SIA “SpirulinaNord” līdzdibinātāja Agnese Stunda-Zujeva: “Ja izdodas pārliecināt par sadarbības iespējām piena pārstrādes industriju, tad spirulīnu audzēšana būs simtiem miljonu eiro liels bizness tikai Eiropā vien.”
SIA “SpirulinaNord” līdzdibinātāja Agnese Stunda-Zujeva: “Ja izdodas pārliecināt par sadarbības iespējām piena pārstrādes industriju, tad spirulīnu audzēšana būs simtiem miljonu eiro liels bizness tikai Eiropā vien.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Nākotnes pārtika no Ķīpsalas. Kā latvieši ražo superproduktu, ko ēd kā astronauti orbītā, tā veselīga dzīvesveida piekritēji uz Zemes 3

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Tropisko mikroaļģi spirulīnu tās vērtīgo īpašību dēļ mēdz dēvēt par nākotnes pārtiku. Pagaidām neviens tās neaudzē industriālā mērogā tālāk uz ziemeļiem par Francijas vidieni un Bulgāriju.

LA
LA.LV
Ziņas
“Bija pirmais “feils”, tad otrais un simtais!” Ērglis lamā valdību un vaino sabiedrības uzticības krīzē 48
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Pēc vakcinācijas cilvēkam būtu jāļauj brīvi dzīvot un strādāt,” ierobežojumus kritizē Kozlovska 87
15 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Lemberga vēstule no cietuma rada sašutumu. Ivars Kaļķis atgādina politiski represētās personas likumu 116
1 diena
Lasīt citas ziņas

Izņemot vienu vietu – nelielu eksperimentālu ražotni Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes telpās Ķīpsalā.

Spirulīnai piemīt daudzas vērtīgas īpašības – augsta olbaltumvielu koncentrācija, vesels vitamīnu komplekss, spēja pazemināt holesterīna daudzumu asinīs, izvadīt smagos metālus, audzējus izraisošo brīvo radikāļu apkarošana organismā un glikozes līmeņa pazemināšana asinīs.

CITI ŠOBRĪD LASA
Šo īpašību dēļ spirulīnu dēvē par nākotnes pārtiku un superproduktu, baro ar to astronautus orbītā un veselīga dzīvesveida entuziastus tepat uz Zemes.

Dabiskos apstākļos šī mikroaļģe aug tropos un subtropos. Spirulīnai vajag daudz gaismas, diezgan specifisku ūdens minerālo sastāvu un temperatūru 30 līdz 35 oC robežās. Rūpnieciskos mērogos to audzē tuksnešainos apgabalos ASV un Ķīnā, bet Eiropā – siltumnīcās dažās valstīs un mazos mērogos – Itālijā, Grieķijā un Francijas dienvidos.

Pasaules lielākais spirulīnas audzētājs ir Ķīna, kur tiek izaudzēts krietni vairāk par pusi no visas pasaulē pārdotās spirulīnas. Tieši Ķīnas spirulīnu visbiežāk var nopirkt Latvijā. 99% no pasaulē izaudzētās spirulīnas ir pieejami kaltētā veidā, pulverī.

“Kaltētajai pulverveida spirulīnai ir daudz labu īpašību, taču ir viens būtisks trūkums, patiesībā pat divi,” stāsta Agnese Stunda-Zujeva, ķīmijas tehnoloģe un materiālzinātnes doktore, viena no trijiem SIA “SpirulinaNord” dibinātājiem.

“Pirmkārt, specifiska smaka un garša – tā ož pēc aizauguša dīķa un šī iemesla dēļ daudzi to nespēj ieēst. Tas arī ierobežo spirulīnas iekļaušanu pārtikas produktos. Piemēram, batoniņos to nevar pievienot vairāk par 2–5%, lai spirulīnas specifiskā garša nepārmāktu pārējās. Otrs trūkums ir tas, ka kaltēšana notiek paaugstinātā temperatūrā, bet šādos apstākļos antioksidanti, kas neitralizē stresa radītos brīvos radikāļus organismā, paši oksidējas, tādēļ vismaz šajā aspektā pulveris vairs nav tik vērtīgs kā svaiga spirulīna.

