Vācijas pilsētā Hanoverē uzstādītais Zemes iedzīvotāju skaitītājs vakar jau nedaudz pārsniedza astoņu miljardu robežu.
Vācijas pilsētā Hanoverē uzstādītais Zemes iedzīvotāju skaitītājs vakar jau nedaudz pārsniedza astoņu miljardu robežu.
Foto: Moritz Frankenberg/DPA/SCANPIX

Pasaulē ir astoņi miljardi cilvēku – cik ilgi šis skaits pieaugs un vai visiem pietiks resursu? 34

Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Kokteilis
Vampīrs, donors vai mags – kāds ir tavs enerģētiskais tips?
“Diemžēl bažas ir apstiprinājušās” – deputāts norāda uz paredzamu rezultātu 97 miljonu vērtā iepirkumā par Vanšu tilta projekta izstrādi 1
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar ANO pro­gnozēm vakar, 15. novembrī, kaut kur pasaulē piedzima astoņmiljardais šīs planētas iedzīvotājs. Iespējams, tas notika tā sauktajā Āfrikas Subsahāras reģionā, tātad uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, kur atrodamas pasaules nabadzīgākās valstis ar augstāko dzim­stību. Prognozes liecina, ka pēc nedaudz vairāk kā desmit gadiem cilvēku pulks būs vēl par miljardu lielāks.

Jābīstas patēriņa

“Šis atskaites punkts ir iespēja svinēt daudzveidību un progresu, vienlaikus apdomājot cilvēces kopīgo atbildību par planētu,” saistībā ar cilvēces vēsturē līdz šim lielākā Zemes apdzīvotības līmeņa sasniegšanu paziņoja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. 1950. gadā pasauli apdzīvoja “tikai” 2,5 miljardi cilvēku.

CITI ŠOBRĪD LASA

60. gados notika straujš pieaugums, kam sekoja pakāpeniska iedzīvotāju skaita izaugsmes tempu palēnināšanās. Pieaugums uz dzim­stības rēķina vairs nav tik intensīvs. Kopš 1950. gada sagaidāmais cilvēka dzīves ilgums palielinājies par 25 gadiem. Medicīna un veselības aprūpe pasaulē kļuvusi pieejamāka, higiēnas normas izplatītākas, tiek praktizēta ģimenes plānošana, un jaunām sievietēm ir lielāka iespēja mācīties un veidot karjeru.

ANO pētījumi liecina, ka vienlaikus palielinājies Zemes resursu patēriņš uz vienu planētas iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka valstīm ar joprojām ļoti augstu dzimstības līmeni jau minētajā Subsahāras reģionā kļūst aizvien sarežģītāk vai pat neiespējami sasniegt pieņemamu dzīves līmeni.

Reizē palielinās slogs uz Zemes bioloģiskajiem resursiem, dabu, aug piesārņotība, tā saukto siltumnīcas gāzu daudzums atmosfērā. “Bioloģiskās daudzveidības zudums, klimata pārmaiņas, vides piesārņošana, mežu izciršana, ūdens un pārtikas trūkums iedzīvotāju skaita milzīgā un kāpjošā pieauguma dēļ kļūs par vēl asāku problēmu,” lēš Lielbritānijā bāzētā nevalstiskā organizācija “Population Matters”.

Ekspertu vairuma ieskatā lielākās problēmas rada ne tik daudz resursu trūkums, cik to neproporcionālais sadalījums. No šāda viedokļa raugoties, vēl par agru baidīties no Zemes pārapdzīvotības. “Daudz izšķirošāks faktors par iedzīvotāju skaita pieaugumu ir augošie ienākumi, kas nozīmē patēriņa un ar to saistītās vides piesārņotības palielināšanos,” vācu medijam “Deutsche Welle” norādījusi ANO iedzīvotāju skaita eksperte Sāra Hertoga.

