Budžeta debašu centrā – veselība, bet uz kā rēķina? “Valdības prioritātes ir atšķaidītas” 38
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Saeima trešdien sāka skatīt Krišjāņa Kariņa (“JV”) otrās valdības pirmo valsts budžeta likumu, vidēja termiņa budžetu, kā arī to pavadošos likumprojektus, kuru vērtēšana aizņēma dienas lielāko daļu. Tikai īsi pirms pieciem vakarā deputāti sāka izskatīt budžeta likumu. Tajā lielāko daļu no 206 priekšlikumiem ir iesniegusi Zaļo un zemnieku savienība un partija “Progresīvie”, kuras frakcijas vadītājs Kaspars Briškens, atklājot debates, norādīja uz nepietiekamo finansējumu veselībai, kas esot katastrofālā situācijā. Viņš arī bija pamanījis, ka agrākās deputātu kvotas ir nomainījušas “ministru kvotas,” jo ministriju programmās ir ieplānoti izdevumi, kas nepārliecina, piemēram, ceļa zīmju izvietošana lībiešu un latgaliešu rakstu valodā.
“Progresīvie” uzskata, ka valdības prioritātes ir atšķaidītas, jo partijas ir vilkušas katra uz savu pusi. “”Jaunā Vienotība” ir nogurusi un pazaudējusi “Jaunā laika” ideālismu,” sacīja K. Briškens. Plānotie budžeta ieņēmumi ir 12,7 miljardi eiro, bet izdevumi – 14,7 miljardi eiro. Budžeta deficīts ir 4,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet prognozētā inflācija – 8,5%. Turpmākajos gados plānota budžeta deficīta samazināšana līdz 2% no IKP 2025. gadā.
Aicina palielināt budžeta deficītu
“Progresīvie” un Zaļo un zemnieku savienība piedāvā veselības problēmas risināt uz budžeta deficīta rēķina. Viktors Valainis (ZZS) uzsvēra, ka tas būtu tikai līdz brīdim, kad Veselības finansēšanas likumā paredzētu veselības apdrošināšanas modeli. Premjers K. Kariņš atkārtoja jau iepriekš teikto, ka Latvija vairs nevar atļauties palielināt budžeta deficītu. Naudu veselībai varēs rast, pārskatot citus izdevumus, un ieekonomētie līdzekļi tiks novirzīti veselībai, teica premjers. Viņš sagaida reformas jeb pārkārtojumus.
Opozīcija premjeram pārmeta arī neizdarības viņa pirmās valdības laikā. Opozīcijā esošās partijas “Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers no rīta pie Saeimas bija saticis piketētājus, starp kuriem bijusi arī bijusī veselības ministre Ilze Viņķele un pārdesmit viņas biedri no “Kustības Par”. A. Šlesers aicināja paskatīties, kur nauda pazūd, atsaucoties uz valsts kontrolieri Rolandu Irkli, kurš medijos norādījis, ka zem katras kritikas esot, piemēram, nekustamo īpašumu apsaimniekošana. Bija arī citi priekšlikumi, piemēram, Aleksejs Rosļikovs (“Stabilitātei”) redz rezerves Sabiedrības integrācijas fondā. Opozīcijas deputāti aizstāvēja veselības ministri Līgu Meņģelsoni (“AS”), atgādinot, kā viņu pierunāja uzņemties šo darbu, bet tagad “Līga Meņgelsone ir atstāta viena un piesmieta,” teica Daiga Mieriņa (ZZS). Līga Kozlovska (ZZS), kura ir ārste, jauno veselības ministri raksturoja kā gaišāko no valdības ministriem.
Pret lauku skolu slēgšanu
Dienas pirmajā pusē deputāti skatīja budžeta likumu pavadošos likumprojektus. Diezgan ilgas debates sēdē bija arī par Izglītības likuma grozījumu izslēgšanu no budžeta pakotnes, kas notika pēc “Apvienotā saraksta” ierosinājuma, kuram partneri piekrita. Likuma izmaiņas, kas saistītas ar skolu tīkla reformu un izglītības iestāžu skaita samazināšanu, pēc “AS” un opozīcijas deputātu ieskatiem, nevar skatīt kā steidzamus, bet par tiem ir jādiskutē plašāk, vērtējot tos trīs lasījumos. Vairākkārt izskanēja pārmetumi par veidu, kādā tie iekļauti budžetu pavadošo likumu paketē, ko Antoņina Ņenaševa (“Progresīvie”) nodēvēja par pagrīdes metodi. Viņa arī uzskata, ka izglītības kvalitāti nevar saistīt ar skolēnu skaitu klasē. Česlavs Batņa (“AS”) arī minēja piemērus, nosaucot trīs vidusskolas, kurās mācās aptuveni 100 bērni, bet tās atrodoties skolu reitinga augšgalā – Riebiņu, Aglonas un Baltinavas vidusskola.
A. Šlesers varot piekrist, ka skolā ar 16 bērniem nevar nodrošināt kvalitatīvu izglītību, taču te svarīgi ir domāt par katras vietas ekonomisko attīstību, lai cilvēki nesteigtos atstāt teritoriju un aizbraukušie atgrieztos, kur liela loma esot pašvaldību vadītājiem. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (“JV”) kārtējo reizi norādīja, ka reforma ir nenovēršama, jo bērnu skaits ir samazinājies, bet skola nevar būt vienīgā darba vieta pagastā. Izglītības likuma grozījumi paredzēja dot valdībai iespēju noteikt skolēnu skaitu ne tikai vidusskolās, bet arī pamatskolās. Deputāti sēdē norādīja, ka situācija pašvaldībās ir ļoti dažāda, bet neviens nav pateicis, ko darīt cilvēkiem pierobežā, kur vairs nav skolas, teica D. Mieriņa.
