Ministru prezidente Siliņa runā pārliecinoši: Latvija šobrīd ir drošībā, bet vienlaikus esam modri 0
Latvija šobrīd ir drošībā un tieša militārā apdraudējuma līmenis ir zems, ceturtdien Saeimā ārlietu debatēs uzsvēra Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Viņa uzsvēra, ka Latvija ir daudz ieguldījusi un paveikusi valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšanā. Viņa atgādināja, ka šogad pirmo reizi Latvijas aizsardzības budžets ir 5% no iekšzemes kopprodukta.
“Tas ir ieguldījums arī transatlantiskajā drošībā nevis ar vārdiem, bet ar darbiem,” sacīja Siliņa.
Viņa izcēla, ka īpaši fokusēti tiek strādāts pie Latvijas un ASV militārās sadarbības stiprināšanas un palielināšanas tieši Latvijā. Tāpat viņa atgādināja, ka tieši pirms gada Zviedrijas karavīri ieradās Latvijā, pievienojoties 14 NATO valstu nu jau 4000 lielajai karavīru brigādei.
NATO ģenerālsekretārs Marks Rite esot Siliņai vairākkārts apliecinājis, ka NATO brigāde Latvijā ir paraugs, kā NATO sabiedrotie darbojas praksē, lai stiprinātu atturēšanu un aizsardzību.
“Un 5% aizsardzībā patiešām ir liels panākums, ar ko arī NATO sabiedrotos var mudināt ieguldīt vairāk, stiprinot mūsu kopējo NATO drošību,” teica premjere.
Viņa pauda, ka šobrīd Latvijas drošībai tieša militāra apdraudējuma līmenis ir zems, bet vienlaikus esam modri par Krievijas un Baltkrievijas hibrīdo apdraudējumu, jo centieni izmantot nelegālo migrāciju arvien turpinās. Pērn kopumā Valsts robežsardze novērsa vairāk nekā 12 000 cilvēku mēģinājumus nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas-Latvijas robežu.
Tādēļ, kā apgalvoja Siliņa, neuzņems nevienu patvēruma meklētāju solidaritātes mehānisma ietvaros un arī neplāno maksāt citām valstīm.
Jau ziņots, ka Latvija gatava solidaritātes mehānismā piedalīties tikai ar alternatīviem atbalsta pasākumiem, kas ir dalībvalsts atbalsts, sniedzot savu ekspertu zināšanas vai dalību, vai arī sniedzot tehnisko atbalstu.
Premjere savā uzrunā izcēla, ka šobrīd tiek strādāts pie sadarbības ar vienu no lielākajiem pasaules militārajiem ražotājiem “Rheinmetall” artilērijas munīcijas ražotnes izveidē. Latvijā top ne tikai jauni un tehnoloģiski moderni uzņēmumi dronu un pretdronu, bet arī elektroniskās karadarbības jomā, viņa norādīja.
Siliņa skaidroja, ka Latvija aktīvi strādā ar Ukrainas partneriem, lai rastu iespējas tehnoloģiju pārnesei un militārās ražošanas attīstībai Latvijā.
“Un skaidrs, ka arī mūsu zināšanu bāze dronu industrijā ir daudz saistīta ar to, ka esam labi strādājuši jau no paša kara sākuma un nedaudz jau pirms tam ar Ukrainas partneriem,” teica premjere.
Siliņa runas sākumā atzina, ka Latvijas ārpolitika mainās līdzi laikiem, tomēr ir valsts intereses, no kurām nedrīkstam atkāpties.
“Tāpēc Latvijas ārpolitikas vadmotīvs paliek nemainīgs – aizstāvēt starptautiskās tiesības un vienlaikus būt arvien gatavākiem skarbai realitātei, ņemot vērā pieaugošo spēka politiku pasaulē,” uzsvēra Siliņa.
Premjere runā izcēla, ka Eiropa ir ļoti daudz palīdzējusi, lai Latvija varētu uzbūvēt robežu stipru, lai būtu visas nepieciešamās tehnoloģijas, jo tas ir svarīgi ne tikai Latvijai, bet Eiropai kopumā.
Viņa atzina, ka 2026. gadā sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu būs viens no galvenajiem uzdevumiem Latvijas un ES dienaskārtībā.
“Lai panāktu vislabāko rezultātu mūsu lauksaimniekiem, reģioniem, infrastruktūras attīstībai un uzņēmējdarbības atbalstam, būs ļoti nepieciešams kopīgs un koordinēts darbs, sākot ar nozaru ekspertiem līdz pat Saeimas deputātiem, ministriem un man,” uzsvēra premjere.
Siliņa uzskaitīja, ka pagājušajā gadā no ES fondiem Latvijā ir investēti 1,4 miljardi eiro, kas bija vēsturiski lielākais apjoms.
“Un nemainīga prioritāte ir Eiropas konkurētspējas stiprināšana, (..) svarīgi ir [fondu finansējumu] investēt, lai tas nes atdevi,” teica Siliņa.
Uzrunā Siliņa arī uzsvēra, ka Latvija turpina atbalstīt Ukrainu un zina, ka “bez tūlītējas praktiskās palīdzības ukraiņiem ir ļoti svarīgi, lai viņi tiktu uzņemti ES”.
Viņa arī norādīja, ka labas gribas koalīcijas ietvaros tiek atbalstīti ASV prezidenta un Eiropas līderu centieni panākt mieru Ukrainā – tādu, kas balstītos tieši uz Ukrainas nosacījumiem.
“Diemžēl, pagaidām nekas neliecina, ka Krievija ir gatava apturēt karu, tāpēc kopā ar Eiropas partneriem turpinām izdarīt spiedienu arī pret agresorvalsti,” atzina premjere.
Siliņa arī norādīja, ka diplomātu būtisks uzdevums ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšana. Tāds esot bijis arī premjeres sākotnējais uzdevums ārlietu ministrei, un šo uzdevumu ārlietu dienests esot pildījis sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). Vienlaikus šis darbs nav pabeigts, tas turpinās, uzsvēra Siliņa.
