Oskara Zeizas piekautās sievietes stāsts: “Es kliedzu un cerēju, ka kaimiņi sadzirdēs” 0
Oskara Zeizas vārds pēdējās nedēļās medijos locīts daudz. Diemžēl ne pozitīvākajā ziņā. Cik zināms, šobrīd viņš atrodas apcietinājumā, un policija veic izmeklēšanu. Kā var noprast no publiski izskanējušās informācijas, viņš nodarījis būtiskus miesas bojājumus kādai sievietei.
LA.LV rīcībā ir nonākusi informācija, ka diemžēl šī nav vienīgā sieviete, kas šādi cietusi no Oskara. Savu stāstu bija gatava uzticēt Veronika (ētisku apsvērumu dēļ viņas uzvārdu gan šeit neminēsim), kurai nozīmīgus miesas bojājumus šis pats vīrietis nodarījis pirms 5 gadiem. Viņa joprojām cīnās ar veselības problēmām un emocionālo traumu, ko tas viss atstājis.
Norādām, ka šis stāsts pilnībā balstīts uz Veronikas atklāto informāciju, tās ir viņas atmiņas un redzējums par notikušo. Taču par miesas bojājumiem redakcijas rīcībā ir arī mediķu atzinumi.
Dzirdot jaunāko informāciju par to, ko viņas bijušais draugs nodarījis kādai sievietei, Veronika nolēmusi vairs savu stāstu neturēt pie sevis, jo, iespējams, tā var pasargāt vēl kādu sievieti. Runāt gan viņai ir grūti – sieviete ik pa laikam ievelk elpu, lai atgūtos un turpinātu sakāmo. Šis ir stāsts, ko tik ļoti gribētos, bet nekad neizdosies aizmirst.
Iepazīšanās internetā
Sākumā jau viss bijis skaisti. Oskars Veronikai atrakstīja “Instagram”. Tas notika 2018.gadā. Viņš atstājis labu pirmo iespaidu, saruna turpinājusies, tai vēlāk sekojusi arī tikšanās. Abi bijuši diezgan aizņemti cilvēki – Oskars iesaistījies tēva biznesā, bet Veronika darbojas pārtikas tirdzniecības nozarē, kas viņai kopā ar vecākiem ir ģimenes bizness.
Sarunas internetā kļuvušas arvien tuvākas. Līdz Oskars nolēmis Veroniku iepazīstināt arī ar savu ģimeni.
“Oskara mamma ļoti priecājās par mūsu attiecībām. Es nelietoju alkoholu un nesmēķēju, tāpēc mamma smējās, ka cer, ka es viņas dēlu pataisīšu par cilvēku, palīdzēšu arī viņam atbrīvoties no kaitīgajiem ieradumiem.
Mamma gribēja, lai dēls beidzot kļūst par īstu vīrieti. Mēs bijām kopā nepilnus 3 gadus, diemžēl no dažādām atkarībām gan Oskars šajā laikā vaļā netika. Visos svētkos viņš lietoja daudz alkohola, es tikmēr izvēlējos doties pie saviem vecākiem, jo man nepatīk pasākumi, kuros cilvēki satiekas, lai vairākas dienas kopā dzertu,” atzīst Veronika.
Attiecībām kļūstot nopietnākām, abi nolēmuši, ka ir laiks izveidot savu ģimenes ligzdiņu, tāpēc Oskars ar tēva atbalstu iegādājies dzīvokli Gaiļezerā, bet Veronika uz sevi uzņēmusies visas remonta rūpes. Tā iekārtojušies omulīgā divistabu dzīvoklī.
