Nakts aizsegā pieņem budžetu: Saeima uzstāda jaunu rekordu, kā arī pirmo reizi noraida visus opozīcijas priekšlikumus 51
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ar jaunu budžeta izskatīšanas ilguma rekordu – 23 stundas un 56 minūtes – Saeima ceturtdienas rītā pieņēma 2023. gada valsts budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvaru, par kuru nobalsoja 52 klātesošie koalīcijas deputāti. Pirmo reizi valdošā koalīcija ir noraidījusi visus opozīcijas priekšlikumus, lai gan, iepriekš prezentējot budžeta projektu Saeimā, premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) solīja vērtēt arī opozīcijas ierosinājumus. Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (“JV”) sēdes beigās solīja, ka nākamā gada valsts budžetā esot jāatrod veids, kā iekļaut arī opozīcijas ierosinājumus. Viņš novērtēja to, ka opozīcija nav apstrīdējusi valdības noteiktās prioritātes. Drošību kā prioritāti atbalsta gandrīz visas Saeimas frakcijas.
Valdība jau drīzumā sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta, bet pie nodokļu pamatnostādņu pārskatīšanas plāno ķerties jau šajās dienās. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (“JV”) domā, ka tā būs arī iespēja nonākt līdz veselības finansēšanas modelim. Viņš atzina, ka budžets nav ideāls, bet tas ir sabalansēts. A. Ašeradens arī novērtējot to, ka opozīcijai atšķirībā no 13. Saeimas bijuši daudzi racionāli priekšlikumi, bet budžeta izdevumi jau tā par diviem miljardiem eiro pārsniedzot plānotos ieņēmumus, tāpēc vēl par diviem miljardiem (visu priekšlikumu kopsumma) palielināt tēriņus nevarēja, “jo Eiropas Komisija mūs ir brīdinājusi, ka esam sasnieguši savu izdevumu robežu”. Katram priekšlikumam gan bija norādīts finanšu avots, bet koalīcijai nebija pieņemama piedāvātā naudas pārdale.
Saeimas sēdē piedalījās visa valdība, vairāki ministri arī atbildēja uz uzdotajiem jautājumiem. Veselības ministre Līga Meņģelsone (“AS”) sēdes beigās teica: “Veselībai nav ne partijas piederības, ne koalīcijas vai opozīcijas piederības. Tā ir mūsu visu kopējā vērtība. Ar dziļu cieņu izturos pret visiem priekšlikumiem. Tie ir mūsu dienaskārtībā un ir jāvirza uz priekšu. Veselības nozare ir nogurusi, bet aicinājums šo cilvēku acīs nav pazudis.” L. Meņģelsone uzskata, ka nozarei papildus piešķirtie 86 miljoni eiro, kā arī īsi pirms budžeta pieņemšanas iedotie vēl 11 miljoni eiro uzliek pienākumu “ne tikai reformēt, bet vest veselības aprūpi uz izcilību, kad centrā ir pacients, nevis sistēma”.
Fotogrāfa algu – ugunsdzēsējiem
Veselība bija viena no budžeta prioritātēm, par kuru bija iesniegti deputātu priekšlikumi, bet Saeima līdz tiem tika tikai rīta pusē. Valdība jau iepriekš paziņoja, ka nevienu no opozīcijas priekšlikumiem koalīcija neatbalstīs. Taču tas neatturēja opozīciju tos aizstāvēt. Priekšlikumu sagatavošanā bija iesaistīti arī eksperti un nevalstiskās organizācijas, informēja “Progresīvo” un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji. Viens no piedāvājumiem, kas bija vienīgais Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikums, paredzēja premjera fotogrāfam paredzēto finansējumu – 12 000 eiro gadā – pārdalīt par labu Sabiles ugunsdzēsēju posteņa saglabāšanai, ko vēstulē visiem deputātiem lūdza Talsu novada dome. Te gan jāteic, ka fotogrāfs ir arī Valsts prezidenta kancelejā un Saeimā.
Iekšējā drošība bija viens no jautājumiem, kuriem opozīcija neveiksmīgi vēlējās palīdzēt. ZZS kā vienu no finanšu avotiem piedāvāja valsts pārvaldes un tās centrālā aparāta reformu, kā rezultātā varētu ieekonomēt līdzekļus. V. Valainis aicināja premjeru, kas sagaida reformas no ministriem, sākt pašam ar sevi un veikt reformas valsts pārvaldē. No budžetā paredzētajiem 33 miljoniem eiro valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanai ZZS rosināja 16 miljonus eiro pārdalīt par labu pierobežas skolu kapacitātes uzlabošanai, piemēram, minot Baltinavas vidusskolu, kas atrodas vienu kilometru no Krievijas robežas. ZZS deputātiem arī bija šaubas par skolu tīkla reformas efektivitāti. Harijs Rokpelnis (ZZS) atgādināja, ka pirms vēlēšanām “skolotāju streika priekšvakarā Kariņš atjāja baltā zirgā un apsolīja pedagogiem 35 miljonus, lai novērstu streiku”. Tos miljonus valdība tagad cerot iegūt no skolu reformas, bet, piemēram, Mazsalacas vidusskolā gadā pedagogu algām ir nepieciešami 45 000 eiro, teica H. Rokpelnis, aicinot parēķināt, cik skolu būs jāslēdz, lai dabūtu 35 miljonus. J. Reirs gan pēc tam paskaidroja, ka nav tā, ka izglītības nozarē nebūtu paredzēts papildu finansējums.
