Kultūra
Kultūrpolitika

Mežaparka Lielās estrādes pārbūves izmaksas tuvojas simt miljoniem eiro. Kā atpelnīs?2


Mežaparka estrāde
Mežaparka estrāde
Foto: Zane Bitere/LETA

Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Latvijas Dziesmu un deju svētku tradīcija ierakstīta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, un nav nekādu šaubu, ka Dziesmu svētku kopienas darbs piecu gadu ilgumā, pienākot svētku kulminācijai Noslēguma koncertā Mežaparka estrādē, prasa atbilstoši drošu un košu ietvaru.

Patlaban Mežaparka Lielās estrādes pārbūves darbi sasnieguši to stadiju, kurā pat cilvēkam, kurš nav visu laiku sekojis līdzi notiekošajam, ir skaidri saskatāma arhitektu Jura Pogas un Austra Mailīša iecere – “Sidraba birzs Dziesmu kalnā” – un ir skaidri sadzirdama formas atbilstība saturam, proti, izcilā akustika, ko rada lapotnes veidā izkārtotie akustiskie vairogi.

Ja, kā bija plānots, jūlija sākumā estrādē pulcētos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku dalībnieki, šis būtu izcili skaists sarīkojums, turklāt šogad, pateicoties jaunajai adiabātiskajai sistēmai, kas estrādē mitrina gaisu, nevienam nebūtu jāģībst, pat ja gaisa temperatūra sasniegtu jaunus rekordus.

Domājams, pavisam drīz sāksies noslēdzošie darbi, kuros estrādei pāri tiks pārklāts īpaša materiāla jumts, kā arī izbūvētas un iekārtotas plašās telpas tribīņu apjomā.

Līdz brīdim, kad Mežaparka Lielās estrādes pārbūve tiks pilnībā pabeigta, gan vēl nepilni divi gadi – pa šo laiku pasūtītājiem – Rīgas domei, kuru ievēlēsim augustā –, ļoti rūpīgi jāizstrādā estrādes apsaimniekošanas koncepcija, lai rīdziniekiem pēc iespējas vieglāk būtu atdot Valsts kasei pašvaldības aizņēmumu.

Savukārt sabiedrība, it sevišķi Rīgas iedzīvotāji, noteikti vēlētos zināt, cik maksājusi katra no efektīgās estrādes sastāvdaļām, taču to darbu pasūtītāji, neraugoties uz vairākkārtējiem “Latvijas Avīzes” lūgumiem vairāku gadu ilgumā, joprojām atsakās atklāt, aizbildinoties ar pretrunīgām likuma normām un aktīvu tiesvedību.

Meža akustikas efekts

Estrādes pārbūves gaitā dažādos pasākumos vairākkārt neoficiāli izskanējušas bažas, vai tikai milzīgajā būvē patiešām izdosies panākt kopkorim atbilstošu skanējumu.

Paveiktā prezentācijas sarīkojums, kurā kopā ar pārbūves procesā iesaistītajiem un svētku rīkotājiem piedalījās arī žurnālisti, apliecināja estrādes skanīgumu.

Diriģents Romāns Vanags, uz vietas sarīkojis iedziedāšanu, pēc “Pūt, vējiņi” izskanēšanas sajūsmināti sacīja, ka šeit var un vajag rīkot kora mēģinājumus un dažādus sarīkojumus.

Akustiskās plāksnes izvietotas tā, lai apskaņotu pilnu Noslēgumu koncerta kopkori – gandrīz 13 000 dziedātāju, tomēr lieliska dzirdamība bija arī nesalīdzināmi mazākam improvizētam dziedātāju pulkam.

Viens no vadošajiem Latvijas akustikas speciālistiem Andris Zabrauskis “Kultūrzīmēm” sacīja, ka šī skaņas atstarotājsistēma, kurā izmantoti vairāk nekā 500 vairogi septiņos atšķirīgos izmēros, ir šobrīd pasaulē lielākā.

Patīkami, ka tā tapusi Latvijā un no Latvijas materiāla: koka sa-plākšņa vairogus, no kuriem lielākie ir 3,5×4,5 metrus lieli, izgatavojis Jelgavas uzņēmums “IKTK” (“Inovācijas koka tiltos un konstrukcijās”).

Tas gan nenozīmē, ka jebkurš koncerts estrādē varēs notikt pilnīgi bez mākslīgas apskaņošanas, uzreiz piekodina A. Zabrauskis: “Daudzi nezina, ka jau pati pirmā, 1955. gadā būvētā estrāde bija paredzēta ar apskaņošanu, un patlaban skatītāju lauks sasniedzis tādu apjomu, pie kura ar dabisko akustiku visā platībā pietiek vien ļoti klusā bezvēja laikā.”

