Māra Libeka: Nevar vai negrib mūs ārstēt? Kovida izķeršanas algoritmu meklējot 7
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide, kura ir ģimenes ārste Rīgā, nesen aicināja Veselības ministriju izstrādāt noteiktu algoritmu, kā visiem ģimenes ārstiem rīkoties, ja ir augšējo elpošanas ceļu vīrusa infekcija (LTV “Panorāma”, 7. septembris).
Šī ideja viņai radusies, sākoties jaunajam mācību gadam, lai ministrija palīdzētu dakteriem izķert Covid-19 skartos bērnus starp puņķainiem un krekšķošiem skolēniem.
Politiķu iesaistīšana ārstnieciskajā procesā izklausās vairāk nekā dīvaini.
Vēl varētu saprast, ka paši politikas veidotāji, taisot savas kārtējās “prāta vētras”, izfiltrē kādu muļķīgu vai smieklīgu ideju, bet, ja šāds priekšlikums nāk no paša ārsta, tad jāvaicā, vai nākamais lūgums ministrijai nebūs, lai tā izstrādā vadlīnijas, piemēram, kā Covid-19 atklāt cienījama vecuma ļaudīm, jo viņu kļūst arvien vairāk un ārsts var apjukt.
Ģimenes ārsti ir mācījušies daudzus gadus, vairākumam no viņiem ir bagātīga pieredze, lai viņi patstāvīgi spētu pieņemt lēmumu, ko darīt ar bērnu vai pusaudzi, kuru skārusi rudenī tik ļoti izplatītā augšējo elpošanas ceļu saslimšana – kādā gadījumā šādam pacientam ir jāveic Covid-19 tests, bet kādā – bez tā var iztikt.
Veselības ministrija un Slimību profilakses un kontroles centrs tik daudz ir informējuši par koronavīrusa radītajiem simptomiem, ka grūti noticēt, ka ir vēl kāds, kas par tiem nav dzirdējis.
Ja ārsts nespēj, šeit gan laikam pareizāk būtu teikt – nevēlas – izvērtēt simptomu kopumu, kas varētu liecināt, ka pacientam varētu būt uzbrucis koronavīruss, un tāpēc prasa, lai ministrija uzraksta vadlīnijas, kurām vilkt līdzi ar pirkstu, lai saprastu, ko darīt ar krekšķošo pacientu, tad tā ir acīmredzama taktika, kā novelt no sevis atbildību.
Tiesa, vadlīnijas gan vajadzētu izstrādāt Izglītības un zinātnes ministrijai skolu administrācijām, jo ne vienā vien izglītības iestādē skolu direktori un pedagogi ir tik ļoti uzbudināti no koronavīrusa, ka to ierauga gandrīz vai katrā skolēnā, kas, piemēram, atgriezies no sporta sacensībām, un, uzņemoties ārsta funkcijas, dzen uz laboratoriju.
Ārstiem risks kļūdīties būs vienmēr, kamēr viņi strādās. Bet kovida laikā nākušas vēl klāt bailes pašiem nesaslimt. Tas bija galvenais iemesls, kāpēc tikai 22 ģimenes ārstu prakses piekrita sākotnēji pēc Nacionālā veselības dienesta aicinājuma brīvprātīgi iesaistīties analīžu noņemšanā koronavīrusu diagnosticējošam testam.
Ar laiku tomēr arvien vairāk mediķu spēj psiholoģiski norobežoties no šīm bailēm un savus pacientus vairs nesūta uz laboratoriju, bet paši, uzvelkot NVD izsniegto aizsargtērpu, paņem uztriepi no aizdegunes un rīkles gļotādas.
Sākušās NVD un ģimenes ārstu asociāciju sarunas par 2021. gada līgumu slēgšanu ar ģimenes ārstu praksēm. Šajā laikā vienmēr notiek kaulēšanās par apjomīgākām naudas summām ģimenes ārstu praksēm – ja jūs mums nedosiet šo, mēs jums nedosim to. Tāpēc nav izslēgts, ka arī Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītājas prasība pēc kovida izķeršanas algoritma varētu kļūt par vienu no kaulēšanās sarunu sastāvdaļām.