Taču neviens no šiem trūkumiem nepiemīt svaigai sasaldētai spirulīnai,” stāsta Agnese un sniedz man zaļu kokteili – ūdeni ar spirulīnu.

Dzeru, un viņai taisnība – ja aizver acis un neredz zaļo krāsu, liekas, ka dzeru parastu ūdeni – ne piegaršas, ne specifiskas smaržas. Tieši ģeogrāfijas un kaltētās spirulīnas garšas īpašību ierobežojumu pārvarēšanā savu zinātnisko un biznesa nišu ir saskatījusi SIA “SpirulinaNord” un tās dibinātāji – RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta pētniece Agnese Stunda-Zujeva, RTU Ūdens pētniecības zinātniskās laboratorijas vadošā pētniece Kristīne Veģere un uzņēmējs Kaspars Veģeris.

Zaļā biotehnoloģija

“Pirms dažiem gadiem, kad biju aizstāvējusi disertāciju par pilnīgi citu tēmu – par keramiskajiem implantu materiāliem kaulu aizvietošanai –, sapratu, ka šajā ar medicīnu saistītajā nozarē attīstība līdz reālam produktam būs ļoti lēna. Bet mani ļoti interesēja biotehnoloģija kā strauji augošs segments gan zinātnē, gan uzņēmējdarbībā.

Te jāsaka, ka datortehnoloģiju straujā attīstība ir pavērusi pilnīgi jaunu lappusi arī biotehnoloģiju attīstībā, jo tajā ir nepieciešami stingri kontrolēti apstākļi.

Jautāju savai kolēģei Kristīnei Veģerei, vai viņai nav kāda ideja pētniecības projekta pieteikumam, un viņa ieteica papētīt mikroaļģes. Mani ieinteresēja spirulīna. Sāku lasīt zinātniskās publikācijas, bet tur teksti kā klasiskos reklāmrakstos – izglābs no dzelzs deficīta, sportisti skrien ātrāk, holesterīns samazinās, izārstēs tās un vēl citas kaites.

Pati svarīgākā spirulīnas sastāvdaļa ir antioksidanti, kas cīnās ar brīvajiem radikāļiem organismā, kas savukārt rodas no fiziska un garīga stresa un ir daudzu slimību iemesls. Pētniecības projektu neapstiprināja, bet tēmu turpināju pētīt.”

Tā radās ideja uzņēmuma dibināšanai. “Jāsaprot, ka biotehnoloģijām ir divi novirzieni. Ir tā saucamā baltā biotehnoloģija, tā pilnīgi sterilos ap­stākļos ar ļoti dārgām iekārtām tiek radītas, piemēram, dažādas vakcīnas.

Un ir zaļā biotehnoloģija – tā praktiski ir lauksaimniecība, tikai viedāka un kontrolētos apstākļos.

Saprotot, ka šajā novirzienā nevajag ļoti dārgas iekārtas un pilnīgi sterilus apstākļus, saskatījām iespēju. Ne rīsus, ne banānus Latvijā izaudzēt nevar – vajadzīga tropu vide un platības, bet tropiskās spirulīnas audzēšanai ir vajadzīgs tikai akvārijs, un internetā ir pieejami daudzi padomi, kā to darīt mājas apstākļos.

Spirulīnas pozitīvā īpašība ir arī tā, ka tur nav nekādu neēdamo daļu kā, piemēram, koks un miza banāna gadījumā, un raža ienākas visu gadu, nevis tikai reizi vai divas gadā. Protams, ar spirulīnu ir tāpat kā ar tomātu audzēšanu – tomātu sev uz palodzes var izaudzēt ikviens, taču, ja vēlies tomātus audzēt rūpnieciskos mērogos un pārdošanai, tad jāsāk ievērot daudz un dažādas kvalitātes prasības un noteikumus, lai raža būtu kvalitatīva un stabila, kā arī Pārtikas un veterinārā dienesta prasības.”