Pirmais sitiens
“Kādā no reizēm viņš pret mani pacēla roku. Es momentā savācu savas mantas un atgriezos dzīvot pie vecākiem, taču Oskars man zvanīja, atvainojās, teica, ka todien darbā bijušas problēmas, ka bijis ļoti uzvilkts. Viņš solīja, ka tas vairs nekad neatkārtosies, ka viņš mainīsies un viss būs labi. Nolēmu dot iespēju, tāpēc atkal sākām sazināties. Taču nekas nebeidzās – viņš dzēra tikai arvien vairāk, nemitīgi tusiņi, narkotikas – to visu redzēju es un viņa draugi. Kopā ar viņa mammu centāmies palīdzēt, pierunāt ārstēties, taču viņš bija pret. Pie stūres bieži brauca dzēris, uzvedās, kā pašam tīk,” stāsta Veronika.
Protams, tagad ir žēl, ka pēc pirmā sitiena Veronika tomēr Oskaram devusi otro iespēju, taču joprojām šķitis, ka ir iespējama kopīga nākotne, jo vīrietis runājis arī par to, kā vajadzētu iegādāties māju, radīt kopīgus bērnus. Taču nekas no tā nenotika.
2020. gada novembrī Veronika tika piekauta
Šī diena mainīja visu. Oskars atkal bija aizballējies ar draugiem. Veronika nevarēja aizmigt, jo uztraucās, vai ar viņu viss ir kārtībā. Plkst.6.30 no rīta viņš tomēr pārrādās. Tā piedzēries, ka nespēja pat apsēsties dīvānā, tāpēc nokrita un pārsita galvu.
“No rīta man bija jādodas uz masāžu. Pateicu to viņam, pajautāju, vai nevajag izsaukt “ātro palīdzību”, uz ko Oskars atbildēja, ka es viņu naktī esot piekāvusi un ārstu nevajagot. Droši vien baidījās, ka būs acīmredzams, ka viņš ir lietojis narkotikas,” stāsta Veronika.
No masāžas atgriezusies Gaiļezera dzīvoklī (interesanti, ka tas ir tieši tas pats dzīvoklis, kurā Oskars piekāva arī sievieti, par kuru pēdējā laikā tiek ziņots publiski), sieviete pārbijusies, jo viss dzīvoklis bijis dūmos: “Viņš bija uzlicis gatavoties pelmeņus, bet pats aizmidzis. Viss bija piededzis, valdīja pilnīgs haoss. Skrēju, visu centos ķert un grābt, bet viņš tikmēr mierīgi gulēja guļamistabā. Kad piegāju, viņš jautāja, kas es esmu. Atbildēju, ka esmu viņa meitene, taču paņemšu savas mantas un došos prom. Viņš skatījās ar mani tādām svešām un dīvainām acīm.”
Pēkšņi vīrietis sācis kliegt, ko Veronika dara, kas viņa vispār ir. Sieviete jau manāmi sabijusies piegājusi pie skapja paņemt nepieciešamās lietas. Nācies iet garām gultai. Veronika ir viegla – sver vien aptuveni 50 kilogramus, bet Oskars – augumā virs 2 metriem un sver ap 130 kilogramiem. Tā nav vienlīdzīga cīņa.
“Viņš ierāva mani gultā un sāka žņaugt. Es kliedzu, jo zināju, ka mājai ir plānas sienas, tāpēc cerēju, ka kāds no kaimiņiem mani sadzirdēs. Šķita, ka tūdaļ būšu nožņaugta, taču kaut kā ar grūtībām vienā brīdī izdevās izrauties.
Skrēju ārā no dzīvokļa, taču man līdzi nebija ne somas, ne atslēgu, ne kā. Nolēmu klusām ielavīties pēc somas, taču jau atvērusi durvis, saņēmu triecienu ar kulaku pa seju. Viss. Tālāko es neatceros.”
Nav zināms, pēc cik ilga laika, taču sieviete attapusies 2 stāvus zemāk – kāpņu telpā. Apkārt daudz asiņu, viņa atjēgusies, būdama uz grīdas. Par laimi, kabatā bijis mobilais telefons, tāpēc uzreiz zvanījusi vecākiem. Lai gan viņi dzīvo Mārupē, ieradušies burtiski 15 minūšu laikā. Izsaukta “ātrā palīdzība” un policija.
