Foto – LETA

“Maxima”: Igaunijas ražotāji ir progresīvāki 0

Latvijas pārtikas produktu ražotājiem, lai ienāktu lielveikalu tīkos, vairāk jāstrādā ar inovācijām un jāattīsta produktu klāsts, intervijā aģentūrai BNS teica mazumtirgotāja “Maxima Latvija” valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Viņš nepiekrita atsevišķu ražotāju pārmetumiem, ka Lietuvā un Igaunijā svaigo produktu kategorijās ir lielāks vietējo produktu īpatsvars nekā Latvijā.

“Tā noteikti nevar apgalvot par visām produktu kategorijām. Piemēram, svaigās putnu gaļas produktu kategorijā, domāju, ka Latvijā vietējo produktu īpatsvars ir krietni lielāks nekā Lietuvā. Tas ir tāpēc, ka Lietuvai ļoti tuvu ir Polija, kas agresīvi mēģina ienākt visās svaigo produktu kategorijās, līdz ar to Lietuvā vietējo produktu īpatsvars veikalos ir zemāks,” teica Vilcmeiers.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Savukārt Igaunijā lokācijas dēļ ir kā stūrī iedzīta, un tur liela daļa pārtikas produktu ražotāju pieder Somijai, līdz ar to ir jautājums, no kurienes ir izejvielas, zināšanas un vai produkts netiek ir tiešām saražots vai tikai iepakots Igaunijā,” piebilda “Maxima Latvija” vadītājs.

Viņš atzīmēja, ka tāpat ir produkti, kurus Latvijas uzņēmumi vispār neražo. “Cita lieta, ka ir produkti, kurus mūsu uzņēmumi vienkārši neražo. Piemēram, piena kategorijā ir UHT piens, kam ir ļoti ilgs derīguma termiņš. Pieprasījums pēc tāda ir, bet šobrīd Latvijas ražotāji tādu neražo, tāpēc mums tas ir jāieved no citām valstīm. Līdzīgi ir ar citās produktu kategorijās. Tas nav pārmetums, bet drīzāk ieteikums ražotājiem strādāt ar inovācijām un attīstīt produktu klāstu. Šajā ziņā Igaunijas ražotāji ir progresīvāki, viņi ļoti aktīvi strādā ar inovatīviem iepakojumiem un ir agresīvāki šo produktu virzīšanā tirgū. Tas uzreiz nenozīmē lielu budžetu TV reklāmām, tie ir veicināšanas pasākumi caur akcijām, degustācijām, produktu izvietošanu veikalos, papildu aktivitātē. Latvijas ražotāji nav tik uzstājīgi,” atzina Vilcmeiers.

“Ik pa laikam var novērot, ka Latvijas ražotāji saprot, ka cits produkts jau ir aizsteidzies priekšā, un tad mēģina dzīties pakaļ šim līderim, bet izdzīt līderi ir krietni grūtāk nekā pašam būvēt tirgu, nišu. Labs piemērs ir “Kārums” – lietuvieši un igauņi var atspērušies ražot biezpiena sieriņus, bet neviens no viņiem Latvijā nepārdos tik daudz, cik “Kārums”,” norādīja “Maxima Latvija” vadītājs.

“Maxima Latvija” ir mazumtirdzniecības tīkls, kam Latvijā 45 apdzīvotās vietās ir 150 veikalu. Uzņēmums ietilpst holdingā “Maxima Grupe”, kas ir lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls Baltijā. Tāpat “Maxima Latvija” ir internetveikals “e-maxima.lv” un divi loģistikas centri. 2015.gadā “Maxima Latvija” strādāja ar 688,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 37,9% un bija 19,173 miljoni eiro.