Ekonomiski attīstītākās valstis ir lielākās resursu patērētājas uz vienu iedzīvotāju, kamēr pašu iedzīvotāju skaits tur aug ļoti lēni vai vispār samazinās. Tieši pārmērīgs patēriņš, ne cilvēku miljardi, ir lielākais drauds planētai, jo tā vairs nespēj atjaunot savus bioloģiskos resursus, spriež zinātnieki.

Reklāma
Reklāma

“Mēs esam dumji. Mums trūkst tālredzības. Mēs esam alkatīgi. Mēs neņemam vērā informāciju, kas mums ir. Izvēles un problēmas slēpjas tajā,” aģentūrai AFP aizrādījis Ņujorkas Rokfellera universitātes Apdzīvotības pētījumu laboratorijas pārstāvis Džoels Koens. Ja katrs Zemes iedzīvotājs patērētu tikpat daudz, cik vidējais ASV pilsonis, tad “mums vajadzētu vismaz piecas Zemes”, apgalvo vides aizsardzības organizācijā “Global Footprint Network”.

Regulējošie faktori

Mazais Leonardo mammai Vivianai Itālijas galvaspilsētas Romas slimnīcā piedzima dienu pirms 15. novembra – datuma, kurā, pēc ANO prognozēm, iedzīvotāju skaits pasaulē sasniedza astoņus miljardus.
Foto: Remo Casilli/REUTERS/SCANPIX

ANO aplēses liecina, ka dzimstības tempi turpinās sarukt. 2050. gadā tie būs ap 0,5%, un, ja tā, tad 2030. gadā uz Zemes būs 8,5 miljardi ļaužu, 2050. gadā 9,7 miljardi, 2080. gadā 10,4 miljardi, kam varētu sekot iedzīvotāju samazināšanās. Tajā pašā laikā ASV bāzētais Veselības metrikas un novērtēšanas institūts (IHME) par pasaules iedzīvotāju skaita maksimumpunktu nosauc 2064. gadu, kad cilvēku skaits pietuvosies 10 miljardiem, tos nesasniedzot.

Pēc tam sāksies samazinājums līdz aptuveni 8,8 miljardiem 2100. gadā. Zinātnieki arī norāda, ka vairāk nekā divu miljonu gadu ritumā, kopš pastāv cilvēce, piedzīvoti vairāki iepriekš neprognozējami pagrieziena punkti, kad iedzīvotāju skaits vai nu strauji palielinājās, vai bremzējies un sarucis.

Pirmais lielais lēciens reģistrēts pirms aptuveni 10 tūkstošiem gadu pirms mūsu ēras, kad vēlā akmens laikmeta periodā jeb neolītā cilvēki sāka no medībām pāriet uz zemkopību un lopkopību. Pārtikas vairs netrūka, ļaudis iemācījās veidot krājumus. Sekas bija stabils dzimstības pieaugums. 2000 gadus pirms mūsu ēras uz Zemes bija aptuveni 100 miljoni iedzīvotāju, savukārt mūsu ēras sākumā – apmēram 250 miljoni.

Antīkajā pasaulē un agrajos viduslaikos ļaužu skaitu Eiropā periodiski ietekmēja kari un sērgas. Vispostošākā bija “melnās nāves” jeb mēra epidēmija starp 1300. un 1400. gadu. Tās sākumā iedzīvotāju skaits lēšams uz aptuveni 429 miljoniem, bet beigās uz 374 miljoniem, uzskata Francijas Demogrāfijas studiju institūtā. Iedzīvotāju skaita “eksplozija” ir vērojama kopš 19. gadsimta.

Tam par iemeslu ir industrializācija, lauksaimniecības attīstība, medicīnas progress, dažādu vakcīnu izgudrošana. Īpaši nozīmīga bija uzvara pār melnajām bakām. Augstā mirstība no tām skaitās viens no būtiskākajiem faktoriem, kas kavēja iedzīvotāju skaita palielināšanos. Ja 1800. gadā cilvēku skaits uz Zemes bija aptuveni miljards, tad iznāk, ka kopš tā laika tas palielinājies astoņas reizes.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.