Tādēļ laukumā pie tribīnēm koncertos tiks izvietotas elektroakustiskās sistēmas, kuru atrašanās vieta izrēķināta tā, lai neaizsegtu skatu uz estrādi, bet arī nerastos šķērstraucējumi kā iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos.

Savukārt, ja Mežaparkā notiks cita veida, ne koru koncerti, tiem paredzēts celt estrādi tribīņu priekšā, bet skaņa atskaņosies atpakaļ uz tukšo tribīni, neradot akustiskas problēmas.

Arhitekts Austris Mailītis akustiku jaunajā estrādē salīdzina ar akustiku, kāda veidojas meža pļavā.

“”Sidraba birzs Dziesmu kalnā” – tas ir vērtību simbols, šīs vietas koncepcija, vēlējums, lai mēs savus skaistos svētkus, lielo rituālu noturētu vietā ar simbolisku nozīmi. Taču tam, ka jumta konstrukcija veidota līdzībās ar dabu, nav tikai simboliska nozīme vien. Japānas akustiķi uzskata, ka mežs korim ir lieliskākā akustiskā vieta, un šeit tiešām veidojas tāds kā meža efekts, jo izskaņa ir vienmērīgi krītoša.”

Ideja un izpildījums

Plāni par Mežaparka Lielās estrādes fundamentālu pārbūvi radās pašā gadsimta sākumā, kad 1955. gadā celtā būve bija nepārprotami nolietojusies, tās stāvokli neuzlaboja arī vairāki pietiekami dārgi “kosmētiski” remonti.

Turklāt tika atzīts, ka estrādē, ievērojot drošības nosacījumus, nedrīkst atrasties vairāk par 10 000 dziedātāju, tāpat vienmēr pietrūkst biļešu skatītājiem.

Tika izsludināts metu konkurss, kurā uzvarēja jau pieminētā ideja par “Sidra birzi Dziesmu kalnā”.

Tomēr īsti estrādes jaunā dzīve datējama ar 2017. gada 20. aprīli, kad Rīgas dome noslēdza līgumu par darbu veikšanu ar konkursā uzvarējušo pilnsabiedrību “LNK, RERE”.

Pilnsabiedrība bija piedāvājusi īstenot pārbūves pirmo kārtu par 26 743 104 eiro bez PVN jeb 32 359 156 eiro ar PVN. Jau toreiz bija zināms, ka īstenot pārbūvi nepārtrauktā procesā nebūs iespējams.

Tādēļ būvniecības process tika sadalīts divās kārtās – vispirms tika lemts atjaunot skatītāju laukumu, pēc tam – estrādes tribīnes.

Vadoties pēc kontroltāmē aprēķinātā, jau 2016. gadā Rīgas dome (RD) bija aizņēmusies Valsts kasē 45 miljonus eiro, tiesa gan, tobrīd rēķinot, ka ar šiem līdzekļiem pietiks abām kārtām.

Kā tagad sarunā “Kultūrzīmēm” atzina tā brīža RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs, viņam jau uzreiz bijis skaidrs, ka cipari kontroltāmē ievērojami atpaliek no reālajām prognozējamām izmaksām.

“Piemēram, metāla konstrukciju izmaksas bija aprēķinātas pēc metāla cenas tonnā, neņemot vērā to ražošanas un montāžas sarežģītības pakāpi.”

Mežaparka estrādes konstrukcijas sarežģītību un tādējādi dārdzību uzsver arī “RERE Būve” valdes priekšsēdētājs Valdis Koks: “Viss, ko redzat, ir unikāls, neko no tā nevar iegādāties nevienā celtniecības preču veikalā. Estrāde ir sfēriska, saliekamie elementi atkārtojas tikai spoguļrakstā, katram pakāpienam bija jāuztaisa speciāla forma.

Visi akustiskie paneļi ir roku darbs; katrs no tiem precīzā leņķī piestiprināts ar astoņām skrūvēm. Unikāla būve prasa unikālu pieeju.

Atslēgvārds ir plānošana – ja pietrūkst viena elementa, apstājas visa būvniecība. Katra detaļa jāuzražo tik precīzi, lai tās varētu samontēt bez pārtaisīšanas, un to iespējams paveikt, tikai strādājot vairākās maiņās. Tiklīdz produkts ir unikāls, tam ir cita cena.”

