foto – Leta

Melbārde: Svētku dalībnieku gājiens ir svētku asinsrite, kas plūst uz noslēguma koncertu 0

Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens ir tradīcija, kas tiek kopta kopš pirmajiem Dziesmu svētkiem un arī šovasar svētku dalībnieku gājiens solās būt spilgtiem piedzīvojumiem bagāts. “Svētku dalībnieku gājiens savā ziņā ir fenomenāls. Gājiens ir Dziesmu un deju svētku asinsrite, kas plūst uz noslēguma koncertu, kad visi kopā satiekamies un esam vienoti dziesmā, kas ir Dziesmu un deju svētku tradīcijas sirdspuksti,” žurnālistiem pauda Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Dace Melbārde (attēlā).

Reklāma
Reklāma
Gliemeži nāvīgi baidās no šī auga – ar to dārzam vajadzētu būt drošam 5
“Šis karš nav par teritoriju – 120 000 labu karavīru tur nav vienkārši tāpat!” Atklājas krievu ofensīvas patiesie mērķi 8
Pensijas nākamgad tiks pārrēķinātas automātiski, bet atkal būs nianses, kam jāseko līdzi 1
Lasīt citas ziņas

XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku dalībnieku gājiens norisināsies 7. jūlijā. Pasākums sāksies plkst. 9.45, kad no Rīgas Latviešu biedrības nama pūtēju orķestra “Auseklītis” pavadībā tiks iznests “Līgo” karogs, Deju svētku karogs un šīs vasaras Dziesmu un deju svētku karogs. Šie karogi dižorķestra pavadībā tiks nogādāti pie Brīvības pieminekļa, kur, piedaloties valsts augstākajām amatpersonām, notiks svētku dalībnieku gājiena atklāšanas pasākums.

Pie Brīvības pieminekļa valsts augstākās amatpersonas pasniegs balvas svētku labākajiem kolektīviem, proti, tiem kolektīviem, kuri būs uzrādījuši vislabākos rezultātus skašu finālos. Svētku režisora Uģa Brikmaņa iecere ir, ka šie labākie kolektīvi stājas gājiena priekšgalā, klāstīja Melbārde.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens kārtosies pēc kultūrvēsturiskā principā, tādējādi līdztekus Latgalei, Vidzemei, Zemgalei, Kurzemei un Rīgai stāsies arī Sēlija. Tāpat atsevišķa sadaļa gājienā būs latviešu kolektīviem ārvalstīs, kas šoreiz solās būt ļoti daudz – 57 kolektīvi, taču netiek izslēgta iespēja, ka dažādu objektīvu iemeslu dēļ visi kolektīvi nevarēs tomēr ierasties.

Svētku gājiena dalībnieki pulcēsies 11. novembra krastmalā un tad divās plūsmās pa Torņa ielu un Smilšu ielu dosies uz Pulvertorni. Posmā no Bastejkalna līdz Kaļķu ielas galam būs scenogrāfa Aigara Ozoliņa veidota instalācija, kur varēs novērot, kāds bijis dalībnieku gājiens līdzšinējos svētkos.

Dalībnieku gājienu plaši atspoguļos arī Latvijas Televīzija, jo šis ir viens no pasākumiem, kad vairums Latvijas iedzīvotāju sēž pie televizoriem cerībā ieraudzīt savus radiniekus vai paziņas.

Gājiena laikā būs plānotas vairākas sumināšanas vietas, bet gājiena noslēgums būs pie Dailes teātra, kur gājiena dalībniekiem uzgavilēs valsts augstākās amatpersonas, svētku virsvadītāji un virsdiriģenti un Dziesmusvētku padome.

“Svētku dalībnieku gājienā, ejot cauri Brīvības ielai, var redzē Latvijas kultūras daudzveidību un to, kādi mēs šajā brīdī esam. Tur var redzēt tās mūsu kultūras vērtības, kuras mēs augsti cienām. Tāpat var manīt jaunākās modes tendences. Katru reizi gājienā parādās “topīgās” dziesmas. Savā laikā katrs otrais koris dziedāja “Pīrādziņ, nāc ārā”, taču tas viss pazūd, bet tautasdziesmas saglabājas un tās mēs dzirdam arī gājienā,” sacīja Melbārde.

Plānots, ka Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājiens ilgs piecas stundas.

Kā ziņots, XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki notiks no 30. jūnija līdz 7. jūlijam. Svētkos piedalīsies 40 000 dalībnieku, kas ir vairāk nekā 1500 kolektīvu, tostarp 100 mazākumtautību, 57 latviešu diasporas un 25 ārvalstu kolektīvi. Sagaidāms, ka svētkus pasākumus klātienē apmeklēs aptuveni pusmiljons cilvēku.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.