Foto: Ieva Leiniša/LETA

Nauda – jauna, izaicinājumi – tie paši! Latvijā startē ES Atveseļošanās fonda līdzekļu reālās izmantošanas periods 0

Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies 5
Lasīt citas ziņas

Latvijā startē ES Atveseļošanās fonda līdzekļu reālās izmantošanas periods, jo sākušies konkrētu projektu atlases konkursi. Neskatoties uz jaunas naudas ieplūšanas sākumu Latvijas ekonomikā, tās ilgtermiņa izaicinājumi nav mainījušies – Latvijas ekonomikai ir raksturīga zema produktivitāte – tā ir tikai 50% no ES valstu vidējā rādītāja – un zemi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Atslēgas vārds abu šo problēmu pārvarēšanai ir viens un tas ir – izglītība.

Atveseļošanās fonda (AF), kuru agrāk dēvēja par Atveseļošanās un noturības mehānismu, ietvaros Latvija tuvāko gadu laikā saņems vismaz 1,82 miljardus eiro grantu (dāvinājumu) veidā. Nav izslēgta vēl papildu līdzekļu saņemšana grantu un/vai aizņēmumu veidā, taču par šo jautājumu valdība pagaidām noslēpumaini klusē, tāpat pozitīvas korekcijas var ienest arī “RePowerEU” iniciatīva – tās precīzs līdzekļu apjoms vēl nav zināms, bet aptuvenas aplēses liecina, ka Latvija varētu saņemt ap 100 miljoniem eiro atkarības mazināšanai no Krievijas gāzes un energoefektivitātes veicināšanai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Apstiprina pirmās AF programmas

Ja skatās tuvāko septiņu vai astoņu gadu perspektīvā, tad AF 1,82 miljardi eiro ir apmēram piektā daļa no visiem Eiropas Savienības līdzekļiem, kas šajā periodā ieplūdīs Latvijas ekonomikā, jo 1,82 miljardus AF līdzekļu papildinās vēl apmēram astoņi miljardi Eiropas daudzgadu budžeta un Eiropas fondu līdzekļu. Taču būtiskā AF līdzekļu atšķirība ir tā, ka šie līdzekļi ir nosacīti “ātrā nauda” – atšķirībā no struktūrfondiem un ES budžeta līdzekļiem, kas pa porcijām ieplūdīs valsts ekonomikā no apmēram 2023. līdz 2030. gadam, AF ietvaros jau sākušies konkrēto projektu atlases konkursi.

Tāpat Ministru kabinets 7. jūnijā apstiprināja pirmo Latvijas Atveseļošanas fonda atbalsta pro­grammu, kurā uzņēmumiem būs pieejams finansējums energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju plašākai izmantošanai. Šajā programmā paredzēti 80,5 miljoni eiro, no kuriem 30,5 miljoni eiro paredzēti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem, bet 50 miljoni – pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām. Savukārt Finanšu ministrija jau pieprasījusi Eiropas Komisijai (EK) 231 miljonu eiro Atveseļošanās fonda ietvaros un gatavojas drīz nosūtīt arī otro pieprasījumu par vēl vairākiem simtiem miljonu eiro.

Būtu vērts atgādināt – Atveseļošanās fonda īpatnība ir tā, ka šo līdzekļu izmantošanai nav vajadzīgs valsts, pašvaldības vai uzņēmēju līdzfinansējums, taču līdzekļi pilnībā tiks izmaksāti tikai tad, kad tiks sasniegti konkrētajā projektā plānotie rezultāti, sākumā paredzēti vien apmēram 30% priekš­finansējuma. Ja plānotie rezultāti sasniegti netiek, tad spēkā stājas sankcijas, kuru mērķis ir līdzekļu atgūšana. Jāatgādina, ka AF programma tiek finansēta no starptautiskajos tirgos aizņemtiem līdzekļiem, kas 30 gados būs jāatdod, taču par līdzekļu atgūšanas metodēm diskusija vēl notiek – sākotnēji tam bija paredzēta vairāku ES mēroga nodevu ieviešana. Visbeidzot, Atveseļošanās fonda līdzekļu izmantošana ir cieši saistīta ar ES vispārējiem mērķiem, tādiem kā ES Zaļā kursa un viedās ekonomikas mērķu īstenošana.