Kopējā tāme zināma, detaļas neatklāj

Ne tikai akustiskie paneļi ir unikāli. Tribīņu metāla konstrukcijas tapušas Ungārijas lielākajā metālrūpnīcā – tā bijusi tuvākā vieta, kur ar robotroku palīdzību iespējams izveidot apjomīgās un sarežģītās kopnes un caurules, no kurām garākās sasniedz pat 23 metrus.

Metāla konstrukcijām katrs zars ir savā leņķī – tās vispirms konstruētas 3D tehnikā, tad samontētas rūpnīcā, pārbaudītas, noskenētas, marķētas un tikai tad atvestas šurp.

“To nebūtu spējuši paveikt Latvijas metālražotāji, pat visiem apvienojoties,” uzsver A. Mailītis, piebilstot, ka savukārt dziedātāju soliņi ražoti Somijā no īpašā tehnoloģijā apstrādātas priedes: “Priedes koksnē ar jaunu tehnoloģiju iestrādā smiltis. Koks nav ķīmiski apstrādāts, ir dabisks, bet izturīgs, ilgi kalpo un grūti degošs.”

Noturīgums pret laikapstākļiem īpaši svarīgs, līdz nākamajā kārtā pāri akustiskajam vairogam tiks pārvilkts īpašs audums.

Iepirkums vēl nav noticis, tādēļ nav zināms, kurš uzņēmums šim uzdevumam tiks izvēlēts, taču par paraugu arhitekti ņēmuši Valmierā ražoto materiālu – izturīgu, putekļus atgrūdošu, akrilā laminētu stiklašķiedras audumu, kas izmantots dažādām būvēm pasaulē, arī vienam no Hītrovas lidostas termināļiem Londonā.

Tomēr to, cik katrs unikālais estrādes elements maksā, sabiedrība šobrīd uzzināt nevar.

“Kultūrzīmes” pārbūves gaitā ciparus centušās iegūt vairākkārt, ikreiz saņemot vienīgi kopējo tāmi. Rīgas domes Īpašuma departamenta direktore Aija Rimcāne pagājušajā nedēļā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pavēstīja, ka līdz šim Rīgas dome Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanai no Valsts kases ir pieteikusi aizņēmumu 87,8 miljonu eiro apmērā.

Līdz šim izlietoti 74,8 miljoni eiro un realizēta tehniskā projekta izstrāde, rekonstrukcijas pirmā kārta, kas ietvēra skatītāju laukuma izbūvi un teritorijas labiekārtošanu, kā arī rekonstrukcijas otrās kārtas “B1” posms – tās estrādes daļas izbūve, kas iziet uz skatuves laukumu.

Līdz nākamā gada beigām jāpabeidz “B2” posms, kura laikā plānota saimniecisko un biroja ēku izbūve, kā arī teritorijas labiekārtošana, kam vajadzīgi vēl 23 miljoni eiro.

Jāuzsver gan, ka precīza summa kļūs zināma tikai pēc būvnieku konkursa noslēguma. Līdzšinējie estrādes būvnieki, pilnsabiedrība “LNK, RERE”, vēl nav izlēmuši, vai pretendēs uz tiesībām veikt noslēdzošā posma darbus.

V. Koks pamatoja, ka darbu īstenošanas grafiks būs saspringts, jo patlaban termiņš saīsināts un viss jāizdara līdz nākamā gada beigām.

O. Burovs apgalvo, ka pašvaldība vienmēr bijusi gatava atklāt detalizētas tāmes, taču Latvijas likumdošanā iestrādāta pretruna: informācijas atklātības likumu no vienas puses būtiski ierobežo Konkurences likums un Iepirkumu uzraudzības biroja noteikumi.

Tos pārkāpjot, pašvaldībai varētu nākties tiesāties ar darbu veicējiem.

Tiesvedība notiek arī šobrīd – Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” iesniedzis prasību Rīgas Administratīvajā tiesā tieši par to, lai tāme tiktu publiskota, “Kultūrzīmes” informēja Rīgas pilsētas pašvaldības pagaidu administrācijas vadītāja, padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Jana Jentkus.

Tādējādi tiesas spriedums kļūs par precedentu – vai sabiedrības tiesības zināt, par ko tā maksā, ir pāri uzņēmēju tiesībām uz komercnoslēpumu vai arī ne.

