Mums būs pietiekami daudz lētas, zaļas enerģijas 0
Kas ir sasniegts strādājot Klimata un enerģētikas ministrijā?
Jāsāk ar to, kādus mērķus sev izvirzījām un vai esam tos sasnieguši. Domājot par Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas ir valsts ekonomikas pamats, man svarīgākais mērķis ir nodrošināt, lai mums būtu pietiekami daudz lētas, pieejamas, Latvijā ražotas zaļas enerģijas. Ar cenu, kas ir zemāka, nekā šobrīd. Tāpēc mērķtiecīgi tiek veidots tāds normatīvais regulējums, lai uzņēmēji būtu ieinteresēti Latvijā attīstīt atjaunojamās enerģijas ražošanu, ieguldot investīcijas valsts ekonomikā un veidotu jaunas darbavietas visos reģionos. Pašu saražotā elektroenerģija no atjaunīgiem resursiem ir pamats, lai mums būtu lēta enerģija. Pozitīvi, ka pēdējos gados mums aktīvi turpinās saules enerģijas parku celtniecība un tuvākajā laikā sāksies arī 2 vēja enerģijas parku celtniecība. Tas ir labs signāls mūsu enerģētiskajai drošībai un arī mūsu visu maciņiem.
Tomēr pēdējo gadu straujās enerģijas cenas ir bijušas smags pārbaudījums iedzīvotājiem.
Svarīgi bija arī izveidot finansiāli drošu vidi iedzīvotājiem pret straujām enerģijas cenas izmaiņām, ko bieži nosaka ārējie faktori, piemēram, kari, bruņoti konflikti, krīzes. Tāpēc esam saglabājuši atbalstu sadales tarifa pieauguma ierobežojumam, vairāk nekā 95% Latvijas iedzīvotājus sargājot no strauja elektroenerģijas izmaksu pieauguma. Otrkārt tika izveidota drošības sistēma mājsaimniecībām, strauju cenu izmaiņu gadījumā. To 3.septembrī apstiprināja Ministru kabinets. Noteikumi precīzi nosaka gadījumus un valsts atbalsta apjomu mājsaimniecībām, ja notiek ārkārtēji augsts energoresursu cenu kāpums. Atbalsts mērķēts mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz Latvijas iedzīvotāju maksātspējai.
Apstiprinot šos noteikumus, tika noteikti energoresursu cenu griesti aizsargājamām iedzīvotāju grupām. Noteikumi nodefinē cenu apstākļus, pie kuriem MK varēs lemt par atbalsta mehānisma iedarbināšanu.
Kā ministrs var palīdzēt, lai veidotos jauni elektroenerģijas parki?
Vienkārši veidojot enerģētikas sektora investīcijām saprotamu vidi ar skaidriem noteikumiem. Pie tam, skaidriem noteikumiem visām iesaistītajām pusēm – iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem. Tāpēc tika izstrādāti noteikumi par ieguldījumu vietējā kopienā. Tas ir tiešs finansiāls labums iedzīvotājiem un pašvaldībām, kuri dzīvos vēja parku tuvumā. Izstrādājot un pieņemot šos noteikumus, mēs balstījāmies uz citu valstu pieredzi. Tiek nodefinētas attiecības starp iedzīvotājiem un vēja parku attīstītājiem, kas ir savstarpēji izdevīgas un stimulē atjaunojamo energoresursu projektu attīstību valstī. Jāsaka, ka vistiešāko labumu vēja parku tuvumā gūs iedzīvotāji un pašvaldības – 2500 EUR/MW gadā. Uzsveru, tas ir par katru megavatu. Mūsdienās viena vēja ģeneratora jauda parasti ir ap 7 megavatiem. Summa tiks sadalīta divās vienādās daļās – 50% iedzīvotājiem (esošajiem ēku īpašniekiem) un 50% pašvaldībai. Minimālais finansiālais labums gadā iedzīvotājam būs vienas mēnešalgas apmērā, bet maksimālais apmērs – trīs mēnešalgas. Latvijā 2024. gadā minimālās algas apmērs ir 700 EUR. Finansiālais labums netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Pašvaldība šos līdzekļus varēs izmantot, lai īstenotu klimata un energoefektivitātes projektus, sakoptu pašvaldības infrastruktūru, veiktu ceļu un ielu remontdarbus, bet iedzīvotāji savu varēs izmantot pēc saviem ieskatiem, lai celtu dzīves kvalitāti.
Savukārt nepastarpināti labumu gūs visi Latvijas iedzīvotāji, jo jaunas enerģijas ražošanas jaudas, nozīmē, ka enerģija paliks lētāka.
Vai tā paliek lētāka?
Ar 2022. gadu, kad bija nenormāls cenas pieaugums, nesalīdzināsim, tomēr 2023. gads un šis gads ir izmantojami salīdzināšanai. Analizējot elektrības cenas no pagājušā gada sākuma līdz šā gada oktobrim, cena šajā gadā, neskaitot 2 mēnešus, praktiski visa gada griezumā ir zemāka, nekā pagājušā gadā,. Gada griezumā samazinājums ir vairāk nekā 10%, bet septembrī tā bija vairāk nekā 25% zemāka par 2023. gada septembri.
Lielu pienesumu dod mājsaimniecību saules paneļi, kam sniedzam atbalstu arī akumulācijas sistēmu uzstādīšanai. Daudziem mājsaimniecību saules paneļu elektroenerģijas jauda šķiet valsts mērogā nebūtiska, tāpēc runāsim par skaitļiem. Saules paneļi ir uzstādīti 22 700 mājsaimniecībās ar jaudu 192 MW. Lai saprastu saražotās enerģijas mērogu, piemēram izmantošu Ķeguma HES, kura jauda ir tikai nedaudz lielāka – 264 MW. Tāpēc nav jābrīnās, ka saulainās dienās elektrības cena ir zem nulles.
Kādi ir ieguvumi Latvijas tautsaimniecībai no atjaunojamās enerģijas, ja nerunājam par elektrības cenu?
Tās ir lielas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā. Tikai šogad Latvijā saules enerģijas jomā investīcijas ir 440 miljonu apjomā, bet nākamgad investīciju apjoms atjaunīgās enerģijas jomā pārsniegs miljardu. Tieši šīs investīcijas dod jaunas darba vietas, nodokļus, labu enerģiju iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Tāpēc uzdevums ir turpināt piesaistīt investīcijas enerģētikas sektoram, veicinot Latvijas enerģētisko drošību un pašpietiekamību. Mēs kopā veidojam Latvijas enerģētikas nākotni!