MI ienāk organizācijās “no apakšas” 0
Autors: Viesturs Bulāns, “Helmes Latvia” vadītājs
Dažiem mākslīgais intelekts (MI) šobrīd ir strauji augoša tendence, citiem modes lieta, bet vēl citiem ikdiena darba vidē. Mēs izmantojam MI rīkus, lai rakstītu e-pastus, apkopotu informāciju, tulkotu tekstus, analizētu datus un automatizētu rutīnas darbus. Pati par sevi šāda izmantošana nav problēma, tomēr bažas rada mūsu attieksme pret drošību: “Helmes Latvia” veiktais pētījums liecina, ka Latvijā 43 % darbinieku darbā izmanto pašu izvēlētus bezmaksas MI rīkus, savukārt uzņēmuma nodrošinātus maksas rīkus izmanto tikai 7 %.
Darbinieki paši atrod sev ērtākos risinājumus
Līdzīga situācija vērojama arī kaimiņvalstīs: Igaunijā 32 % darbinieku izmanto pašu izvēlētus bezmaksas MI rīkus, savukārt uzņēmuma nodrošinātus maksas risinājumus lieto tikai 6 %. Lietuvā bezmaksas MI rīkus pēc savas iniciatīvas izmanto 47 % darbinieku, bet uzņēmuma iegādātus maksas rīkus lieto vien 6 %. Šie dati skaidri apliecina, ka MI ienāk organizācijās “no apakšas”. Daudzviet MI rīkus sistemātiski neievieš un nepārvalda uzņēmumi; darbinieki paši atrod sev ērtākos risinājumus un sāk tos izmantot ikdienas darbā. Tas apliecina cilvēku spēju ātri pielāgoties tehnoloģijām un vēlmi strādāt efektīvāk, vienlaikus radot drošības, datu aizsardzības un pārvaldības riskus.
Skopais maksā divreiz
Joprojām ir organizācijas, kas nav gatavas investēt darbinieku apmācībās un MI izmantošanas vadlīniju izstrādē vai iegādāties maksas versijas rīkiem, kurus darbinieki vēlas izmantot. Šādu situāciju labi raksturo senais teiciens par to, ka skopais maksā divreiz. Lielākais risks nav cena, bet nekontrolēta izmantošana, kas realitātē var izmaksāt daudz vairāk. Tas gan nenozīmē, ka organizācijām ar steigu jāiegādājas visu iespējamo MI rīku maksas versijas. MI risinājumi nav jāpērk tikai tāpēc, lai tie būtu. Taču ir svarīgi, lai uzņēmumu un iestāžu vadītāji sadarbotos ar darbiniekiem, izprastu ikdienas vajadzības un izvērtētu MI rīku nepieciešamību. Ja uzņēmums analizē, kurus rīkus darbinieki patiešām izmanto, iespējams pieņemt datos balstītus lēmumus par to, kuros risinājumos ir vērts investēt.
Spontāna izmantošana, nedomājot par sekām
Bezmaksas MI rīki bieži tiek izmantoti spontāni, piemēram, darbinieks atver interneta vietni, ievada uzņēmuma informāciju un saņem vajadzīgo rezultātu. Tajā brīdī jāuzdod vairāki jautājumi: kur šī informācija nonāk; vai ievadītie dati tiek uzglabāti un kur; vai tos var izmantot attiecīgo sistēmu apmācībai; vai uzņēmums vispār zina, kādus datus darbinieki ievada ārējos MI rīkos.
Mēs bieži neuztveram MI rīkus kā potenciālu drošības risku. Tie šķiet līdzīgi meklētājprogrammām vai biroja programmatūrai, taču atšķirība ir būtiska: daudzos gadījumos MI sistēmās tiek ievadīta informācija, ko uzņēmums nekad apzināti neievadītu publiskā platformā, piemēram, klientu dati, līgumu fragmenti, finanšu informācija, iekšējie dokumenti vai biznesa stratēģijas elementi. Tieši tādēļ daudzās organizācijās veidojas paradoksāla situācija: tehnoloģijas tiek izmantotas ļoti strauji, bet drošības noteikumi un darbinieku izpratne šim tempam netiek līdzi. Mūsu pētījums liecina, ka tikai 8 % darbavietu Latvijā ir skaidri noteikumi par MI izmantošanu un darbiniekiem tiek nodrošinātas apmācības. Igaunijā šādu darbavietu ir 6 %, Lietuvā 5 %. Tas nozīmē, ka lielākajā daļā organizāciju MI izmantošana notiek bez vienotas pieejas un skaidri definētām robežām.
Lielākais drošības risks ir cilvēks
Protams, arī maksas rīki negarantē 100 % drošību, tomēr uzņēmuma līmenī pārvaldīti risinājumi parasti nodrošina lielāku kontroli, iespēju ierobežot datu izmantošanu, centralizētu piekļuvi un augstākus drošības standartus. Taču pat visdrošākais risinājums var radīt riskus, ja darbinieki nezina, kā to lietot atbildīgi. Kiberdrošībā jāatceras svarīga atziņa: lielākais drošības risks ir cilvēks, un MI laikmetā šī atziņa kļūst vēl aktuālāka. Tas nenozīmē, ka cilvēki apzināti rīkojas nepareizi. Problēma ir tajā, ka tehnoloģijas attīstās daudz straujāk, nekā organizācijas spēj izveidot skaidrus lietošanas principus un apmācīt darbiniekus. Tāpēc tuvākajos gados svarīgākais jautājums būs tas, vai uzņēmumi MI izmanto droši, atbildīgi un pārdomāti.
Uzņēmumiem nepieciešama skaidra MI politika, saprotami noteikumi, regulāras apmācības un izpratne par to, kādi dati drīkst un nedrīkst nonākt ārējos rīkos. Pretējā gadījumā organizācijas riskē ar datu noplūdēm, reputācijas problēmām un situāciju, kurā tehnoloģijas uzņēmumā tiek izmantotas haotiski un nekontrolēti.