Zinātne ar biznesa grantiem

“Labi, ir saskatīta iespēja, bet no kurienes nauda, lai iesāktu?” jautāju es. “Zinātnieki Latvijā dzīvo no projektiem. Projektu, kā jau teicu, neapstiprināja. Taču visa tā gaitā aizgājām uz RTU Dizaina fabriku “IdeaLab”, kas ir tāds kā ideju priekšinkubators.

Ja tev ir ideja, no kuras, iespējams, varētu sanākt bizness, tad tur iespējams saņemt pirmo atbalstu.

Visā šajā procesā kļuva skaidrs – tā kā spirulīna ir pietiekami dārgs un pieprasīts produkts, tad, ja iegūtu atbalstu pirmo audzētavu izveidei, pamazām attīstīties varētu ar tiem līdzekļiem, kas tiek iegūti, pārdodot izaudzēto.

Tā mēs sākām pieteikties uz biznesa grantiem dažādos konkursos. Atklājās, ka anketas, kas jāpilda, piesakoties biznesa atbalstam, ir smieklīgi īsas un vienkāršas, salīdzinot ar tām, kas jāraksta zinātniskajos projektos, izskatīšanas laiki īsi, bet nosacījumi naudas izmantošanai ir relatīvi brīvi – nav ne publisko iepirkumu, nedz citu apgrūtinājumu, kas ir zinātnē. Tādēļ atbalstu projekta zinātniskajai daļai saņēmām vien tad, kad uzņēmums ar iegūtajiem biznesa grantiem bija jau sen izveidots un mēs jau tirgojām izaudzēto spirulīnu.

Pirmo spirulīnas paraugu, dažus mililitrus, no aļģu bankas pasūtījām 2018. gada pavasarī, 2019. gada vasarā bija jau daži litri spirulīnas lielākās kolbās un nedēļas raža – dažas tējkarotes, bet bija radusies arī dziļāka izpratne, kā to audzēt un kāds varētu būt lielāka mēroga bioreaktors.

Ar diviem reaktoru prototipiem, no kuriem viens nekad netika īsti palaists, bet otrs bija ļoti veiksmīgs, tikām līdz pirmajam 200 litru bioreaktoram pagājušā gada decembrī. Šobrīd tādu ir jau trīs un izaudzētās spirulīnas apjoms ir vismaz 600 gramu dienā.”

“SpirulinaNord” ir vienīgā spirulīnas audzētava Eiropas ziemeļu daļā. Svaigi novākta sasaldēta spirulīna tiek pārdota, izmantojot uzņēmuma lapu “Facebook” un mājaslapu. Cena – 30 eiro par 360 gramu paciņu, kas ir pietiekami 24 dienu kursam. Līdz 2020. gada beigām plānots uzbūvēt jau 1000 litru bioreaktoru un uzņēmumam būs jāsāk domāt par eksportu.

No tehnoloģiskā viedokļa raugoties – mikroaļģes audzē mineralizētā ūdenī, kuram pievienotas 18 dažādas minerālvielas.

Šķidrums tiek nepārtraukti maisīts, lai visas aļģes saņemtu gaismu un barības vielas un neveidotos mirušo aļģu slānis – jāpanāk, ka visā akvārija tilpumā ir vienādi apstākļi. Visu parametru optimizēšana ražības paaugstināšanai un rūpnieciskai audzēšanai šobrīd ir “SpirulinaNord” zinātniskais mērķis.

LED tehnoloģiju pavērtās iespējas

“Kad braucam uz spirulīnas audzētāju konferencēm un stāstām par savu projektu, mums parasti netic un saka, ka tik tālu ziemeļos mums nekas neiznāks. Kad sakām, ka jau audzējam un pārdodam, tad ir pārsteigti. Un ziniet – ja būtu nevis 2020., bet 2005. gads, tad viņiem būtu taisnība – tas būtu pārāk dārgi.

