“Mums pārdod lētas preces, bet no mums nozog ko vērtīgāku…” Bīstamā shēma, kas slēpjas aiz “Temu” un “AliExpress” pasūtījumiem 0
Par krāpniekiem jau vairākkārt esam brīdinājuši LA.LV portālā, kā arī stāstījuši par situācijām, kad cilvēku neuzmanības dēļ tiek izkrāptas prāvas naudas summas. Lai arī par šo tēmu runā daudz, joprojām ir cilvēki, kuri “iekrīt” nezināšanas, neuzmanības vai krāpnieku profesionalitātes dēļ. Viens ir skaidrs – pakalpojumu veikšana digitālajā vidē kļūst aizvien bīstamāka.
Kāds mūsu lasītājs, Lauris, dalījās ar novērojumu, kas liek apjaust, cik viltīgi darbojas krāpnieki. Pēc pasūtījuma veikšanas no tādām platformām, kā “AliExpress” vai “Temu”, cilvēkiem sāk zvanīt vai sūtīt ziņas viltus “Latvijas Pasta” darbinieki. Mērķis – panākt, lai lietotājs atklāj personisko informāciju, uzskatot, ka saņem paziņojumu par piegādi.
“Mums pārdod lētas preces, bet viņi iegūst mūsu datus, kas ir daudz vērtīgāki. Ķīnieši veido datubāzes un tālāk tās tiek pārdotas krāpniekiem,” stāsta Lauris.
Šādas krāpniecības shēmas nav izolētas, un daudzos gadījumos tās neattiecas tikai uz iepriekšējiem pasūtījumiem. Viltus e-pasti un ziņas nereti tiek sūtītas arī tiem, kas neko pat nav pasūtījuši. Ziņojumos gandrīz vienmēr ir saite, uz kuru tiek aicināts klikšķināt, lai “papildinātu datus”, bet tas nereti beidzas ar personisko datu nopludināšanu.
Latvijas Pasta skaidrojums
VAS “Latvijas Pasts” komunikācijas speciāliste Inita Fedko LA.LV uzsver: krāpnieku pieejas kļūst aizvien rafinētākas, bieži izmantojot uzņēmumu un iestāžu identitāti, tostarp “Latvijas Pastu”.
Situācijas, kad iedzīvotāji saņem ziņojumus vai e-pasta ziņas no viltus “Latvijas Pasta” pārstāvjiem, kur tiek lūgts, piemēram, precizēt sūtījuma informāciju, nav svešas un tiek piekoptas neregulāri, taču nereti tās nav saistītas ar klienta iepriekš veiktajiem pasūtījumiem no lielākajām e-komercijas platformām, kuru piegādi mēs nodrošinām.
Viltus SMS un e-pasti netiek sūtīti no mūsu sistēmām, bet gan ir krāpnieku mēģinājumi uzdoties par “Latvijas Pastu”, izmantojot publiski pieejamus vai citos, ārpus mūsu uzņēmuma, incidentos iegūtus kontaktus.
Fedko skaidro, ka uzņēmums izmanto mūsdienīgus IT drošības risinājumus, tajā skaitā ugunsmūrus, antivīrusu programmas un drošības uzraudzību, kā arī sadarbojas ar Nacionālo kiberdrošības centru, tai skaitā arī dalās pieredzē un aktuālākajos krāpniecības paņēmienos, tendencēs.
“Regulāri atjauninām sistēmas un novēršam to ievainojamību, tāpat arī nodrošinām stingru piekļuves kontroli, kas paredz, ka piekļuve datiem ir tikai tiem darbiniekiem, kuriem tā nepieciešama darba pienākumu veikšanai.
Datu apstrādi nodrošinām atbilstoši Vispārīgajai datu aizsardzības regulai un citu normatīvo aktu prasībām. Tāpat uzņēmumā notiek regulāri drošības auditi, risku izvērtēšana un iekšējo pārbaužu veikšana, apmācām darbiniekus par kiberdrošības un sociālās inženierijas riskiem,” norāda pārstāve.
Fedko aicina klientus nekad neatvērt aizdomīgas saites, neievadīt piekļuves datus un nesniegt sensitīvu informāciju.
