Kaut arī profesionālās izglītības iestādes arī ir apgādātas ar moderniem darbgaldiem un iekārtām, visefektīvāk nākamajai profesijai nepieciešamās prasmes var apgūt uzņēmumā.
Kaut arī profesionālās izglītības iestādes arī ir apgādātas ar moderniem darbgaldiem un iekārtām, visefektīvāk nākamajai profesijai nepieciešamās prasmes var apgūt uzņēmumā.
Foto: Karīna Miezāja

Ne visi uzņēmēji pietiekami izprot darba vidē balstīto mācību jēgu 0

Pretēji iepriekš prognozētajam topošo speciālistu apmācībā vairāk iesaistās mikro un mazie uzņēmumi, nevis lielie uzņēmumi, teikts informatīvajā ziņojumā, kas sagatavots par darba vidē balstītajām mācībām profesionālajā izglītībā un ko rīt, 2.aprīlī, plānots izskatīt valdībā.

Reklāma
Reklāma
Kremlis skaidro, kāpēc Putins nevar iet bojā aviokatastrofā kā citi pasaules līderi 143
Kokteilis
Tests: kurš no bērniem ir visjaunākais? Tava izvēle atklās tava prāta un intuīcijas vienreizējās spējas
Kokteilis
FOTO. Dziedātāja Aminata Savadogo iestūrējusi laulības ostā
Lasīt citas ziņas

Tā sauktās darba vidē balstītās mācības, kurās profesionālo skolu audzēkņi daļu mācību laika pavada nevis skolā, bet reālā uzņēmumā, kur praktiski apgūst iecerēto profesiju, Latvijā pamazām ievieš no 2013. gada, taču tikai 2015. gadā šāda mācību forma tika iekļauta Profesionālās izglītības likumā. Pakāpeniski ir laboti arī citi normatīvie akti, arvien skaidrāk regulējot šādu mācību formu, kā arī pedagoģijas pamatus ir apguvuši profesionāļi, kuri uzņēmumos apmāca topošos speciālistus. Kopumā sagatavoti jau aptuveni 1000 šādu mācību vadītāju.

Kopš 2017. gada šādu mācību nodrošināšanai pieejams Eiropas Savienības finansējums: septiņos gados var izlietot 20,5 miljonus eiro.
CITI ŠOBRĪD LASA

Šo finansējumu var izmantot, lai maksātu stipendijas darba vidē balstītajās mācībās iesaistītajiem, viņus apdrošinātu, sagādātu viņiem darba apģērbu, individuālos aizsardzības līdzekļus, apmaksātu transportu un dienesta viesnīcu. No atvēlētā finansējuma var arī maksāt atalgojumu meistariem – kompensācija uzņēmējam par viena jaunieša apmācīšanu ir līdz pat 224,48 eiro mēnesī –, kā arī kompensāciju profesionālajai izglītības iestādei par administratīvo darbu. Par minētajiem miljoniem gan jānodrošina ne tikai darba vidē balstītās mācības, bet arī mācību prakses uzņēmumos.

Sūdzas par teorētiskām zināšanām

Lai noskaidrotu, kā ar nākamās profesijas apguvi uzņēmumos veicies līdz šim, Latvijas Universitātes pētnieki pēc IZM pasūtījuma veica darba vidē balstītajās mācībās iesaistīto uzņēmumu, profesionālās izglītības iestāžu un izglītojamo aptauju.

Uzņēmēji, jautāti par ieguvumiem, iesaistoties darba vidē balstītās mācībās, visbiežāk – 46,9 procentos gadījumu – minēja iespēju iesaistīties mācību procesā un sagatavot uzņēmumam kvalificētus darbiniekus. Tomēr viņi arī norādījuši, kas tas prasa lielu laika patēriņu.

Aptaujas rezultāti gan arī liecina, ka ne visi uzņēmēji pietiekami izprot darba vidē balstīto mācību jēgu.

Proti, daļa aptaujāto uzņēmēju sūrojušies, ka audzēkņi uzņēmumā ierodas ar ļoti teorētiskām zināšanām, kaut tieši darba devējiem ir jāiedod jauniešiem praktiskās zināšanas.

Skaistumkopēji – visaktīvākie

Patlaban darba vidē balstītajā izglītībā iesaistīti 329 uzņēmumi. Pat 75 procenti no tiem ir mikro un mazie uzņēmumi. Savukārt no lielajiem uzņēmumiem šajā apmācībā iesaistījušies vien 8,4 procenti. Kāpēc lielie uzņēmumi ir tik neaktīvi, pagaidām nav noskaidrots, atzīts informatīvajā ziņojumā.

Tajā arī norādīts, ka visaktīvākie jauniešu apmācībā ir skaistumkopšanas uzņēmumi – profesionālo skolu audzēkņus apmāca pat 123 uzņēmumos. 64 darba vidē iesaistītie uzņēmumi strādā tūrisma nozarē, bet 37 – metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozarē.

Ja paraugās, cik audzēkņu apmāca dažādu jomu uzņēmumi, redzams, ka visvairāk topošos speciālistus pieņēmuši tūrisma nozares uzņēmumi, bet skaistumkopšanas uzņēmumi nodarbina nedaudz mazāk profesionālo skolu audzēkņu.

