Neiroķirurgs Kaspars Auslands: Audzēji šodien vairs nenozīmē drīzu nāvi 0
Lai gan ļaundabīgs audzējs līdz šim visbiežāk ir asociējies ar nenovēršami letālu iznākumu, mūsdienās šī diagnoze vairs nenozīmē neizbēgami drīzu nāvi un nolemtību. Aizvadīto dekāžu laikā gan ļaundabīgu, gan arī labdabīgu audzēju diagnostika un ārstēšana pasaulē strauji attīstījusies, metodēm kļūstot efektīvākām un pieejamākām. Kas audzēju diagnostikai un ārstēšanai ir pieejams pasaulē? Kas no tā un cik daudz ir Latvijā?
Ļaundabīgs audzējs ir smaga, bet mūsdienās vairs ne pilnīgi neārstējama slimība. Pasaulē vairāk nekā puse no jauna diagnosticēto vēža pacientu tiek izārstēti, pielietojot dažādas modernas ārstniecības metodes. Ik gadu simtiem tūkstoši pacienti atgriežas pie ierastā dzīvesveida. Pēc Amerikas Vēža asociācijas datiem, pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados izdzīvoja mazāk nekā puse no pacientiem, kam diagnosticēts vēzis, savukārt 2004. – 2010. izdzīvojušo skaits sasniedz divas trešdaļas jeb 68%, no tiem, kam vēzis diagnosticēts pirms pieciem gadiem. Jāpiezīmē, ka dažām vēža formām izdzīvošanas procents ir ļoti augsts – līdz pat 99%.
Protams, ir jāatceras, ka sastopami ļoti daudz dažādi ļaundabīgu un labdabīgu audzēju veidi – tai skaitā ir tādi, kas ļoti grūti padodas ārstēšanai. Taču, pateicoties straujai diagnostikas un ārstniecības metožu attīstībai, šodien ir iespējams ļoti agrīni diagnosticēt un ar panākumiem ārstēt arī tādus ļaundabīgo audzēju formas, kas agrāk tiešām nozīmēja drīzu pacienta nāvi. Tādas diagnozes ir, piemēram, dažādi leikēmiju paveidi, Hodžkina limfoma, melanoma, krūts un sēklinieku vēzis. Atklājot tos agrīnā stadijā, piecu gadu dzīvildze ir gandrīz 85% gadījumu.