Viņa norāda, ka ja cilvēkam rodas šaubas par saņemtās ziņas patiesumu, ir jāsazinās ar klientu atbalsta komandu (tālrunis 27008001 vai e-pasts [email protected]), lai gūtu pārliecību par ziņas patiesumu un tādējādi arī sevi pasargātu no krāpnieku ļaunprātīgajiem nolūkiem.
Ko “Latvijas Pasts” nekad neprasa:
- bankas konta vai maksājumu kartes datus e-pastā vai SMS;
- apstiprināt darbības ar Smart-ID vai kodu kalkulatoru;
- organizēt “neizņemtu sūtījumu” izpārdošanu.
.
Krāpnieku taktika un starptautiskais konteksts
Saskaņā ar portāla “Sargs.lv” un IT drošības institūciju CERT.lv sniegto informāciju, tad krāpnieki arī izmanto e-pastus “AliExpress” vārdā, paziņojot par aizdomīgu pasūtījumu un it kā aicinot to atcelt. Klikšķis uz “Atcelt pasūtījumu” aizved uz viltus lapu, kur tiek ievadīti profila dati, kas nonāk krāpnieku rīcībā.
Arī starptautiskās datu aizsardzības organizācijas “Noyb” ziņo, ka vairāki e-komercijas uzņēmumi, tostarp “TikTok”, “AliExpress”, “SHEIN” un “Temu”, nelikumīgi pārsūta Eiropas Savienības lietotāju datus uz Ķīnu.
“Ņemot vērā, ka Ķīna ir autoritāra novērošanas valsts, ir pilnīgi skaidrs, ka tā nepiedāvā tādu pašu datu aizsardzības līmeni kā Eiropas Savienība. Eiropiešu personas datu pārsūtīšana ir nepārprotami nelikumīga un nekavējoties jāpārtrauc,” norāda “Noyb” juriste.
“Noyb” organizācija lūdz datu aizsardzības iestādes piemērot administratīvu sodu, lai novērstu līdzīgus pārkāpumus nākotnē. Sodam varētu būt globāls raksturs – tas var sasniegt pat 4% no uzņēmuma globālajiem ieņēmumiem, piemēram:
“AliExpress”: līdz 147 miljoniem eiro (gada ieņēmumi 3,68 miljardi eiro)
“Temu”: līdz 1,35 miljardiem eiro (gada ieņēmumi 33,84 miljardi eiro)
Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, tad ar krāpniecības mēģinājumiem saskārušies 87% iedzīvotāju, kas ir par pieciem procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš, aģentūru LETA informē “Swedbank”, atsaucoties uz veikto aptauju.
Lai gan kopējais spiediens ir nedaudz samazinājies, atsevišķos kanālos krāpnieku aktivitāte pieaug. Straujākais pieaugums novērots telefonzvanu gadījumā – tos piedzīvojuši 68% aptaujāto, kas ir par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā pērn.
Arī e-pasti (40%), interneta vietnes (34%), sociālie tīkli (24%) un īsziņas (11%) turpina būt bieži izmantoti krāpnieku paņēmieni.
Arvien biežāk upuri zaudē naudu sociālajos tīklos, un 44% cietušo norāda, ka uz krāpnieku ēsmām uzķērušies šajā vidē. Tam seko dažādas interneta vietnes, kur uz viltus piedāvājumiem atsaukušies 34% apkrāpto iedzīvotāju.
Savukārt telefonsarunas, lai gan visizplatītākās, radījušas reālus zaudējumus 33% upuru. Kopumā 14% iedzīvotāju, kas saskārušies ar krāpniecību, naudu arī reāli zaudējuši.
Vairāk nekā puse jeb 56% iedzīvotāju atzīst, ka efektīvākā krāpnieku taktika ir steidzināšana – mēģinājums radīt iespaidu, ka lēmums jāpieņem tūlīt.
47% norāda, ka krāpniekiem izdodas radīt sajūtu, ka saruna notiek ar banku, valsts iestādi vai citu uzticamu uzņēmumu. Savukārt 40% aptaujāto atzīst, ka krāpnieki spēj izstrādāt interneta vietnes, kas nerada nekādas aizdomas un ir teju identiskas oriģinālajām vietnēm.
39% iedzīvotāju norāda, ka krāpnieki spēj izveidot emocionālo saikni, īpaši investīciju un romantiskās krāpšanas gadījumos, kas ļauj noziedzīgi iegūt naudu no cilvēkiem.
