“Nauda šodien vai asinis rīt!” Donalds Tusks izsaka brīdinājumu Eiropai 0
Briselē notiek samits, kurā viedokļi dalās jautājumā par aizdevuma ideju, kas nodrošināta ar Krievijas aktīviem. Beļģija pieprasa garantijas gadījumam, ja shēma neizdosies, taču lielākā problēma ir tā, ka līderi nespēj vienoties un pieņemt lēmumu.
Eiropas Savienības (ES) līderi steidz nodrošināt Ukrainai finansējuma darījumu, kas līdz šim ticis raksturots kā izvēle starp “naudu šodien vai asinīm rīt”, taču Beļģija joprojām iebilst pret aizdevumu, kas nodrošināts no Krievijas iesaldētajiem aktīviem.
Samitā, kas tiek pasludināts par izšķirošu, ES līderi apspriež vēl nebijušu soli – izmantot daļu no Krievijas 210 miljardu eiro vērtajiem suverēnajiem aktīviem, kas tika iesaldēti blokā dažas dienas pēc pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā.
Saskaņā ar šo shēmu ES piešķirtu Kijevai 90 miljardu eiro aizdevumu, lai palīdzētu Ukrainai turpināt cīņu, kamēr Krievija gūst panākumus kaujas laukos.
Polijas premjerministrs Donalds Tusks sacīja, ka līderiem ir vienkārša izvēle: “Vai nu nauda šodien, vai asinis rīt.”
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka vēlas redzēt lēmumu par finansējumu līdz gada beigām, ņemot vērā prognozes, ka viņa valstij pavasarī draud bankrots.
“Ja šie līdzekļi var kalpot Eiropas drošībai, saucot agresoru pie atbildības par karu pret Ukrainu un Eiropu, tad kāpēc gan mums vajadzētu atstāt Maskavu ar jebkādu cerību vai pārliecību, ka nauda tai joprojām atgriezīsies neatkarīgi no tā, ko tā ir izdarījusi,” viņš sacīja ES līderiem.
“Es zinu, ka Krievija iebiedē dažas valstis ar šo lēmumu. Taču mums nevajadzētu baidīties no draudiem – mums vajadzētu baidīties no Eiropas vājuma.”
ES līderiem ir piedāvātas divas iespējas, kā segt Ukrainas aplēstās 136 miljardu eiro finansējuma vajadzības 2026. un 2027. gadā: “reparāciju aizdevums”, kas nodrošināts ar Krievijas iesaldētajiem aktīviem, vai kopīgs ES aizņēmums Kijevas finansēšanai.
Eiropas Komisija, kas ierosināja 90 miljardu eiro aizdevumu, sagaida, ka atlikušo daļu segs pārējie Ukrainas Rietumu sabiedrotie.
Vācija un citas taupīgās valstis, piemēram, Zviedrija un Nīderlande, stingri atbalsta Krievijas aktīvu izmantošanu, nevis Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļu iesaisti.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs sacīja, ka reparāciju aizdevums ir vienīgā iespēja.
“Mēs būtībā saskaramies ar izvēli – izmantot Ukrainas labā Eiropas parādu vai Krievijas aktīvus, un mans viedoklis ir skaidrs: mums ir jāizmanto Krievijas aktīvi.”
Taču Beļģija, kurā atrodas lielākā daļa Krievijas aktīvu, paziņojusi, ka nav saņēmusi atbilstošas garantijas no pārējās ES gadījumā, ja shēma noiet greizi.
“Dodiet man izpletni, un mēs visi leksim kopā,” pirms samita sākuma Beļģijas parlamenta deputātiem sacīja Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers. “Ja mums ir uzticība izpletnim, tai nevajadzētu būt problēmai.”
Beļģija ir pieprasījusi neierobežotas garantijas, kas nozīmētu, ka tā netiktu atstāta viena ar rēķinu, ja Krievija gūtu panākumus pretprasībās vai tiesvedībās pret “Euroclear” vai Beļģijas uzņēmumiem.
Ceturtdien iesniegtajā samita teksta projektā tika solīta “pilnīga solidaritāte” un riska dalīšana ar valstīm un finanšu iestādēm reparāciju aizdevuma kontekstā. Taču tekstā, kas nonāca laikraksta “The Guardian” rīcībā, bija maz informācijas par Beļģijas pieprasītajām garantijām, piemēram, par to, cik ātri tās tiks īstenotas vai cik ilgi būs spēkā.
