Arhitekts Sīlis: Mēģināt no izglītības izstumt krievu valodu ir “plānprātīga stratēģija” 232

Kanāla TV24 raidījumā “Preses klubs” starp ekonomģeogrāfu, Salaspils novada domes deputātu Jānis Turlaju un arhitektu Andi Sīli izvērtās spraiga domapmaiņa attiecībā uz jautājumu par latviešu un krievu valodu mācēšanu, prasmi un praktisko pielietojumu.

Reklāma
Reklāma
Kā itāļiem izdodas iztirgot savus olīvu atkritumus Latvijā… Inese “iegrābusies”, iegādājoties Latvijā populāru olīveļļu
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 16
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 34
Lasīt citas ziņas

Komentējot vēsti, ka pēdējā laikā pieaugusi vecāku interese par attālinātām mācībām arī obligātās pamatizglītības posmā, viņš sacīja, ka nevajagot dramatizēt, ka patlaban visi masveidā pārejot uz attālinātām mācībā no pamatskolām uz Krievijas attālinātajām skolām.

Pēc viņa teiktā, kaut kādi gadījumi varētu būt, tomēr viņš pieļauj, ka lielākoties tā ir problēma ar to, ka Covid-19 dēļ ieviestais attālinātais mācību process ir sarežģīts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Daudzi netiek līdzi procesam, kādam nav tādu apstākļu.

Bet attiecībā uz jautājumu par krievu valodu Turlajs norādīja, ka šī situācija ir sakritusi ar to, ka Latvijas izglītības sistēma joprojām ir transformācijas procesā – pārejā uz apmācību valsts valodā. Un tas, protams, esot jāturpina.

Tāpat viņš atzīmēja, ka tas bija jāsāk jau no bērnudārza apmācības līmeņa. “Jo mums ir joprojām diemžēl, jau cik gadi ir pagājuši, bet mums ir divkopienu valsts, divas informātīvās telpas. Un tas Latvijai ir ļoti kaitīgi.”

Tāpēc viņš uzskata, ka par jauno paaudzi šajā aspektā esot bijis jāpadomā jau daudz senāk.

Savukārt arhitekts Andis Sīlis sacīja, ka viņam, piemēram, ir zināmas divas latviešu ģimenes, kuras savus bērnus apzināti vedot uz bērnudārzu, kurā apmācība notiek krievu valodā. Tikai tāpēc, lai bērni iemācās šo valodu.

Sīlis atzīmēja, ka pamatā ir apsvērums par to, ka mēs kā valsts atrodamies starp Krieviju un Eiropu. Tāpat esot jāsaprot, ka Latvijā krievu noteikti būšot par kārtu svarīgāka nekā Portugālē.

Pēc Sīļa domām, mēģināt stumt ārā krievu valodu no apmācībām esot plānprātīga stratēģija. “Un mēģināt tagad mākslīgi, es nezinu, kādu tur apsvērumu dēļ, to krievu valodu stumt laukā ir gluži, manuprāt, plānprātīga stratēģija.”

Viņš neredzot nekādu apdraudējumu Latvijas valstij no krievu valodas puses. “Gluži otrādi – konkrētspējīgi Latvijas cilvēki būs tad, kad viņi būs gudri un runās kā minimums visās trīs valodās”, proti, latviešu, krievu un angļu valodās.

Bet Turlajs sacīja, ka Latvijā būtu labi, ja turpinātos tendence, ka krieviski runājošie veāki savus bērnu vestu uz bērnudārziem, kuros apmācība notiek latviešu valodā. Jo tāpat esot skaidrs, ka krievu valodai nedraudot izmiršana.

Reklāma
Reklāma

“Tā ir lielā valodā, un mums ir svarīgi Latvijā nosargāt latviešu valodu. Un mums ir svarīgi, lai šie bērni neizaugtu šajā kaimiņvalsts mediju telpā naidīgajā – tādu piesātinātu ar puspatiesībām, ļoti rafinēta propaganda, kas (..) no mazotne mēģina iepotēt kaut kādu nepatiku pret to,” klāstīja Turlajs.

Viņš domā, ka par latviešu nāciju mēs varētu sākt runāt tad, kad visi Latvijā dzīvojošie zinātu mūsu valsts valodu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.