Lielbritānijā spriedze – gāzes krājumi var beigties jau pēc 2 dienām. Arī Latvijā situācija nav spīdoša 0
Apvienotā Karaliste saskārusies ar dabasgāzes deficīta draudiem pēc tam, kad konflikta dēļ Tuvajos Austrumos tika slēgts viens no lielākajiem gāzes objektiem pasaulē un ieviesti ierobežojumi kuģošanai Hormuza šaurumā, ziņo “Daily Mail”.
Kā raksta izdevums, Lielbritānijā dabasgāzes krājumu pietiek tikai divām dienām, kas rada bažas par iespējamu deficītu. Situāciju saasinājis konflikts Tuvajos Austrumos, kura dēļ slēgts viens no pasaulē lielākajiem gāzes objektiem, kā arī Irāna ierobežojusi kuģošanu svarīgā jūras ceļā.
Izdevums atsaucas uz gāzes infrastruktūras operatora National Gas datiem, kas liecina, ka krājumu apjoms samazinājies no 18 000 gigavatstundām pagājušajā gadā līdz aptuveni 6700 gigavatstundām šogad. Līdzīgs gāzes daudzums tiek glabāts arī sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) veidā.
Salīdzinājumā ar Lielbritāniju Eiropas Savienības valstis šobrīd atrodas ievērojami labākā situācijā. Enerģētikas analītiķi norāda, ka Eiropas gāzes krātuves spēj nodrošināt patēriņu vairākas nedēļas, pat ja piegādes piedzīvo nopietnus traucējumus. Šāds rezervju apjoms ļauj valstīm vieglāk tikt galā ar tirgus svārstībām un īslaicīgiem loģistikas traucējumiem.
Krājumu samazināšanās jau ietekmē arī degvielas cenu. Eksperti norāda, ka Lielbritānija pašlaik maksā augstāko vairumtirdzniecības cenu par gāzi Eiropā. Situāciju izmanto enerģijas tirgotāji – zinot, ka valstij nepieciešami papildu degvielas apjomi, viņi nosaka augstākas cenas, liekot britu pircējiem pārsist Eiropas konkurentu piedāvājumus.
Analītikas uzņēmuma Argus Media gāzes cenu nodaļas vadītāja Nataša Fīldinga norādīja, ka Lielbritānijas tirgus kļuvis par vienu no dārgākajiem reģionā. “Gāzes cena Lielbritānijā ir pieaugusi vairāk nekā gandrīz jebkur citur Eiropā,” viņa sacīja.
Pēc viņas teiktā, gāzes cena Lielbritānijas tirdzniecības punktā jau pārsniegusi cenas lielākajā Eiropas gāzes tirgū — Nīderlandes TTF, kas tradicionāli kalpo kā galvenais cenu orientieris kontinentā.
Turklāt nedēļas sākumā Katara paziņoja par ieguves apturēšanu Ras Laffan rūpnīcā pēc tam, kad objektu bombardēja Irāna. Šī rūpnīca ir viens no lielākajiem gāzes objektiem pasaulē.
Arī Latvijā gāzes krājumi nav milzīgi. LA.LV jau rakstījām, ka Latvijas gāzes krātuvē ir vien 24% no gāzes apjoma un eksperti lēsa, ka ar to varētu pietikt vien līdz marta beigām.
Lai saprastu, vai tiešām ir pamats satraukumam, sazinājāmies ar AS “Conexus Baltic Grid” tehnisko direktoru Rinaldu Dimiņu.
Viņš skaidro: “Janvāris Latvijā un visā Baltijas jūras reģionā bija aukstāks par ierasto, tāpēc gan apkurei, gan elektroenerģijas ražošanai tika izmantota dabasgāze. Neraksturīgā aukstuma dēļ dabasgāzes patēriņš paaugstinājies arī Lietuvā, Igaunijā un Somijā.
Šobrīd Inčukalna pazemes gāzes krātuvē pieejamais dabasgāzes apjoms veido 6,2 TWh, kas ir 24% no krātuves tehniskās jaudas. Salīdzinājumam – 2025. gadā kopējais Latvijas dabasgāzes patēriņš bija 8,7 TWh. Neskatoties uz laikapstākļu radītajiem izaicinājumiem, dabasgāzes apgādes sistēma Latvijā darbojas droši un stabili. Dabasgāze tiek padota no krātuves, kā arī tā tiek piegādāta, izmantojot Latvijas – Lietuvas starpsavienojumu Kiemenai.
Inčukalna gāzes krātuvi sistēmas lietotāji ar dabasgāzi piepilda vasaras sezonā, bet šobrīd arī ziemā ir iespējams dabasgāzi noglabāt krātuvē.”
