pašdaudzināšanās par visu zvaigznāju spozmēm, labākajiem no labākajiem, izcilībām un vēl lielākiem spožumiem. Tonis, kas, manuprāt, īsti nepiedien nopietniem māksliniekiem, bet lai nu paliek atklāšanas peripetijas, ziedu spaiņi un bajāriskie cienasta galdi. Tie pēc būtības tik sveši Keramiķa sadzīviskajai vienkāršībai, pat pieticībai.

Pēteris Martinsons (1931–2013) visu mūžu meklēja savu māju. Māju sajūtu. Māju ar dvēseli, kurā darbi nebūtu sapakoti kastēs un līdz askētiskajai guļasvietai jāspraucas pa šauru eju. Jo vairāk gadi ritēja, jo mazāk viņš par to ieminējās un jo traģiskākas kļuva viņa acu dzīles. To redzēja un sajuta katrs, kas viņu labi pazina. Pēterim piemita liela mākslinieka dižciltība – nepazemoties, nelūgties, nemeklēt dažādus apkārtceļus ērtībām un privilēģijām. Iespējams, ka tieši māju sajūtas trūkums bija tas, kas aizvien biežāk un biežāk lika doties ceļā – uz simpozijiem, meistarklasēm, lekcijām, žūrijām, organizāciju komitejām un radošajām darbnīcām teju visos kontinentos.

Netiešas atsauces par šādu dzīvesveidu var lasīt Gidona Krēmera grāmatā “(ne) spārnotas domas” (“Aminori”, 2022), tās izdošanu uzskatu par aizvadītā mēneša otru nozīmīgāko notikumu. Doma par Martinsona māju radās, kad mākslinieks savu darbu lielāko kolekciju uzdāvināja dzimtajai pilsētai un ar tās parādīšanu skatītājiem 2013. gadā tika atklāts mākslas centrs.

Manuprāt, visai zīmīgi, ka ēkā savulaik atradusies pulvera glabātava. Tādā nozīmē vieta vēsturiski atbilstoša māksliniekam, kurš radīja sprādzienam līdzīgu ietekmi uz Latvijas māla, porcelāna, šamota, akmens masas, klinkera radošo izmantojumu un izpratni. Tik spēcīgu, ka tās atbalsis vēl joprojām jaušamas Pētera audzēkņu, studentu, diplomandu radošajos darbos un domāšanā. Diemžēl Pētera profesionālisms un meistarība nav sastopama, atklājama, ieraugāma jaunizveidotajā namā un ekspozīcijā “Sapņu pilsēta”. Varētu teikt, ka ēka ir atklāta, bet Pētera Martinsona māju sajūta un sapņu realizācija ir vēl nākamībā darāms un padarāms darbs.

Daugavpils cietoksnī, Nikolaja ielā 1, atklāta jauna izstāžu telpa – Martinsona māja –, kas veltīta keramiķa Pētera Martinsona (1931–2013) radošajam mantojumam.
Publicitātes (Didža Grodza) foto

Pagaidām redzamās ekspozīcijas galvenais trūkums – tās veidotāji izvēlēto koncepciju nav varējuši sabalansēt, saskaņot ar mākslinieka darbu raksturu, individualitāti, noskaņu utt. Proti, atsaucoties uz Pētera Martinsona sākotnējo profesiju – arhitekts, ekspozīcijas veidotāji būvējuši pilsētu no dažāda lieluma kubiem, podestiem. Aizmirstot, ka arhitektūras un labas pilsētbūvniecības viens no pašiem svarīgākajiem nosacījumiem ir veidot tādu telpisku vidi, kura ir ērta, funkcionāla, cilvēka dzīves nepieciešamībām atbilstoša. Izstādes podestu krāvumā nav ievērots ne mērogs, ne proporcijas, nemaz nerunājot par to, ka šajā “Sapņu pilsētā” plānots pārvietoties tikai pa vienu ielu (protams, darbu drošība!). Kad dienas gaitā vairākkārt atgriezos ekspozīcijā un mēģināju izlavierēt starp saplākšņa “māju” jucekļiem, lai Pētera Martinsona apaļskul­ptūras aplūkotu no dažādiem rakursiem, zāles uzraugs laipni paskaidroja, ka pārvietoties starp nesamērīgajiem mākslas darbu paliktņiem nav atļauts. Tas nozīmē, ka apmeklētāji, skatītāji (starp viņiem daudzi, kuri Pētera darbus redzēs pirmo reizi), ierodoties “Sapņu pilsētā”, ar pašu sapni – ar Pētera augstvērtīgo un unikālo mākslu – nesatiksies. Pilnapjoma, brīvstāvoši darbi prasa citus eksponēšanas nosacījumus nekā plaknes māksla. Sasēdināt Pētera individualizētās un spārnu kroku ieglazējumā personalizētās vārnas kā bezdelīgas uz telefona vadiem (dzīves, dabas likumības nav mākslas likumības!) nozīmē postīt Pētera ieguldīto darbu un atņemt skatītājam atklāsmes, pārsteiguma prieku. Mākslas darbiem traucējoša ir arī nesamērība “māju” numerācijā, vietu vietām podestu cipari ir lielāki par konkrēto priekšmetu un traucē tā nolasāmībai. Tikpat nefunkci­onālas un skatītājiem neērtas ir divas uzziņas lapas, kurās grūti orientēties un kuras nākotnē pētniekiem būs pilnīgi neizmantojamas kaut vai tā fakta dēļ, ka nav norādes, kas tas par sarakstu un kas to veidojis.

