Mana dalība neatkarības atgūšanā 137
Dmitrijs Rancevs, kinokritiķis, regulāri publicējas izdevumā “Kino Raksti”, grāmatas “Kinotācijas” autors.
Latvija ir manas mājas, te ir mana dzimtene. Es varu būt neapmierināts ar kādiem valdības vai parlamenta lēmumiem, taču tas nemaina manu mentālo un emocionālo piesaisti Latvijai, kas veidojusies daudzu gadu garumā.
Mana māte ir no Viļņas, par tēvu gan nezinu. Esmu dzimis Rīgā, tolaik te vēl bija cita vara.
Nekad neesmu juties pazemots vai aizskarts tādēļ, ka esmu krievs. Es runāju latviski, taču savas analītiskās pārdomas rakstu krieviski, jo man ir sarežģīta izteiksme. Neviens man nav to pārmetis. Protams, es pārlasu tulkojumu, lūdzu precizēt, kur tas nepieciešams.
Ja kāds necienīgi izsakās par manu dzimto zemi, jūtos aizskarts. Tā ir tāda smalka lieta, ko vārdos grūti noformulēt. Mēs varam kritizēt politiķu izdarības, bet ne valstiskuma ideju, jo tā ir manas zemes un manas tautas neatkarība.
Esmu vienmēr bijis tāls no politikas, mani interesē kultūra, cilvēku attiecības. Taču Latvijas neatkarības atgūšana man ir ļoti personisks notikums.
90. gadu sākumā es strādāju Rīgas kinostudijā par skaņu operatoru. Augusta puča laikā režisora Andra Selecka grupa bija norīkota filmēt parlamentā, ko tolaik sauca par Augstāko padomi. Katrai grupai bija savs skaņu operators, taču viņš atteicās, tāpēc jautāja man, vai es būtu ar mieru. Trīs dienas un naktis mēs pavadījām Jēkaba ielas namā.
Manā “Nagrā” tika ierakstīts viss, kas tur notika. Pēc tam aparatūru atstājām, bet kasetes ar safilmēto materiālu noslēpām zem Andra biezā džempera. Gājām pāri Doma laukumam, visapkārt omonieši ar automātiem, virs mums helikopteri.
Tas man bija ļoti svarīgs mirklis. Mana dalība neatkarības atgūšanā. Nevis tas, ko neatkarība ir devusi man, bet tas, ko es esmu devis neatkarībai.
Man nav bērnu, taču droši varu teikt: viņiem būtu ideāli jāprot vismaz trīs valodas – perfekti jārunā latviski, būtu labi, ja viņi prastu arī angļu vai vācu valodu, taču man būtu svarīgi arī, lai viņi nepazaudētu krievu valodas gramatiku. Patlaban daudzu krievu jauniešu valoda ir briesmīgi nabadzīga.
