Pasaulē
Eiropa

Franks Gordons: Krievijas aizsardzības ministrs iededzies svētā naidā. Ko tie čehi iedomājas?4


Franks Gordons.
Franks Gordons.
Foto: Timurs Subhankulovs

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu iededzies svētā naidā. Ko tie čehi iedomājas? Būdami NATO un ES azotē, viņiem šķiet, ka viss atļauts? Tieši Krievijas vēstniecības priekšā viņi laukumu nosauca Borisa Ņemcova vārdā (demokrāts Ņemcovs pirms pieciem gadiem tika nogalināts Kremļa mūru pakājē. – F. G.) un, ak šausmas, nomontējuši padomju maršala Ivana Koņeva – Prāgas atbrīvotāja – pieminekli!

Un vēl trakāk: attiecīgā Prāgas 6. rajona pašvaldības priekšsēdis Ondržejs Kolaržs atļāvies pajokot, teikdams, ka piemineklis nojaukts, jo maršals Koņevs nebija vīžojis uzlikt obligāto aizsargmasku.

Kaut kas tāds Kremlī netiek piedots: Čehijas drošībniekiem nācās gādāt par to, lai Kolaržs un Prāgas mērs Zdeneks Gribs tiktu apsargāti dienu un nakti, jo Prāgā bija ieradies kāds Krievijas izspiedzes aģents ar somu, kurā glabājas ricīns – nāvējoša inde.

Turklāt Prāgā noskaidrots, ka anonīmi krievu hakeri izvērsuši kiberuzbrukumu pret Čehijas slimnīcām laikā, kad plosās koronavīruss.

Pēdas esot vedušas uz GRU – Krievijas militāro izlūkdienestu.

Bet galvenais “joks” ir tas, ka maršals Ivans Koņevs nebūt nebija Prāgas atbrīvotājs! Kad padomju tanku divīzijas, virzoties no jau iekarotās Berlīnes, devās uz Prāgas pusi, Čehijas galvaspilsēta jau bija atbrīvota: turienes vācu garnizonam uzbruka paši prāgieši – kaujinieki, kas 1945. gada 5. maijā sāka bruņotu sacelšanos, un tiem palīgā nāca Vlasova ROA (Krievijas atbrīvošanas armijas) 1. kājnieku divīzija ģenerālmajora Sergeja Bunjačenko vadībā.

Vlasovieši cerēja ar šo palīdzību “izpirkt savu vainu” un panākt, lai amerikāņi, kas jau bija ieņēmuši Čehijas otro pilsētu Pilzeni, tos neizdotu Staļinam.
Saistītie raksti

Prāgas iedzīvotāji šos negaidītos atbrīvotājus sveica ar gavilēm un ziediem, un daudzi vēlējās, lai amerikāņi no Pilzenes dotos uz Prāgu. Bet amerikāņu karaspēka virspavēlnieks Dvaits Eizenhauers aizliedza viņiem doties uz Prāgu, jo viņš zināja, ka Jaltā jau bija nolemts Čehiju “pārdot” Staļinam. Un tikai 9. maijā Koņeva tanki ieripoja Prāgā, ko jau bija atbrīvojuši “citi”.

Koņeva statujas novākšanu var saprast tai ziņā, ka šis karavadonis simbolizēja varu, kas iznīcināja pēdējās demokrātijas paliekas Čehijā un 1968. gadā ar bruņotu intervenci sagrāva “Prāgas pavasari”.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

IR
Ilmārs Randers
Ekonomika
900 km par 300 miljoniem: beidzot publisko karti ar ceļu posmiem, ko plāno saremontēt. Kurš un kā pieņēma gala lēmumu?
2 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Par īri nemaksā, pa pagalmu skraida pliknes, skan šāvieni: īrnieks miljonu vērtu īpašumu Jūrmalā pārvērš par “bomžu” māju
37 minūtes
AO
Andris Ozoliņš
Dabā
“Vilks kļūtu zaļš aiz skaudības.” Krišjānis Lielupes krastā uzbūvējis salmu māju tikai no vietējiem materiāliem 1
9 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Jēkabpilī notikusi smaga divu traktoru sadursme
3 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
“Esmu pieņēmusi lēmumu daļu savu darbu iznīcināt!” Pazīstamā tēlniece Olga Šilova skaidro, kāpēc tā rīkosies
Intervija 4 stundas