Tautai negaršo “īstā latvju” rupjmaize. Ko darīt cepējiem? 31
Nepieprasītā Latvijas vizītkarte
Īsta rudzu maize aizvien ir Latvijas vizītkarte un nosacījums labai veselībai. Pēc sentēvu metodēm ceptā salinātā rudzu rupjmaize 2014. gadā iekļauta ES reģistrā “Garantētā tradicionālā īpatnība”. Mazo ražošanas daudzumu un vēl citu iemeslu dēļ salinātajai rudzu rupjmaizei ikdienā daudz patērētāju tomēr nav. Maizes cepēji cep rudzu rupjmaizi un rudzu saldskābmaizi pēc citām, savām receptēm un secina, ka pēdējos gados rupjmaizei un saldskābmaizei piedāvātie milti zaudē cepamās īpašības. Līdz ar to mainās arīdzan rudzu maizes un saldskābmaizes smarža un garša. “Maizes cepējiem cepšanā ir jāsāk izmantot stabilizētāji. Kviešu miltiem vēl var tos izmantot, rudziem ir sarežģītāk,” teic N. Bomja maiznīcas “Lielezers” maizniekmeistare Lāsma Bome.
Latvijas Maiznieku biedrības izpilddirektore Gunta Duka vērš uzmanību, ka Latvijā ļoti daudz saimnieku izvēlas audzēt ražīgās rudzu hibrīdšķirnes, no kurām iegūtie milti, viņasprāt, ir iemesls maizes kvalitātes kritumam. Maiznieki sadarbībā ar pētniekiem un graudu audzētājiem gatavojas veidot modeli, kas rosinātu lauksaimniekus audzēt rudzu populācijas šķirnes graudus jeb tā saucamās līnijšķirnes. Salīdzinājumam – rudzu hibrīdšķirnēm ražība ir 6 – 8 t/ha, populācijas šķirnēm 3,5 – 4 t/ha. Tiesa gan, hibrīdšķirņu audzēšanai ir vajadzīgs lielāks naudas ieguldījums nekā populācijas rudzu šķirnēm, turklāt tās nabadzīgās augsnēs slikti aug. Labas un ļoti labas kvalitātes rudzu maizes patēriņa rosināšana īpaši svarīga ir skolās un bērnudārzos, kur bērni iemācās pareizus ēšanas paradumus.