Ja būvniecībā iesaistīti Eiropas Savienības fondu līdzekļi, detalizētāku tāmi šobrīd iespējams uzzināt ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras starpniecību, taču gadījumā, kad būvniecība notiek par publiskiem līdzekļiem, nav nevienas institūcijas, kas veiktu neatkarīgu, detalizētu tāmes kontroli.

Kā ieguldīto atpelnīt?

Mežaparka estrādes pārbūves izmaksas ir lielas, un, kaut gan aizdevums ir bezprocentu un to plānots atdot 30 gados, tas tomēr būs slogs uz Rīgas iedzīvotāju pleciem.

Līdz rekonstrukcijas sākumam estrāde nebija pārmēru noslogota, un kārtējo reizi ar patiesu skaudību varam skatīties ziemeļu kaimiņu virzienā – īsi pirms pandēmijas sākuma Tallinas Dziesmu svētku estrādē noslēdzās pagaidām pēdējais vērienīgais sarīkojums, Ķīnas lielo laternu svētki, tāpat tur telpas var izīrēt, darbojas restorāns un dažādi sporta un izklaides piedāvājumi, kā arī atrodas Dziesmu svētku rīkotāju birojs.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis uzskata – mums vajadzētu mācīties no igauņu pieredzes.

“Ar visu savu mūža mīlu uz amatiermākslu un Dziesmu svētku procesu es tomēr negribētu, ka estrāde tiek turēta tukša vienīgi šīm vajadzībām. Projektam jādzīvo visu gadu, ziemu un vasaru, turklāt piepildījumam jābūt ne tikai kvalitatīvam, bet arī ekonomiski ļoti pamatotam. Te jādarbojas spēcīgai komandai, un nav tik svarīgi, vai tas būs Rīgas domes vai valsts un pašvaldības kopuzņēmums.”

Nauris Puntulis uzskata – Mežaparka Lielās estrādes apsaimniekošanai būtu svarīgi piesaistīt augsta līmeņa kultūras procesu menedžeri, mūsdienīgi izglītotus cilvēkus, kas pārzina kultūras pasākumu ekonomisko pusi un kam ir savs redzējums.

Šonedēļ notiek arī sarunas starp kultūras ministru un Rīgas domes pagaidu administrāciju, tomēr skaidrs, ka tās var būt labākajā gadījumā rekomendējošas – lēmumus pieņems jaunais Rīgas domes sasaukums, kuru ievēlēsim augusta nogalē.

Patlaban vienīgais skaidri zināmais elements, kas paredzēts estrādes apjomā, ir interaktīva Dziesmu svētku ekspozīcija, sava veida muzejs.

Piesardzīgi iezīmēts, ka te varētu atrasties arī neliela akustiska koncertzāle – mēģinājumu telpa koriem ar aptuveni 500 skatītāju vietām un pāris konferenču telpas.

Tāpat izskanējusi doma, ka uz Mežaparku varētu pārcelties Dziesmu un deju svētku rīkotāju – Latvijas Nacionālā kultūras centra – birojs.

Uzziņa

Pārbūves izmaksas

• A posma pārbūve (skatītāju lauks un infrastruktūra) izmaksāja 32 592 944, 64 eiro (ar PVN), kā arī 233 000 eiro par autoruzraudzību un 193 000 eiro būvuzraudzību.*

• B1 posma pārbūve izmaksāja 40 123 245,98 eiro plus papildu vienošanās ar būvniekiem – 1 198 044,51 eiro, kā arī 421 032 eiro par autoruzraudzību un būvuzraudzību.

• Ministru kabinets 5. maijā atļāvis Rīgas domei Valsts kasē aizņemties vēl 23 miljonus eiro – 2020. gadā – 8 miljoni eiro, 2021. gadā – 14 miljoni eiro, 2022. gadā – 1 miljons eiro 2021. gada nogalē veikto darbu apmaksai.**

• Kopējās estrādes pārbūves izmaksas – 98 187 000 eiro (ieskaitot PVN).*

Saistītie raksti

* Pēc Oļega Burova sniegtās informācijas “Kultūrzīmēm”.** Rīgas domes Īpašuma departamenta oficiālā informācija.

Mežaparka Lielā estrāde skaitļos

• Dziesmu svētku estrādes teritorija paplašinājusies no 91 997 līdz 146 439 m2.

• Atjaunotais skatītāju lauks ir 22 197 m2 plašs, tajā ir sēdvietas 30 557 skatītājiem (līdzšinējo 23 000 vietā), bez sēdvietām pietiek vietas pat 77 000 skatītāju.

• Dziedātāju tribīnēs ir vieta 12 874 koristiem.

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.