Laukos
Atpūta

Dzejnieku laika mašīnā: 3 brīvdienu maršruti, kuros apvienota kultūra un aktīvā atpūta0


Edvarta Virzas muzejmājā “Billītes” joprojām dzīvo viņa mazdēls un bieži iegriežas galvenā stāstniece mazmazmeita Diāna.
Edvarta Virzas muzejmājā “Billītes” joprojām dzīvo viņa mazdēls un bieži iegriežas galvenā stāstniece mazmazmeita Diāna.
Foto: Zigmunds Bekmanis

Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Jau vairāk nekā pirms simt divdesmit gadiem dzejnieks Eduards Veidenbaums (1867–1892) rakstīja: “… mums latviešiem dzejnieku vesels bars.”

Pa šiem gadiem viņu kļuvis vēl vairāk, neskaitāmas kora un populārās mūzikas dziesmas komponētas, izmantojot gan klasiķu, gan 21. gadsimta dižgaru vārsmas, izcilākajiem dzejniekiem tapuši pieminekļi un muzeji, kuri vistiešāk uzrunās septembrī tradicionālajās Dzejas dienās.

Vēl viens iemesls doties ceļā ir zelta lapu laiks. Neskatoties uz to, ka vēl nav bijušas salnas, kļavas jau sārtojas un bērzus izdaiļo dzeltenu lapu šķipsnas.

Sākam iet ar Ziedoni

Imants Ziedonis (1933–2013) ir teicis “Mans muzejs varētu būt ceļš – tikai uzraksts, kas rāda uz priekšu, – Imanta Ziedoņa muzejs. Cilvēki ies, ies, meklēs, bet nav tā muzeja. Toties viens ceļš Latvijā būs izstaigāts. Un tad to uzrakstu varēs pārcelt uz citu vietu.”

Ziedoņa atdusas vieta atrodas dzimtā Ragaciema kapu kalniņā balt­smilšu kāpas galā, bet muzejs Murjāņos pa ceļam uz Valmieru, kur dzejniekam bijusi vasaras māja.

Sekojot viņa novēlējumam un iedvesmojoties no darba “Es, cilvēks, pasaulē”, tapusi Lasīttaka – interaktīvs pārgājiena maršruts 20 kilometru garumā no Murjāņiem līdz Siguldai. “Tā iepazīstina ar tādām fundamentālām vērtībām kā daba, kultūras mantojums, tā saglabāšanas nozīme, cilvēks, vēsture, Latvija, atbildība, attīstība, dzīvība, mīlestība.

Taka pieejama digitālās kartes formā un marķēta dabā Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kur to varēs atpazīt pēc Imanta Ziedoņa muzeja simbola z–pakāpes. Lai izietu taku, nepieciešama mobilā viedierīce ar mobilā interneta pieslēgumu, jo Lasīttaka pieejama lietotnē “Google maps”.

Ieteicams līdzi ņemt pārnēsājamo akumulatoru, jo enerģijas vajadzēs daudz. Jauno maršrutu iespējams iet abos virzienos – gan par sākuma punktu izvēloties muzeju, gan sākot ceļu no Siguldas,” atklāj Ziedoņa muzejs.

Protams, nedrīkstam aizmirst arī vienu no pirmajiem latviešu atmodas dzejniekiem Eduardu Veidenbaumu, kurš nodzīvoja vien nepilnus 25 gadus, taču atstāja tādu dzejas mantojumu, kas aktuāls un bieži izmantots arī mūsdienās.

Viņa muzejs “Kalāči” meklējams Priekuļu novada Liepas pagastā, kur iepazīstama dzejnieka dzīve un daiļrade.

4. oktobrī plkst. 14.30 te notiks ikgadējais Veidenbauma dzimšanas dienai veltītais sarīkojums, kurā iecerējuši piedalīties dzejnieki Valdis Atāls, Māris Salējs, Sandra Ratniece, Daina Sirmā un Dainis Deigelis. Tiek organizēts busiņš no Rīgas centra, ar kuru “Kalāčos” varēs nokļūt, piesakoties muzeja “Facebook” lapā.

Vēl Vidzemē vērts apmeklēt Bārdu dzimtas memoriālo muzeju “Rumbiņi” (Limbažu nov. Katvaru pag.), kas glabā trīs latviešu kultūrai nozīmīgu personību – dzejnieku Friča Bārdas (1880–1919), Paulīnas Bārdas (1890–1983) un Antona Bārdas (1891–1981) piemiņu.

Šajā vietā saglabātas gan 19.–20. gadsimta zemnieku sētas ēkas, gan sadzīves priekšmeti, bet apkaimes daba ar mežiem, pauguriem un bērzu birzīm atgādina, cik svarīga ir vide, lai smeltos iedvesmu radošam darbam.

Zemgales liriķu pēdās

Dzejnieces Aspazijas (1865–1943) māja gan atrodas Jūrmalā, Z. Meierovica prospektā 18/20, taču dzimusi viņa Zemgalē, Zaļenieku pagasta “Daukšās”, kas saglabājušās, bet ne vairs kā kultūrvēsturiska vērtība. Tādēļ daudz vairāk par dzejnieci stāsta Jūrmalas divstāvu koka vasarnīca, kur Aspazija pavadījusi mūža pēdējos desmit gadus.

Atjaunotajā ekspozīcijā apskatāma Aspazijas plašā ēdamistaba un viesu salons ar bagātīgi rotātu podiņu krāsni, puķainām mēbelēm un antīku radio, kurā iespējams noklausīties pašas dzejnieces balsi no pagājušā gadsimta 30. gadu beigām.

