Foto-Andris Ozoliņš

Mauriņš uz paklāja 0

Dažādus līdzekļus – zarus, mietus un pinumus – zemes slāņu nošķiršanai un nostiprināšanai cilvēki pielieto jau izsenis. Ar jauno sintētisko materiālu parādīšanos tie kļuvuši lētāki un lielākā izvēlē.

Reklāma
Reklāma

 

Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Lasīt citas ziņas

Bieži sintētiskie augsnes segumi noder, lai nodrošinātu piemājas mauriņa kvalitāti. Lēzens ir mazāk apdraudēts, cita lieta, ja tas ir slīps. Cilvēks, staigājot pa šādu virsmu, cenšas ieņemt vertikālu stāvokli. Viņa apavu malas sašķiebjas un dziļāk nekā parasti iegrimst zemē, saplēšot velēnu un postot zālāja saknes. Lai augsni pasargātu, noder modernie ģeopaklāji. Piemēram, sintētiskais Megamat – 20 mm biezs haotiski savītu poliamīda šķiedru paklājs. Šķiedrām ir liela mehāniska noturība, un to veidotais režģis ne tikai aizsargā zālāja velēnu no bojājumiem un augsni no erozijas, bet arī palīdz augiem radīt spēcīgu sakņu sistēmu. Uzklāšana ir vienkārša. Vispirms izlīdzina un noblietē zemes virsējo slāni. Uz tā izklāj ģeopaklāju, nostiprinot malas ar metāla enkuriem vai celtniecības naglām, un tad 5 – 10 cm biezā kārtā apber to ar augsnes un sēklu maisījumu.

Pieejami arī bioloģiskie ģeopaklāji, piemēram, Pavimat, Bonterra vai Envirofelt, kas izgatavoti no dabīgajām šķiedrām. Tie dabā sadalās viena līdz piecu gadu laikā, atstājot aiz sevis nostiprinātu zālāja sakņu sistēmu. Vienu gadu iztur salmu–niedru paklāji, līdz trim – salmu–kokos­šķiedru paklāji, vismaz piecus gadus – kokosšķiedru paklāji. Tos klāj uz augsnes virsmas, kad pabeigta tās sagatavošana un zālāja sēja.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Ģeopaklāji droši aizsargā nogāzē augošo zālāju no izmīdīšanas un ļauj izveidoties stipram sakņojumam, – pārliecināts ir SIA “Numa” projektu vadītājs Renārs Mežeckis.

 

Ja zālāju ekspluatē saudzīgi, pietiek ar ģeopaklāja ieklāšanu. Ja pa to regulāri brauc ar mašīnu, jau nepieciešams zālāju režģis. Vislabāk gan kombinēt, mauriņu veidot uz ģeopaklāja, bet iebrauktuvi noklāt ar zālāju režģa plāksnēm. Ar modernajiem ģeomateriāliem ir iespējams izveidot ceļu uz garāžu, saglabājot pagalma zāles zaļumu.

 

Tam noder, piemēram, izturīgais Ritter, kura forma atgādina bišu šūnas. Režģa 5 cm platās zaļās plastmasas šūnu malas uztver mašīnas riteņu smagumu, neļaujot postīt zālienu. Tas ir izgatavots no otrreizējām izejvielām, ko var arī atkārtoti pārstrādāt, tas ir viegli transportējams un ērti samontējams ar speciāliem slēdžiem. Režģa šūnas nosedz tikai 10 % kopējā pārklājuma, pārējie 90 % paliek zālei. Pirms ieklāšanas iezīmē trasi līdz garāžai un noņem augsnes virskārtu 20 – 50 cm dziļumā. Jāatceras, ka tas tomēr nav brīnumlīdzeklis, un segumam jābūt sagatavotam atbilstoši augsnes nestspējai. Trases malā ievieto apmales, iedobumus piepilda ar šķembām un smiltīm. Režģi pie zemes stiprina ar speciālām metāla skavām vai garām naglām. Šūnās iesijā ar augsni sajauktas zālaugu sēklas un kārtīgi aplaista.

– Zemes kārtai jāpaliek 5 mm zem režģa malas, lai pasargātu zālāju no riteņu mehāniskajiem bojājumiem, – iesaka SIA “Ģeosintētika” eksperts Jānis Zaļoksnis.

Arī nelielās viesu mājās uzreiz nav nepieciešamas betonētas autostāvvietas. Ja negribas, lai mašīnu riteņi uzar pļaviņu, to var noklāt ar ekstrudēto zālāja ģeorežģi Tenax GP. Režģa diegu biezums ir 3 – 4 mm, un dabā tas noārdās ļoti lēni. Montējot režģi izritina tieši uz zālāja un nostiprina ar enkuriem. To garums atkarīgs no augsnes blīvuma, parasti 20 – 30 cm robežās. Šo variantu var pat izmantot, kad gaidāms lielāks motorizētu radu un draugu salidojums.

Reklāma
Reklāma

– Pēc pasākuma režģi var atstāt uz lauka, saritināt vai iebūvēt ceļā, – iesaka SIA “Armat” būvinženieris Rolands Rieksts.

 

Uzziņa

• Plastmasas ģeorežģi pielieto, lai papildus nostiprinātu zemes virskārtu. Piemēram, zem ceļiem sevišķi smagām kravām.

• Plastmasas zālāju režģi pielieto, lai aizsargātu zālāju no gājēju vai automašīnu iedarbības. Piemēram, zaļo autostāvvietu vai gājēju celiņu izveidei dabas parkos.

• Preterozijas ģeopaklājus pielieto augsnes erozijas novēršanai slīpās un taisnās virsmās, piemēram, upju krastos. Izšķir sintētiskos un bioloģiskos ģeopaklājus, kas laika gaitā sadalās.

• Sintētisko ģeotekstilu izmanto, lai norobežotu dažādus augsnes slāņus. Izšķir austos un neaustos ģeotekstilus. Abi laiž cauri ūdeni, tomēr aiztur augu sakņu izplešanos. Noder, piemēram, neauglīgā augsnē veidojot izolētas bedres koku stādīšanai, vai ceļu būvē norobežojot šķembu un smilšu slāni no grunts.

• Plastmasas ģeomembrānas lieto vietās, kur nepieciešama pilnīga augsnes slāņu hidroizolācija. Tās aiztur ūdeni un novērš augsnes slāņu sajaukšanos. Noder, piemēram, veidojot pagalmā baseinu vai izolējot mājas pamatus. Jāatgādina, ka celtniecības hidromembrānas neizmanto zemes darbiem!

 

 

 

Padomi

• Vispraktiskāk zālāju režģa plāksnes ir likt tikai zem mašīnas riteņu sliedēm.

• Katrā režģa kvadrātā iesējot savas krāsas zālāju, pagalmā var izveidot oriģinālu dekoratīvo rakstu.

• Pirms ķerties pie sintētiskajiem ģeopaklājiem un citiem palīglīdzekļiem, pamēģiniet tomēr iekopt dabisku mauriņu, ievērojot pareizo izveides tehnoloģiju un izmantojot speciālās sēklas!

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.