Veronika nogādāta Stradiņu slimnīcā, kur viņai konstatēts galvas pamatnes lūzums, deguna lūzums, smadzeņu satricinājums. Bija nepieciešama arī operācija, taču to nevarēja veikt uzreiz, jo Veronika nezināmu iemeslu dēļ ik pa laikam zaudēja samaņu. Bija nepieciešams nogaidīt, lai stāvoklis stabilizētos un tikai pēc tam veikt operāciju.
“Līdz operācijai mani palaida uz mājām. Tās 10 dienas bija grūtas. Es nevarēju pat apgulties, tāpēc gulēju sēdus. Biju kā dārzenis, kuru pilnībā aprūpēja vecāki, kuri man pacietīgi palīdzēja atveseļoties. Tik daudz ko tobrīd un vēlāk nācās mācīties no jauna. Piemēram, braukt ar automašīnu, jo pirmajās reizēs, kad to mēģināju darīt, vispār nespēju koncentrēties,” atceras sieviete.
Katru reizi, dzirdot vārdu “Oskars”, Veronikai sākusies panika. Visbriesmīgāk bijis, kad reiz viņu ieraudzījusi nejauši uz ceļa. Sākusi raudāt, rokas trīcējušas, nespējusi tik galā pati saviem spēkiem.
148 eiro un 50 centi
Atgūšanās gan fiziski, gan emocionāli maksājusi dārgi, taču kompensāciju par to visu viņa saņēmusi vien 148,50 eiro apmērā. Policija lietu slēgusi, jo miesas bojājumi esot maznozīmīgi, tie esot gūtu intīmo spēļu laikā, ko Veronika noliedz kategoriski.
“Lieta tika slēgta, līdz tiesai pat nenonācām. Viņš nekad dzīvē līdz šim nav ticis sodīts. Ne tajās reizēs, kad brauca bez tiesībām, ne tad, kad lietoja narkotikas, ne arī kādā citā reizē. Tētis vienmēr zināja, kā atpirkties, lai izglābtu dēlu no nepatikšanām. Viņš man toreiz, kamēr atveseļojos slimnīcā, atsūtīja dāvanā plīša lācīti. Lācītis un 148,50 eiro ir viss, ko es esmu par šo pāridarījumu saņēmusi. Es ar šo psiholoģisko traumu dzīvošu vienmēr, joprojām man ir veselības problēmas, kuras nemazinās. Taču visi iesaistītie policisti, advokāti aizstāv tikai viņu.”
Veronikai ir skumji, kad internetā lasījusi komentārus par to, ka ar Oskaru “pinas” tikai sievietes, kuras kāro pēc viņa naudas: “Es pati nāku no labas ģimenes, man Oskara nauda nekad nebija vajadzīga, es pati to pratu nopelnīt.”
Tāpat arī sazvērestības teorijas, ka šī esot konkurences cīņa no citiem degvielas tirgotājiem, Veronikai šķiet pilnībā nepamatota versija, jo tam, kas noticis, nebija absolūti nekāda sakara ne ar Oskara, ne Veronikas ģimeņu biznesu.
“Šis cilvēks ir pieradis vienmēr palikt nesodīts. Kas notiktu, ja viņš kādu nogalinātu? Arī lieta tiktu izbeigta? Toreiz pēc mana gadījuma viņš policijā uzrakstīja iesniegumu, ka patiesībā es viņu esot piekāvusi. Tobrīd es pat atbildēt nebiju spējīga, jo ārstēju pamatīgās traumas. To visu zina arī cilvēki, kas ir Oskara tuvumā, viņi alkoholu un narkotikas lieto visi kopā, pēc tam braucot ar automašīnu.”
Veronika ir prom no šīm attiecībām. Viņa ir jaunās attiecībās un novērtē katru dienu kopā ar vīrieti, kurš viņu ciena un par viņu rūpējas. Ir pagājuši 5 gadi, bet Veronika vien ļoti retos gadījumos kaut kur dodas viena. Viņu pavada ģimene, jo tā visiem ir mierīgāks prāts.