Pa šaurām koka kāpnēm var uzkāpt Aspazijas darbistabā, kas iekārtota ar vairākām viņas laika mēbelēm.

Pagalmā tēlnieces Artas Dumpes veidotais piemineklis. Šobrīd Aspazijas māja kļuvusi par rakstnieku, mākslinieku, fotogrāfu un Latvijas inteliģences tikšanās vietu. Arī šā gada septembris un oktobris pārpilns ar dažādiem pasākumiem, kurus apmeklēt vislabāk izvēlēties mājas lapā “jurmala.lv”.

Edvarta Virzas muzejmājā “Billītes” joprojām dzīvo viņa mazdēls un bieži iegriežas galvenā stāstniece mazmazmeita Diāna.
Foto: Zigmunds Bekmanis

No Iecavas, braucot pa pirmo ceļu uz Emburgu, pēc apmēram sešiem kilometriem nonāksim “Billītēs” – dzejnieka Edvarta Virzas (1883–1940, īstajā vārdā Jēkaba Eduarda Lieknas) tēva mājās, kurās viņš kopā ar sievu dzejnieci un skolotāju Elzu Stērsti (1885–1976) pavadīja pirmās Latvijas brīvvalsts gadus, sarakstot gan daudzus dzejoļus, gan leģendāros “Straumēnus”, kas attēlo un slavina latviešu zemnieka dzīvi.

Pateicoties dzejnieka meitai un viņas mazbērniem, te izveidots ģimenes muzejs, kuru apmeklēt gan iespējams, tikai iepriekš piesakoties. Šoruden E. Virzas mazmazmeita Diāna ciemiņus “Billītēs” gaidīs 20. septembrī plkst. 12, kad izrādīs māju un pastāstīs par sava slavenā vecvectēva daiļradi, bet atelpas brīdī apmeklētāji vecajā dārzā varēs palasīt tur izliktos dzejnieka dzejoļus un apsēsties viņa iemīļotajā dārza stūrī.

Starp Zemgales dižgariem noteikti minams arī viens no liriskākajiem latviešu dzejniekiem Vilis Plūdons (1874–1940), kuram muzejs iekārtots dzimtajās mājās “Lejeniekos” (Bauskas nov.) senā Zemgales lauku sētā gleznainās Mēmeles upes krastā.

Ekspozīcija dzejnieka dzīvojamajā mājā iepazīstina ar viņa daiļradi, bet ratnīcā apskatāma ratu kolekcija, klētī – lauksaimniecības darbarīki un tehnika. Savukārt bērnus aicina “Zaķīšu pirtiņa” un rotaļu laukums. Ciemošanos var apvienot ar nelielu pastaigu līdz kapsētai, kur atdusas Plūdons un viņa tuvinieki, – tā atrodas netālu no muzeja.

Dzejnieks Rainis ar sēļu saknēm

Ceļošana Dzejas dienu noskaņās nebūtu pilnīga bez viesošanās Sēlijā un Latgalē, kur bērnību un skolas gadus pavadījis Latvijas lepnums dzejnieks Rainis (1865–1929, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns), turklāt Dzejas dienas nosauktas viņa vārdā.

Tieši šodien ir viņa 155. dzimšanas diena, un jau plkst. 11.30 Raiņa muzejā “Tadenava” (Jēkabpils nov. Dunavas pag.) sāksies jubilejai veltīts dzejas pasākums.

Jasmuiža – Raiņa jaunības muzejs Preiļu novada Aizkalnē – piedāvā dzejniekam veltītu ekspozīciju. Šeit no 1883. līdz 1891. gadam topošais dzejnieks pavadīja savus ģimnāzijas un universitātes brīvlaikus.
Foto: Zigmunds Bekmanis

Nav bēda, ja nepaspēsiet, jo Raiņa dzimto vietu, viņa saules un mīlas filozofijas šūpuli būs interesanti apskatīt arī citā laikā. Kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi un dizaina biroju “H2E” ir tapusi jauna ekspozīcija, un saule, kas rit visu cauru dienu pa debess jumu, būs muzeja apmeklētāju ceļvedis Tadenavā.

Saistītie raksti
“Saule iespīdēs tēva istabā, kur aug Pliekšānu dzimtas koks.

Tur rēķinot, rakstot un lasot gādāts par saimniecību un prātots par bērnu nākotni. Saule ielūkosies mātes istabā, kur auklēti bērni un pūralādē krāti rokdarbi. Saule vadīs mazo Žaniņu caur bērnības mājām un skolām līdz pašai Rīgai,” ar ekspozīcijā redzamo iepazīstina muzeja speciālisti.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IS
Ilmārs Stūriška
Sports
“Reizēs, kad pagurstu, saku sev: Ati, jādara, nedrīkst padoties!” Karsto punktu reportieris Atis Klimovičs par savu jaunāko projektu
Intervija 9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Policisti saraudina sirmgalvi, kura pie veikala tirgo ābolus 47
11 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Dzimtās zemes klēpī guldīts viens no Latvijas valstiskuma virzītājiem – Miķelis Valters 1
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
“Dzīvoklī atstātās pēdas nevēsta neparko labu.” Ģimene izmisīgi meklē pazudušo Leonu
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
“Kaut ko tādu piedzīvot nenovēlu nevienam.” Itālijā apcietinātās mūziķes Dženiferes māte sīkāk pastāsta par notikušo 22
12 stundas