Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

APTAUJA. Vai, jūsuprāt, tā ir, ka automašīnas izmanto tikai ļoti turīgi vai vidēji turīgi cilvēki? 0

Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Mums nav kur iet! Noslēgšot gāzi un ūdeni!” Ogrē daudzīvokļu ēku atzīst par bīstamu un iedzīvotājiem nekavējoties liek pamest mājas 150
TV24
“Mēs ceram uz taisnību!” Sabiedrība sašutusi par soda apmēru ārstam, kura dēļ mira jauna sieviete 50
Dronu uzbrukumi naftas pārstrādes rūpnīcām Krievijā ir panākuši neiedomājamo – pasaules lielākajai naftas valstij sāk pietrūkt benzīna
Lasīt citas ziņas

Aiga Mistre Neretas pagastā: “Mani ļoti uzjautrināja no Rīgas atskanējušais apgalvojums un no tā izrietošā doma, ka, lai atbalstītu mazāk turīgos iedzīvotājus, labāk būtu atbalstu novirzīt sabiedriskā transporta cenu mazināšanai. Tad jau iznāk, ka laukos dzīvo vieni bagātnieki! Vieglā automašīna ir gandrīz katrā ģimenē, bet lielākā daļa lauku cilvēku drīzāk dzīvo trūcīgi, bet savs auto, kas nudien nav dārgs limuzīns, ir dzīves nepieciešamība. Man pašai jābrauc uz darbu, veikalu, pie ārsta, taču man vēl jāpalīdz tiem, kam mašīnas nav. Sabiedriskais transports ir tādā līmenī, ka runāt negribas. Būtu ar mieru maksāt pat četrus eiro par litru, lai tikai apturētu karu Ukrainā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Aivars Bite Jaunjelgavā: “Kādas muļķības tai Rīgā runā! Man mašīna ir izdzīvošanas jautājums, kājām eju ar mokām, ar saviem spieķiem taču nevaru tikt ne uz veikalu, ne pie ārsta, ne uz kādu kultūras pasākumu. Un es nebraucu ar nezin kādu mersedesu, ripinu ar 2001. gada izlaiduma mazlitrāžas opelīti. Gan uz Aizkraukli, Staburagu, Lielvārdi aizlaižu, pat uz Jēkabpili, kur lielāka izvēle iegādāties foto rāmjus. Degvielas cena aug, jā, bet tā jau nav lielākā nelaime, ko sagādā Krievija. Ukrainā slepkavo, bet Latvijā ne viens vien berzē rokas, gaida atbrīvotājus. Ausīs skan vecas krievietes vārdi – naši pridut, vam hūdo būģet, mūsējie atnāks, jums slikti būs. Nujā, mūsu valoda atkal būs suņu valoda. Dzīves dārdzību vēl var paciest, bet kā lai iztur, kad bumbas krīt uz galvas. Kremļa Hitlera iemīļotos okupācijas gājienus beidzot pasaule ieraudzījusi, varbūt ieraudzīs arī Hitlera pēdējo soli. Ko citu lai saka, kad notiek prātam neaptverami briesmu darbi?”

Jānis Grauziņš Asares pagastā: “Ja man atņemtu mašīnu un nebūtu iespējas braukt, mana atbilde būtu īsa – kāpju lidmašīnā un lidoju uz ārzemēm. Bez savas mašīnas es nemaz nevarētu strādāt savu darbu. Nav jau runa tikai par aizkļūšanu līdz darba vietai, man jābrauc arī uz celtniecības un saimniecības preču veikaliem, lai iegādātos visu darbam nepieciešamo. Un kur tad vēl tās daudzās citas ikdienas lietas, kuras nav iedomājamas bez sava auto!”