Finanšu ekspertu vērtējumā, AF līdzekļu ieplūšana Latvijas ekonomikā no 2022. līdz 2026. gadam varētu palielināt budžeta ieņēmumus, tātad iekasējamo nodokļu masu, par vairāk nekā 500 miljoniem eiro. Taču vienlaikus ar šo pozitīvo ziņu nāk arī rūpju pilna – jāizdomā, kā izdarīt tā, lai pēc 2026. gada, kad AF līdzekļu apgūšana beigsies, valsts budžeta ieņēmumi nesamazinātos par pusmiljardu eiro.

Galvenais – produktivitātes palielināšana

AR AF plāna īstenošanu saistītas arī vairākas pro­blēmas un riski. Galvenā problēma, kas būtu jārisina ar AF līdzekļu izmantošanas palīdzību, būtu ekonomikas produktivitātes palielināšana. Zem šī diezgan novazātā vārda slēpjas vesels murskulis jautājumu – gan digitalizācija un automatizācija, gan pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu, gan tam nepieciešamā darbaspēka sagatavošana un apmācība. Produktivitātes aspektā Latvija atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm un no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Ienākumi uz vienu iedzīvotāju Latvijā, ar ko mēra kopējo ekonomikas produktivitāti, pērn bija vien 71% no ES vidējā līmeņa, atpaliekam šajā rādītājā arī no kaimiņvalstīm. Turklāt visu pēdējo desmitgadi produktivitātes izaugsmes rādītāji nav spējuši pārkāpt pāri 3% slieksnim, un tieši tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vidējās algas Latvijā nu jau par 200 eiro mēnesī atpaliek no vidējām algām Igaunijā un Lietuvā.

Šajā sakarā jāatgādina, ka Latvijas AF līdzekļu izmantošanas plānu samērā kritiski savulaik vērtēja Fiskālās disciplīnas padome un tās pieaicinātie eksperti, kā arī uzņēmēju organizācijas. Visi šie vērtētāji norādīja uz problēmu, ka no 1,82 miljardiem eiro 65% paredzēti dažādu infrastruktūras objektu būvniecībai, bet tikai 5% no tiem aizies ieguldījumiem pētījumos, inovācijās un jaunās tehnoloģijās un tikai 10% – cilvēkkapitāla attīstībai, proti, izglītībai, apmācībai un pārkvalifikācijai.

Nav skaidrs, vai svarīgākajam mērķim – produktivitātes pieaugumam – ar to būs pietiekami. Protams, var cerēt, ka valdība pratīs kompensēt nepietiekamos līdzekļus pētījumos, inovācijās un cilvēkresursos no citiem avotiem, piemēram, valsts budžeta un ES struktūrfondiem. Taču samērā aktīvais Latvijas AF līdzekļu izmantošanas plāna kritiķis, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle jau pērn izteicās, ka šādas cerības ir veltas – jo gan ES budžeta un fondu, gan valsts budžeta līdzekļu izlietojums ir daudz stingrāk reglamentēts nekā ANM līdzekļu tērēšana. “Ja valdība nespēja pietiekami daudz līdzekļu novirzīt inovācijām un tehnoloģijām tagad, tad naivi cerēt, ka spēs no citiem līdzekļiem,” viņš toreiz teica.

Tāpat pagaidām nekas nav dzirdams par to, ka būtu novērsti divi jau pērn iezīmētie AF līdzekļu izmantošanas plāna riski. Ar tiem tiek domāts ekonomikas pārkaršanas risks, kas īpaši aktuāls ir celtniecības jomā, un darbaspēka nepietiekamības risks, kas draud ar strauju algu celšanos bez atbilstoša darba produktivitātes līmeņa pieauguma.