Lielbritānijas ārlietu ministre Iveta Kūpere vizītes laikā Atēnās uzsvēra Krievijas iesaldēto aktīvu “mobilizācijas” nozīmi, sakot, ka ir skaidrs – Maskava joprojām ir apņēmusies turpināt agresijas karu Ukrainā.
“Es redzu divus prezidentus, kuri šobrīd tiecas pēc miera – prezidentu Trampu un prezidentu Zelenski – un vienu prezidentu, prezidentu Putinu, kurš joprojām cenšas saasināt konfliktu un karu,” viņa sacīja.
“Tāpēc ir tik svarīgi panākt progresu Krievijas suverēno aktīvu mobilizācijā, lai varētu atbalstīt Ukrainu un vienlaikus palielināt spiedienu uz Krieviju, lai tā nopietni iesaistītos sarunās un censtos panākt mieru.”
Krievijas Centrālā banka ceturtdien paziņoja, ka iesniegs prasību par zaudējumu atlīdzību pret Eiropas bankām “par tās aktīvu nelikumīgu bloķēšanu un izmantošanu”, pēc tam kad tā pieprasīja “Euroclear” 230 miljardu dolāru kompensāciju par zaudējumiem.
Drošības amatpersonas laikrakstam “Guardian” pastāstīja, ka “Euroclear” – Briselē bāzētais depozitārijs, kurā glabājas Krievijas aktīvi 185 miljardu eiro vērtībā, – ir pakļauts iebiedēšanas kampaņai.
Zelenskis sacīja, ka viņam bijusi “laba saruna” ar de Vēveru individuālas tikšanās laikā, taču uzsvēra, ka Ukraina saskaras ar daudz lielākiem riskiem.
“Var baidīties no noteiktiem juridiskiem soļiem tiesā no Krievijas Federācijas puses, taču tas nav tik biedējoši kā tad, kad Krievija ir pie jūsu robežām.”
Kaislīgā uzrunā ES līderiem viņš mudināja piekrist reparāciju aizdevumam stratēģisku un pragmatisku apsvērumu dēļ. Zelenskis norādīja, ka liela daļa līdzekļu tiks tērēta Eiropas ieročiem, vienlaikus uzsverot, ka Ukrainai nepieciešams arī aprīkojums, kas nav pieejams Eiropā, piemēram, ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas.
Tāpat kā Beļģija, arī Itālija, Malta un Bulgārija atbalsta ES aizdevumu, kas nodrošināts ar ES budžetā nepiešķirtiem līdzekļiem. Itālijas premjerministre Džordžija Meloni paziņojusi, ka Krievijas Eiropā iesaldēto aktīvu izmantošana Ukrainas atbalstam bez stabila juridiska pamata Maskavai nodrošinātu “pirmo uzvaru kopš kara sākuma”.
Taču kopīgai lēmuma pieņemšanai ir nepieciešama visu 27 dalībvalstu vienprātība. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ir nosaucis Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanu kā “muļķīgu” ideju.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pauda pārliecību, ka līderi atradīs risinājumu. “Mēs atradīsim tehnisku risinājumu, tāpēc nedrīkstam būt sašķelti tehnisku detaļu dēļ. Ikviens ir jāuzklausa un jādzird.”
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka nepametīs samitu bez risinājuma. Sanāksme paredzēta piektdien.
Sarunas notiek paralēli atsevišķai diplomātiskai iniciatīvai, ko īsteno Trampa administrācija, cenšoties panākt vienošanos par kara izbeigšanu. Paredzams, ka ASV un Krievijas amatpersonas šajā nedēļas nogalē tiksies Maiami, lai apspriestu Trampa miera plānu, trešdien aģentūrai AFP sacīja Baltā nama amatpersona.
Paredzams, ka ASV pusi pārstāvēs Trampa sūtnis Stīvs Vitkofs un znots Džareds Kušners, savukārt Krieviju – Putina ekonomikas sūtnis Kirils Dmitrijevs, informēja “Politico”.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem: https://www.theguardian.com/world/2025/dec/18/eu-leaders-summit-funding-deal-for-ukraine