SAISTĪTIE RAKSTI

Vēl sāpīgāka un skumdinošāka ir Pētera Martinsona zīmējumu eksponēšanas (ne)kultūra. Zīmējums Pēterim bija meditācijas veids, ierosmju pieraksti, dienas sajūtu un pārdomu materializējums. Vairākumam mākslinieku zīmējums lielāko tiesu ir idejas noskaidrošanas ceļš, dienasgrāmata, ieceru pārbaudījums, idejas saglabāšana – intīmākais darba process un uzticēšanas skatītājiem. Zīmējumā svarīgs ir viss – papīra virsma, tonalitāte, darbarīks – spalva, zīmulis, ota u. c. līnijas biezums, trauksmainums, kompozīcijas veidošanas paņēmieni utt., utt. Šajā ekspozīcijā Pētera zīmējumi ir vienkārši iznīcināti. Tie vardarbīgi uznesti uz stikla plāksnēm, mainot paša mākslas darba raksturu un jēgu. Turklāt tā saucamie zīmējumi novietoti ēkas sānu jomos, pretī logu ailām. Gaismas plūsma rada spilgtākus vai izlīdzinātākus māk­slinieka neplānotus papildinājumus, atspīdumi traucē, iejaucas sarunās ar mākslinieku, izteiksmi, viņa domāšanas veidu.

Pavisam cita aina paveras Valmieras muzeja Izstāžu namā, kur iekārtota ekspozīcija no Marka Rotko mākslas centra kolekcijas – “Pēteris Martinsons. Sajūtu arhitektūra” (1. aprīlis – 28. maijs). Visi grafikas un keramikas darbi loģiski, atbilstoši telpvidei, tās nosacījumiem un raksturam izvietoti ēkas abos stāvos. Apskatāmi, iepazīstami, no jauna satiekami, pārdzīvojami un bagātinoši. Ekspozīcijas darbu atlasi un iekārtojumu īstenojuši Marka Rotko centra cilvēki. Kas traucēja ar tādu pašu godaprātu, veiksmi un rezultātu neizniekot Pētera Martinsona dāvinājumu, par to turpmāk jādomā gan centra vadībai, gan darbiniekiem, lai Latvijas keramikas vērtības (arī citu Ķīpsalas meistaru) nepaliktu skatītājiem neatklātas.

FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”
FOTO. Faniem aizraujas elpa… Keitas Midltones pavadonis Londonā filmu zvaigzne Toms Krūzs
“Tā ir tikai pirmā lakstīgala, esmu pārliecināts, ka krievi turpinās šādi darboties,” Rajevs dienas notikumu apskatā
Lasīt citas ziņas
FOTO. “45 minūtes pirms Putina izbraukšanas ceļi tiek slēgti,” par Putina šābrīža ikdienu stāsta Londonas profesors
Kāds laiks būs svētdien?
Zelenskis: Mēs gribam atgūt visu, bet Krievijas Federācija grib visu neatdot
FOTO. Faniem aizraujas elpa… Keitas Midltones pavadonis Londonā filmu zvaigzne Toms Krūzs
“Neauglība palīdzēja mums ne tikai satikties ar mūsu brīnišķīgajiem bērniem, bet palīdzēt citiem vecākiem! Lilijas un Vadima adopcijas stāsts
22:34
“Ja šovakar izdzeršu glāzi martini, rītdien man būs paģiras!” Džeina Fonda ironiski par savu vecumu
21:38
Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts
21:00
Rajeva prognoze: Cik ilgi karš varētu turpināties?
Krievija: “Azovstaļ” atstājuši visi Ukrainas karavīri
FOTO. Ralfs Eilands: Mums ir oficiāli jāpārstāj sevi saukt par klusajiem letiņiem
Vilis Vītols: “Uzskatu, ka vislielākais drauds latviešiem ir nevis Krievija, bet gan mūsu tautas demogrāfiskā situācija.
“Mums jābūt laimīgiem, ka mūsu vienīgie mēsli ir dārgākas cenas.” Uzņēmējs par kara izraisīto sadārdzinājumu
Vai tiešām pilnmēness ietekmē cilvēka psihi? Skaidro psihiatrs
Māris Zanders: Lēmumu pieņēmēji turpina dzīvot ilūzijās un kļūdās
Zelenskis ierosina partnervalstīm atzīt Krievijas materiālu atbildību par saviem noziegumiem
Imants Frederiks Ozols: Kā būt nebanāliem? Kroga dziesmas neatskaņo lielformāta koncertos
Latvijas hokeja izlase pēcspēles metienu sērijā uzvar Austriju
Partiju “Latvija pirmajā vietā” vadīs Ainārs Šlesers
Berluskoni: Eiropai jāpārliecina Ukraina pieņemt Krievijas prasības
Latvijas mežos dominē skandināvi
FOTO. “Atbrīvošanās no padomju mantojuma” gājienā pulcējušies vairāki tūkstoši cilvēku
Grāmatas bērniem par karu autori: “Cīnāmies pret dziļo tumsību”
Tālais ceļš pie ārsta vairs nav jāmēro! Reģionos turpmāk konsultēs attālināti
“Ko tu teici? Runāā skaļāk! Nemurmini sev zem deguna!” Kā saudzēt dzirdi?
Pēc tam, kad tika nogalināta visa viņas ģimene, četras dienas dzīvoja uz plosta! Okeāna bārenes neticamais stāsts
ES izvērš tirdzniecības dialogu ar Taivānu
Tāda kolektīvā imunitāte nepastāv jeb kas mums jāzina par trakumsērgām
“Neauglība palīdzēja mums ne tikai satikties ar mūsu brīnišķīgajiem bērniem, bet palīdzēt citiem vecākiem! Lilijas un Vadima adopcijas stāsts
Vācija un Katara vienojušās par gāzes piegādēm
Vācijā spēcīgās vētrās un tornado vairāki desmiti ievaonoto
EK apstiprina enerģētiskās neatkarības plānu