Ar televīziju un radio situācija skaidra, bet kā ir ar mobilajiem skariem?
0
Pierobežā var būt vietas ar sliktākiem mobilajiem sakariem
“Tele2” sabiedrisko attiecību vadītājs Oskars Fīrmanis skaidro: “Pastāv Starpvalstu frekvenču koordinēšanas vienošanās, kas regulē, cik tālu mobilo sakaru operatoru signāli var iesniegties kādas citas valsts teritorijā. Uzstādot mobilo sakaru bāzes stacijas pierobežā, tiek saņemta VASES atļauja, cik tuvu robežai konkrētajā pierobežas rajonā drīkst uzstādīt mobilo sakaru bāzes staciju un ar cik lielu jaudu tā drīkst strādāt.
Operatoriem ir jāievēro noteiktās prasības par atļauto signāla līmeni savā valstī uzstādītajai bāzes stacijai, kā arī pieļaujamo signāla līmeni kaimiņvalstī noteiktā attālumā no valstu robežas.
Līdz ar to pierobežā var būt arī vietas, kur mobilo sakaru bāze staciju jauda ir zemāka un ar mazāku pārklājumu. Tas attiecas ne tikai uz robežu ar Krieviju vai Baltkrieviju, bet arī Lietuvu un Igauniju.
Ja klienta telefonos ir iestatīta automātiskā tīkla meklēšana, tad pierobežā pieslēgšanās kaimiņvalstu tīkliem var notikt automātiski.
Tas, ko mēs iesakām klientiem, kas atrodas pierobežas zonā, izvēlēties mobilo sakaru tīklu manuāli un iestatīt mājas tīklu kā pamattīklu pakalpojuma lietošanai. Tas ļaus izvairīties no situācijas, kad pieslēgšanās Krievijas tīklam notiek neplānoti.
Kas attiecas uz 112 sazvanīšanu, tad:
-var piezvanīt arī no tālruņa bez SIM kartes;
-var piezvanīt arī no tālruņa, kam ir nobloķēts PIN kods un SIM karte;
-var piezvanīt arī gadījumos, kad SIM karte neuztver mobilo sakaru tīklu un uz tālruņa ekrāna ir redzams uzraksts “Tikai ārkārtas zvani”;
-var piezvanīt arī gadījumos, kad priekšapmaksas kartes kredīta limits ir iztērēts.
Ja valsts noteiktu, ka mobilie sakari pierobežā ir prioritāte un būtisks drošības jautājums, ar valsts papildu finansējumu infrastruktūras izbūvei un uzturēšanai, atsevišķās reti apdzīvotās un mežainās vietās būtu iespējams nodrošināt kvalitatīvākus mobilos sakarus. Šobrīd attālākās vietās nav infrastruktūra, uz kuru mobilo sakaru operatoriem uzstādīt iekārtas.”
Pierobežu teritorijas bieži ir sarežģītākās vietas sakaru nodrošināšanai
LMT Tehniskais direktors Aigars Benders sniedz LMT skaidrojumu par sakariem pierobežā: “Pierobeža ir stratēģiski nozīmīga gan valsts drošībai, gan ekonomikai, tādēļ LMT ik gadu investē tīkla attīstībā pierobežā, tostarp Latgalē.
Tomēr tieši pierobežu teritorijas bieži ir sarežģītākās vietas sakaru nodrošināšanai: tās ir mazapdzīvotas, mežainas un ar sarežģītu reljefu, kā arī jāievēro starptautiski frekvenču lietošanas ierobežojumi.
LMT ir modernākā mobilo sakaru infrastruktūra un plašākais pārklājums Latvijā, un tīkla attīstība pierobežā ir viena no uzņēmuma prioritātēm. Šobrīd turpinām vērtēt jaunu bāzes staciju izvietošanas iespējas un meklēt optimālās vietas jaunu mobilo sakaru torņu izbūvei, lai nodrošinātu pārklājumu arī tajās teritorijas, kur reljefs būtiski vājina signālu vai attālums līdz jau uzstādītajām bāzes stacijām ir lielāks.