Taču pēdējos gados LED tehnoloģija ir spērusi milzu soļus uz priekšu un radītas diodes, kas lielāko daļu enerģijas pārvērš gaismā, nevis siltumā, un tās maksā pietiekami lēti – tieši tas padara mūsu projektu iespējamu,” saka A. Stunda-Zujeva. “Pateicoties tam, mēs audzējam spirulīnu visu gadu, kamēr tie, kas izmanto saules gaismu un siltumu, spēj audzēt to piecus līdz deviņus mēnešus gadā – atkarībā no vietas.”

Kad jautāju par spirulīnu audzēšanas biznesa perspektīvu, viņa saka: “Šobrīd lielākā interese par spirulīnu ir no sportistiem un veselīga dzīvesveida piekritējiem, tas ir dažu miljonu bizness. Ja izdodas pārliecināt par sadarbības iespējām piena pārstrādes industriju, kur spirulīnu varētu izmantot kā fermentus aktivizējošo piedevu – nepilna 1% spirulīnas pievienošana palielinātu fermentēšanās ātrumu un produktu derīguma termiņu, tad tas ir simtiem miljonu eiro liels bizness tikai Eiropā vien. Taču pagaidām zinu tikai vienu sieru Vācijā, kur pievieno spirulīnu.”

UZZIŅA:
SIA “SpirulinaNord” dibināta 2019. gada martā. Spirulīnas audzēšana uzsākta dažās kolbās. Pusgada laikā projektēts un tā paša gada decembrī uzstādīts pirmais 200 litru bioreaktors un uzsākta spirulīnas pārdošana.

Attīstība notiek, iegūstot vairākus biznesa atbalsta grantus – dažādos biznesa akseleratoros iegūti granti apmēram 30 tūkstošu eiro apmērā. Uzstādīti jau trīs 200 litru reaktori. 2020. gada vasarā izaudzētās spirulīnas apjoms sasniedz vismaz 600 gramus dienā.