Par labu izglītībai naudu pārdalīt rosināja arī “Progresīvie”, piedāvājot citus finanšu avotus. Viņi saskatīja iespēju tos rast Satiksmes ministrijā, kurā, pēc “Progresīvo” domām, arī būtu veicamas reformas. “Progresīvie” aicināja te rasto naudu paredzēt nevalstiskajām organizācijām, kā arī latviešu valodas apmācībai pieaugušajiem, kas, tāpat kā citi priekšlikumi, tika noraidīts. Andris Šuvajevs (“Progresīvie”) vērsa valdības uzmanību uz nepieciešamību reģionos būvēt īres mājas, bet J. Reirs skaidroja, ka šādiem mērķiem var izmantot Eiropas fondu un Atveseļošanas mehānisma finansējumu. Vēl viens plaši diskutēts temats bija par pašvaldību finansējumu, strīdoties arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmuma proporciju starp valsti un pašvaldībām, kas tagad ir 75% pašvaldībām, 25% – valstij. Opozīcija piedavāja to atjaunot agrākajā līmenī, kad pašvaldībām ir 80%.
Kariņš pieradis strādāt naktī
Veids, kādā nakts aizsegā Saeima pieņēma valsts budžetu, kad daudzi iedzīvotāji, visticamāk, devās pie miera un nesekoja līdzi Saeimas sēdes tiešraidei, kaitēs parlamenta reputācijai, uzskata opozīcija. Uz rīta pusi arī koalīcija saīsināja debašu laiku, tā ierobežojot iespējas izteikties. “Progresīvo” viena no līderēm Antoņina Ņenaševa sēdes beigās notiekošo nosauca par spīdzināšanu, bet viņas partijas biedre Skaidrīte Ābrama pirmo reizi esot piedalījusies vāji režisētā politiskajā teātrī, kurā opozīcijai bija ierādīta statistu loma. “Ļoti ceru, ka tāda teātra ar budžeta skatīšanu naktī vairs nebūs un mēs ieiesim jaunā līmenī, ar cieņu izturoties pret vecākajiem kolēģiem, kuriem tas ir pārbaudījums, īpaši, ja viņi vēlas piedalīties debatēs,” teica V. Valainis, kurš pats nenogurstoši debatēja visas nakts garumā. Spīdzināšanas pazīmes sēdē bija novērojis arī Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei”), kuram nebija saprotams, kāpēc budžetu nevarēja skatīt divas dienas, ļaujot deputātiem izgulēties.
Šāds likuma pieņemšanas veids arī novērsa sabiedrības uzmanību no budžeta satura. Kā liecina komentāri sociālajos medijos, tad cilvēki ne tajā labākajā nozīmē apsprieda nevis budžetu, bet tā pieņemšanu nakts aizsegā. Ar zināmu lepnumu Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (“AS”) ceturtdienas rītā paziņoja, ka Saeima ir uzstādījusi jaunu rekordu, pārspējot līdzšinējo sasniegumu, kad 2008. gada nogalē Saeima valsts budžetu apsprieda 19 stundas un 36 minūtes. Tiesa, jau toreiz politiķi atzina, ka darbs naktī nav kvalitatīvs, un solīja šo praksi neturpināt. E. Smiltēns gan nepieminēja, ka gandrīz tikpat ilgā sēdē, kas beidzās puspiecos no rīta, 2017. gada valsts budžetu 2016. gada novembrī skatīja arī viņa tagadējā kolēģa Māra Kučinska (toreiz ZZS) valdība, pēc tam televīzijā un sociālajos tīklos parādījās kadri ar snaudošajiem deputātiem. Arī toreiz premjers solīja, ka budžetu naktī Saeima vairs neapspriedīs, ko vairākus gadus valdošās koalīcijas arī ievēroja.
Premjers K. Kariņš sēdes beigās teica: “Esmu pārsteigts, ka esam strādājuši gandrīz diennakti, jo debates bija aizraujošas un saturīgas un tas laiks mums visiem ātri paskrēja.” Premjers domā, ka tas nav nekas ārkārtējs, jo pirms dažiem gadiem Briselē, pieņemot Eiropas Savienības daudzgadu budžetu, deputāti strādājuši četras diennaktis, pirmo pauzi paņemot pēc 30 stundām, kad kādas četras stundas esot pagulējuši. Finanšu ministrs A. Ašeradens savukārt skaidroja, ka ar budžeta pieņemšanu vairs nevarēja kavēties, jo “mēs jau esam marta sākumā un visai sabiedrībai budžets ir vajadzīgs, lai pašvaldības var sākt ar to strādāt, lai nekavētos Eiropas fondu apguve”.
K. Kariņš arī piebilda, ka debatēs starp koalīciju un opozīciju nemaz nebija tik radikālas atšķirības, nākotnē būšot jāiemācās vienam otrā ieklausīties. “AS” deputāti vairākkārt atzina, ka opozīcijas ierosinājumi ir labi un tos nākamgad varētu atbalstīt. “Latvija Pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers aicināja valdību ieklausīties opozīcijā, jo nebūtu labi nonākt situācijā, kad starp abām pusēm ir pretstāvēšana. “Izaugsme būs daudz straujāka, ja mēs strādāsim kopā. Šodienas sēde parādīja, ka kaut kas nebija labi, bet cerība tomēr ir,” teica A. Šlesers. Budžeta debates arī atklāja, ka vairākās pieredzējušās partijās notiek paaudžu maiņa. Piemēram, no Nacionālās apvienības frakcijas vārdā runāja frakcijas vadītāja vietnieks Jurģis Klotiņš, ZZS aktīvāko debatētāju vidū līdzās V. Valainim bija Harijs Rokpelnis un Kaspars Melnis. “Progresīvo” deputāti, kuriem visiem šī bija pirmā budžeta sēde (tāpat kā “Stabilitātei”), savukārt gandrīz visi arī izmantoja tribīni.