Mēs LMT aicinām iedzīvotājus ziņot savam mobilo sakaru operatoram par konkrētām problēmvietām, kurās ir traucēts mobilo sakaru pārklājums. Tas ļaus precīzi analizēt situāciju, identificēt tehniskos šķēršļus un plānot risinājumus, tostarp papildu aprīkojuma uzstādīšanu, bāzes stacijas jaudas pielāgošanu vai optimālu tīkla konfigurāciju. Vietās ar sarežģītu reljefu bieži palīdz arī ārējās antenas un pareizs rūtera novietojums.
Konsultācijas šādos jautājumos iedzīvotāji var saņemt, zvanot uz LMT klientu atbalsta centru pa tālr. +371 80768076 vai +371 28076076.
Visi operatori pierobežā saskaras ar vieniem un tiem pašiem ģeogrāfiskajiem un regulatīvajiem šķēršļiem. Pārklājums būtiski atšķiras pat nelielos attālumos, it īpaši mežainās vietās vai ieplakās.
LMT nodrošina visplašāko pārklājumu Latvijā, tomēr konkrētās punktveida vietās pierobežā pat mūsu nodrošinātajā tīklā var būt vērojami traucējumi. Tāpēc mēs pierobežā regulāri veicam tīkla mērījumus, modernizējam bāzes stacijas un uzstādām jaunas.
Arī tad, ja mobilais tālrunis neatrodas izvēlētā mobilo sakaru operatora bāzes stacijas pārklājuma teritorijā, tas turpina meklēt pieejamu sakaru tīklu. Ja brīžos starp meklēšanas cikliem tas īslaicīgi “noķer” ļoti vāju ārvalstu tīkla signālu, telefons var saņemt viesabonēšanas paziņojumu. Tas nenozīmē, ka šajā vietā pastāvīgi būtu pieejams kaimiņzemes mobilo sakaru tīkls – signāls var būt momentāns un neatbilstošs zvana veikšanai.
Jāatzīmē – ja nav pieejams neviens mobilo sakaru tīkls, arī veikt zvanu uz 112 nav iespējams. Taču, ja pieejams kaut viena mobilo sakaru operatora – arī ārvalstu – tīkla pārklājums, tas automātiski tiks izmantots ārkārtas zvanu veikšanai. Līdz ar to vairumā pierobežas vietu, kur signāls ir svārstīgs, zvanus 112 ir iespējams veikt.
Sakari šodien nav tikai ērtībai – tie ir valsts drošības pamatelements. Pierobežā sakaru nepieejamība rada riskus gan iedzīvotājiem, gan valsts institūcijām. Tieši tādēļ ir nepieciešama moderna, koplietojama infrastruktūra un valsts atbalsts tīkla izvēršanai mazapdzīvotās teritorijās.
LMT jau ilgstoši uzsver, ka valsts infrastruktūras – piemēram, robežsardzes torņu – izmantošana sakaru vajadzībām būtiski paātrinātu tīkla attīstību pierobežā, kā tas notiek Lietuvā.
Latgale un visa Latvijas austrumu pierobeža ir stratēģiski svarīgs reģions, kur valsts klātbūtnei ir jābūt ne tikai simboliskai, bet arī praktiskai – ar labiem ceļiem, energoapgādi un modernu sakaru infrastruktūru.
LMT redz Latgali kā nākotnes attīstības reģionu – digitāli savienotu, ekonomiski aktīvu un drošu. Lai to panāktu, ir nepieciešamas mērķtiecīgas investīcijas un valsts iesaiste, jo mobilo sakaru pieejamība viensētās un gar autoceļiem ir priekšnoteikums gan uzņēmējdarbībai, gan reģiona izaugsmei kopumā.
Mēs regulāri izvērtējam situāciju pierobežā un meklējam iespējas jaunu bāzes staciju izbūvei. Lai gan reljefs un starptautiskie ierobežojumi dažviet prasa laikietilpīgākus risinājumus, LMT turpinās tīkla attīstību arī mazāk apdzīvotās vietās.”