Ziņojumā norādīts, ka darba vidē balstītās mācības būtu jāorganizē tā, lai lielākā daļa tajās iesaistīto jauniešu apgūtu tās profesijas, kas ir vispieprasītākās darba tirgū. Tāpēc labi ir tas, ka aktīvi ir tūrisma jomas uzņēmumi, jo šajā jomā prognozēts pieaugošs darbaspēka pieprasījums, bet skaistumkopšanas joma gan nav starp tām, kur trūktu speciālisti.

Jo sevišķi nepieciešams veicināt darba vidē balstītās mācības inženierzinātņu, būvniecības un IT nozarē, atzīts ziņojumā.

Interesanti, ka viena no jomām, kur ir liels strādājošo deficīts, ir ķīmijas nozare, taču no šīs jomas tikai viens uzņēmums iesaistījies darba vidē balstītajās mācībās, un tas pats apmācījis vien divus profesionālo skolu audzēkņus.

Reklāma
Reklāma

Jāpiebilst gan, ka lielākie farmācijas uzņēmumi – “Grindeks” un “Olainfarm” – jau 2016. gadā bija gatavi uzsākt darba vidē balstītās mācības, taču Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža, kas sagatavo šīs jomas speciālistus, nav darba vidē balstītās mācības iekļāvusi izglītības programmā, jo profesionālo izglītību lielākoties apgūst nepilngadīgi jaunieši, bet farmācijas uzņēmumi ražošanā neiesaista nepilngadīgos.

Arī būvniecībā uzņēmumi nevēlas nodarbināt nepilngadīgos, tāpēc Rīgas Celtniecības koledža problēmu risina tā, ka darba vidē balstītajās mācībās iesaista tikai pēdējā kursa audzēkņus.

Direktorus motivēs ar naudu

Iecerēts, ka līdz 2023. gadam mācībās darba vidē jāiesaista vismaz 3150 profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi, bet uz uzņēmumiem praksē jādodas vismaz 11 025 audzēkņiem. Pērn darba vidē balstītajās mācībās jau bija iesaistīti 907 audzēkņi.

Šādai mācību formai pielāgotas 248 izglītības programmas 15 skolās.

Savukārt šajā mācību gadā darba vidē balstītajās mācībās jau iesaistījušās 20 skolas, 25 skolas jau pielāgojušas vismaz vienu izglītības programmu, bet kopumā darba vidē balstītas mācības iekļautas 251 izglītības programmā. Visvairāk darba vidē balstītajā izglītībā iesaistīti lielāko profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi.

Vadošais šajā ziņā ir Rīgas Stila un modes tehnikums, no kura vairāk nekā 2000 audzēkņiem uzņēmumos nākamo profesiju apgūst 278. Rīgas Valsts tehnikumā iepriekšējā mācību gadā bija 2514 audzēkņi, bet darba vidē balstītajās mācībās iesaistīts 201. Ogres tehnikums ar teju 1000 audzēkņiem pērn gan bija tikai devītā lielākā profesionālās izglītības iestāde, taču darba vidē balstītajā izglītībā iesaistīti pat 167 audzēkņi.

Lielākais īpatsvars topošo speciālistu darba vidē balstītajā izglītībā iesaistīti Rīgā, kas, visticamāk, saistīts ar to, ka tieši galvaspilsētā arī ir visvairāk uzņēmumu. Tomēr tikai astoņos Latvijas novados nav neviena paša uzņēmuma, kas būtu iesaistīts topošo speciālistu apmācībā. Ziņojumā secināts, ka “nepieciešams pastiprināti strādāt ar uzņēmējiem mazāk aktīvajos reģionos”.

Ziņojumā atzīts, ka vēl aktīvāk iesaistīt jauniešus darba vidē balstītajā izglītībā liedz vairāki faktori.

Piemēram, trūkst uzņēmumu, kas gribētu iesaistīties topošo speciālistu izglītošanā un arī atbilstu prasībām, kas uzņēmumiem tiek izvirzīti. Noteikts, ka darba vidē balstītajās mācībās nav iesaistāmi uzņēmumi, kam ir nodokļu parādi, taču neilgi un īslaicīgi parādi ir ļoti daudziem.

Turklāt profesionālās izglītības iestādes baidoties: ja pārāk daudz jauniešu iesaistīsies darba vidē balstītajā izglītībā, samazināsies pašas skolas noslodze un līdz ar to arī tai no valsts piešķirtais finansējums. Lai veicinātu profesionālo skolu iesaisti darba vidē balstītajā izglītībā, IZM iecerējusi noteikt, ka skolu direktoru algas apmērs būs atkarīgs arī no tā, cik daudz tās audzēkņu iesaistīti darba vidē balstītajās mācībās.

Jāpiebilst, ka darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanu par savu prioritāti atzinusi arī Eiropas Savienība. Latvijas pieredze šādu mācību ieviešanā jau popularizēta dažādos starptautiskos pasākumos.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.