SAISTĪTIE RAKSTI

2020. gada beigās paredzēta pirmā 1000 litru bioreaktora uzbūvēšana ar “Buildit” akseleratora atbalstu, uzņēmums sāk domāt par eksportu un mārketingu. Tiek plānots 2021. gadā sākt pelnīt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Bija pirmais “feils”, tad otrais un simtais!” Ērglis lamā valdību un vaino sabiedrības uzticības krīzē 48
22 stundas
LA
LA.LV
Veselam
“Pēc vakcinācijas cilvēkam būtu jāļauj brīvi dzīvot un strādāt,” ierobežojumus kritizē Kozlovska 87
14 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Lemberga vēstule no cietuma rada sašutumu. Ivars Kaļķis atgādina politiski represētās personas likumu 116
1 diena
DA
Dr. Apinis
Veselam
Circene: Cilvēki, kuri organizē vakcinācijas procesu, no veselības sistēmas nesaprot pilnīgi neko 87
21 stundas
LE
LETA
Veselam
Pavļuts atklāj, kam paredzēti atlikušie “AstraZeneca” vakcīnas krājumi 27
22 stundas
Lasīt citas ziņas
DA
Dr. Apinis
Veselam
“Neviens man nevar atbildēt, kāpēc divreiz pret Covid-19 vakcinētiem cilvēkiem ir jāturpina nēsāt sejas maskas?” Circene jautā valdībai 26
2 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Kad sociālās aprūpes centros drīkstēsim apciemot savus tuviniekus? Atbild Petraviča 1
2 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
Latvijas 9 no 10 mācību telpām gaisa kvalitāte ir tik slikta, ka vairākas reizes pārsniedz PVO ieteikumus
2 stundas
AK
Aija Kaukule
Kokteilis
“Nevarēju saskatīt burtus uz lapas, jo trīcēja rokas!” Mūziķe Stafecka par savu jauno darbu
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Turpinājis augt saslimstības rādītājs: cik Covid-19 slimnieku atklāti sestdien?
11:15
LE
LETA
Ziņas
Saulaina, silta un sausa. Laika prognoze nedēļas pēdējai dienai
10:05
LE
LETA
Veselam
Pirmie jau ap pieciem rītā; policija gaidītājiem atved krēslus! Pie Cēsu vakcinācijas centra “dzīvā rinda” jau slēgta 4
09:55
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Ugunspuķes tējas no Latvijas bioloģiskajām pļavām!” Kā pasaulē gardu muti dzer latviešu veselīgās tējas
1 stunda
AR
Anda Rožu
kalne
Ziņas
Pienākumā pārvērsts bērnu (ne)lasīšanas stress! Rožukalne recenzē “Literatūre/Sākumskola”
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Saulaina, silta un sausa. Laika prognoze nedēļas pēdējai dienai
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pasaulē vecākā Gorilla Berlīnes zoodārzā nosvin dzimšanas dienu
2 stundas
Raivis Šveicars
Ziņas
“Corebook” ir viens no pirmajiem un veiksmīgākajiem uzņēmumiem pasaulē, kuram zīmola vadlīnijas izdevies digitalizēt
1 stunda
AT
Andris Tiļļa
Kokteilis
“Ir bijis melnais, sarkanais, zaļais, violetais un sudrabotais posms!” Neakadēmiskās dzīves mākslinieces Laimas stils noslēpumi
1 stunda
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kā Mangaļsalas jahtklubā “Auda” jau desmit gadus mēģina radīt pasaulē labākās sporta laivas
1 stunda
Uldis Šmits
Ziņas
Uldis Šmits: Krievija ir “sākusi pārkārtot debates no “mēs to neesam darījuši” uz “citas valstis arī tā dara”
2 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
“Es prognozēju samērā ātru ekonomikas atkopšanos no pandēmijas sekām,” atklāj “Luminor” bankas valdes priekšsēdētājs Boseks
1 stunda
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Ko nosaka jaunais Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums?
1 stunda
AJ
Atis Jansons
Ziņas
“Varbūt nopirkt e-mocīti?” Eksperti vērtē jaunā braucamrīka potenciālu reālā satiksmē
1 stunda
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Es laikam biju viens no tiem bērniem, kas nebeidza zīmēt!” Saruna ar godalgoto ilustratori Aneti Meleci
2 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
“Zaļais kurss un digitālā transformācija – tieši ta šajā laikā visvairāk vajadzīgs,” pirmā intervija ar Petri EK pārstāvniecības vadītājas amatā
2 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
Kāpēc piemiņas vieta Amatā uz Sibīriju izvestajiem latviešiem top tik grūti
1 stunda
LA
LA.LV
Ziņas
“Bija pirmais “feils”, tad otrais un simtais!” Ērglis lamā valdību un vaino sabiedrības uzticības krīzē 48
22 stundas
DA
Dr. Apinis
Veselam
Circene: Cilvēki, kuri organizē vakcinācijas procesu, no veselības sistēmas nesaprot pilnīgi neko 87
21 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
FOTO. VIDEO. Karaliskā ģimene atvadās no mīļotā prinča Filipa 10
18 stundas
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Lemberga vēstule no cietuma rada sašutumu. Ivars Kaļķis atgādina politiski represētās personas likumu 116
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pavļuts atklāj, kam paredzēti atlikušie “AstraZeneca” vakcīnas krājumi 27
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Laura un Jadviga
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Bērnus nedrīkst izmantot kā šova dalībniekus!” Meļņiks par dziesmu svētku plāniem 35
23 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Rail Baltica” celtnieki strādā piecos “burbuļos”: kas īsti notiek pie stacijas un kas sagaidāms turpmāk? 25
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Cilvēkiem “apgrieztas” jebkādas iespējas!” Uzņēmējs Bērziņš par zaļajām pasēm, Izraēlu un ierēdņu pārspīlēto centību 30
1 diena
ML
Māra Libeka
Ziņas
Māra Libeka: Ne viens vien deputāts jau pirms pusdienām ir “psiholoģiski atdalījies” no veicamajiem pienākumiem 12
1 diena