Klušu ģimene ir uzmērījusi arī bojā gājušos dižkokus – nokaltušās un nolūzušās piecas dižegles un septiņas dižpriedes. Bet milzīgu, satrunējušu celmu ir daudz vairāk, un tie nav saskaitīti. Julita dižkoku brīnumzemē atradusi arī daudz mazo dabas dārgumu – retos aizsargājamos augus, sūnas un ķērpjus. Šo sugu uzskaitījums vien aizņemtu veselu lapaspusi. Julita man raksta: ”Šis mežs ir starp pašiem krāšņākajiem, sugām bagātākajiem, ko esmu Latvijā redzējusi. Atsevišķu īpašo sugu daudzums (parastais plaušķērpis, dakšveida mecgērija) mani pārsteidza jo īpaši – tik daudz vienuviet šīs divas sugas es līdz šim Latvijā nebiju redzējusi nekur! Kopā ar Gaujas Nacionālajā parkā ne tik ļoti retajām, bet tomēr īpašajām sūnām kažocenēm, nekerām, kā arī dažām atradnēm ar pavisam retām sugām, kā klints pārzobe un Eiropā īpašā zaļā divzobe – tas viss liek brīnumā žoklim atkārties. Šī vieta tiešām ir ļoti īpaša!” 1