Atslēgas vārds – izglītība

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, vērtējot Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izaicinājumus, saka tā: “Ja raugāmies nākotnē un mūsu mērķis ir panākt turības līmeni, kas tuvinātos Rietum­eiropas attīstīto valstu līmenim, tad vienīgais iespējamais ceļš ir produktivitātes celšana. Produktivitāte – tas nozīmē ne tikai noteiktā laika vienībā saražoto produkcijas vienību skaita pieaugumu, bet tautsaimniecības spēju ražot produktus, kas nes lielākus ienākumus.

Somijas frizieris saņem lielāku algu nevis tāpēc, ka griež matus un veido frizūras ātrāk nekā Latvijas frizieris, bet gan tāpēc, ka valstī ir vesela virkne nozaru, kas spēj ražot augstas pievienotās vērtības produktus, to ieņemtā nauda caur iepirkumiem un nodokļu mehānismiem nonāk pie visas sabiedrības, padarot to bagātāku un spējīgāku maksāt vairāk par friziera pakalpojumiem. Lai to pašu izdarītu Latvijā, ir jāmaina tautsaimniecības struktūra, pārejot no dabas resursu izmantošanas un kapitāla intensīvas ražošanas uz zināšanu intensīvu ražošanu un pakalpojumiem. Lai to izdarītu, vajadzīgs atbilstošas kvalifikācijas cilvēkkapitāls, un atslēgas vārds tāda iegūšanai ir izglītība.”

Problēma tikai tā, ka izglītības sistēma vajadzīgo speciālistu skaitu nespēj saražot jau ilgāku laiku. Viszināmākais ir IT un komunikāciju speciālistu trūkums tautsaimniecībā – katru gadu būtu vajadzīgi kādi 3000 papildu speciālisti, bet izglītības sistēmas devums ir apmēram 10% no vajadzīgā. Otra zināma problēma ir inženieru trūkums visdažādākajās jomās, un arī tur izglītības sistēma nespēj saražot vajadzīgo skaitu.

Lai kaut ko būtiski mainītu, jāveic būtiski ieguldījumi izglītības sistēmā un darbinieku pārkvalifikācijas sistēmā. “Par to daudz runāts, bet praktiski maz darīts – ieguldījumi šajā jomā Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropā, kaut cik jūtamas pārmaiņas pēdējos gados vērojamas tikai arodizglītībā,” saka Rutkaste.

“Turklāt problēma jau nav tikai naudas esamībā, naudas ieplūdināšana esošajā izglītības sistēmā vajadzīgo efektu nedos, jo arī pašai izglītības sistēmai nepieciešamas reformas. Īsi sakot – pro­blēma slēpjas tajā, ka nav tādas metodes, kā ātri palielināt Latvijas cilvēkkapitālu – nepieciešama gan izglītības reforma un investīcijas tajā, gan arī veselības aprūpes kvalitātes celšana. Tikai tad redzēsim arī produktivitātes pieaugumu un sabiedrības labklājības izaugsmi.”

Visu apkopojot – Latvijai priekšā ir interesanti desmit gadi, kuru laikā ieplūdīs vēsturiski lielākais līdzekļu daudzums, notiks vērienīgi būvdarbi un attīstība, celsies algas un, cerams, arī kopējais dzīves līmenis. Tomēr šo mērķu sasniegšana prasīs gan no sabiedrības, gan arī politiskās elites būtisku intelektuālo un fizisko piepūli.

UZZIŅA

Latvijas Atveseļošanas fonda plāns paredz atbalstu sešās jomās:

Klimata mērķu sasniegšanā – 37% (676,2 miljoni eiro)

Digitālajā transformācijā – 20% (365,2 miljoni eiro)

Nevienlīdzības mazināšanā – 20% (370 miljoni eiro)

Ekonomikas transformācijā un produktivitātes reformās – 11% (196 miljoni eiro)

Veselības nozarē – 10% (181,5 miljoni eiro)

Likuma varas stiprināšanā – 2% (37 miljoni eiro)

Dati: Finanšu ministrija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par publikācijas saturu atbild “Latvijas Avīze”.

FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Neatstāj ieslēgtu mūzikas centru! Cik kWh mēnesī patērē kontaktā iespraustas ierīces? 4
Karstuma vilni jaunnedēļ nomainīs stipras lietavas, bet atklāj, kad tas atkal atgriezīsies 5
Menģelsone uzsver: nedrīkst pieļaut “Nord Pool” biržas spekulācijas 83
Ja informācija apstiprināsies, tas būs ievērojams ukraiņu spēku taktiskais panākums. Slaidiņš ieskicē situāciju Ukrainā 1
Lasīt citas ziņas

Finanšu partneris - LANDE

Sadarbības projekts
Menģelsone uzsver: nedrīkst pieļaut “Nord Pool” biržas spekulācijas 83
VZD ziņo par darījumiem ar privātmājām Rīgā un Pierīgā 2022. gada 1.pusgadā: cenas augušas vidēji par 20%, reģistrēts par 37% mazāk darījumu nekā pērn
VIDEO. Neiztīrītas gultnes dēļ jau divus gadus burāšanai slēgta Jūrmalas osta, bet ostas pārvaldnieks tik aizbildinās 3
VIDEO. Slaidiņš: Lai Ukraina gūtu uzvaras, nevajag celt “gaisa pilis” ilgtermiņā 5
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
23:35
1942. gada 19. augustā. Djepes katastrofa
23:30
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1922. gada 19. augustā
23:25
“Mūsu draugs, vecais kikbokseris un dievlūdzējs spēj tā zāģēt, ka ausis krīt ciet,” Līcīša feļetons
FOTO. Šūmahera sieva deviņus gadus pēc traģēdijas: mums Mihaela ļoti pietrūkst, viņš vienmēr mūs sargāja 1
Zelenskis ar Gutērrešu apspriedis arī Krievijas piekopto kodolšantāžu Zaporižjes AES. Putins piekritis ielaist ekspertus 35
“Attīstībai/Par!” rosinājusi koalīcijā nemarinēt LNG termināļa būvniecības projektu, lai Latvija neatpaliktu no kaimiņvalstīm 34
Ēriks Loks, Ieva Akuratere un Āris Ziemelis ielūdz uz “Dziesminieku dienām Sēlijā”
FOTO: Ieskaties spēlfilmas “Mīlulis” filmēšanas aizkulisēs ar Kārli Arnoldu Avotu galvenajā lomā
Tanku biatlons Krievijā kā samērā absurda disciplīna
Krāpnieki pielieto jaunu triku – uzdodas par policijas darbiniekiem, lai izmānītu naudu 4
Lokdauni izraisījuši vairāk nāves gadījumu nekā Covid-19 vīruss, atzīst pētnieki. Neatliekamā medicīniskā palīdzība kļūst neaizsniedzama Lielbritānijā 8
VIDEO. “Čuk čuk čuk!” Ministrs Linkaits dzimšanas dienā soctīklotājus pārsteidz ar amizantu dziesmu 24
FOTO. Kāda sena tradīcija pat vēl mūsdienās britu karaliskajai ģimenei pusdienās liedz izmantot vienu galda piederumu 11
Sestdien Kurzemē iespējams pērkona negaiss, karstums līdz pat 30 grādiem 1
Ogrēnieši netiek uz darbu, pie ārsta un uz bērnudārzu, bet ATD līgumu ar “Liepājas Autobusu parks” lauzt negrasās
LVM padome noraida bažas par AS “Latvijas valsts meži ” valdes locekļu atlases neatbilstību tiesiskajam regulējumam un aicina uz konstruktīvu dialogu
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs