Planētas noslēpumi: Globālā sasilšana nav atcelta! Mitrie tropi virzās uz poliem 0
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Pētnieki uzskata, ka klimatiskajos modelējumos varot skaidri saskatīt: ja arī turpmāk uz Zemes pieaugs gada vidējā temperatūra, tā dēvētās tropu lietus joslas sāks pārvietoties virzienā uz abiem poliem. Tādējādi var strauji samazināties nokrišņu daudzums daudzos tajos tropu apgabalos, kas mūsdienās uzskatāmi par mitrajiem.
Tādu secinājumu guvuši arī ASV pavalsts Kalifornijas universitātes klimatologi, kuru grupas vadītājs Antonio Mamalakis publikācijā skaidrojis, ka aprēķini skaidri apliecinot – aptuveni divas trešdaļas visas zemeslodes tropu reģionus klājošie lietus joslu apgabali jau drīz varētu sākt cits no cita attālināties, un šis process ievērojami ietekmēs gan ūdens ieguvi tieši tropos, gan vispār pārtikas ražošanu visā pasaulē.
Globālā sasilšana var ļoti radikāli mainīt planētas ārējo izskatu, ja neizdosies temperatūras palielināšanos noturēt zem atzīmes 1,5 °С salīdzinājumā ar pirmsindustriālo līmeni. Tā rezultātā var pamatīgi nobīdīties klimatiskās joslas un mainīties ekosistēmu eksistēšanas nosacījumi.
Tas skars ne tikai mežonīgo dabu, bet arī cilvēka radītās ainavas. Piemēram, viens no klimatiskajiem modeļiem paredz, ka globālās sasilšanas rezultātā lielākā daļa ASV lielo pilsētu būs spiestas “pārcelties” vidēji par 400–600 kilometriem virzienā uz dienvidiem, un tas katrā ziņā negatīvi ietekmēs šo pilsētu un vispār citus iedzīvotājus. Tādā gadījumā, visdrīzāk, Meksika jau var sākt gatavoties amerikāņu nešaubīgai jaunu teritoriju okupēšanai…
Mamalakis un viņa kolēģi izvirzījuši pieņēmumu, ka līdz ar globālo sasilšanu var sagaidīt arī to, kā temperatūras un CO2 koncentrācija atmosfērā ietekmēs tā dēvētās konverģences iekštropiskās zonas. Klimatologi minējuši divas salīdzinoši šauras joslas, kas stiepjas gar ekvatoru cauri Zemes tropu reģioniem. Atmosfēras spiediens šajā zonā pastāvīgi ir ļoti zems, un tādēļ tur ļoti bieži dāsni līst lietus. Saistībā ar to konverģences iekštropiskās zonas bieži mēdz dēvēt arī par “lietus joslām”. Šim reģionam piemīt galvenā loma tropisko ciklonu un vētru tapšanā. Tā iekšējie procesi ietekmē tropu sausās daļas, Zemes ekvatoriālo reģionu un citu joslu laikapstākļus.
Sava pētījuma ietvaros amerikāņu klimatologi bija apvienojuši 27 dažādu klimatisko modeļu iegūtos aprēķinus, tādējādi spējot detalizēti izpētīt, kā dažādi klimata maiņas scenāriji ietekmēs atsevišķi lietus joslu stāvokli un uzvedību nākamās simtgades sākumā. Un šie aprēķini apliecinājuši, ka pat tad, ja izdosies samazināt tvana gāžu izmešus un palēnināt globālo sasilšanu, konverģences iekštropisko zonu ģeogrāfiskais stāvoklis un funkcionēšana būs krasi mainījusies. Turklāt šīs izmaiņas būs atšķirīgas zemeslodes austrumu un rietumu puslodēs.
Piemēram, Indijas okeāna rietumu reģionos un pie Eirāzijas austrumu krastiem to stāvoklis novirzīsies apmēram par 100–200 kilometriem virzienā uz Ziemeļpolu. Pretējas izmaiņas notiks Atlantijas un Klusajā okeānā, kur lietus joslas novirzīsies uz dienvidiem. Un tas ļoti krasi mainīs visu planētas tropu un ekvatoriālo reģionu ekosistēmu nokrišņu raksturu un funkcionēšanu. Tostarp Mamalakis un viņa kolēģi izteikuši cerību, ka šie aprēķini palīdzēs citiem pētniekiem veikt savus pētījumus un precizēt prognozes, kā arī varbūt varēs labāk saprast to, vai un kā varētu šīs nobīdes novērst.
