Pa Rudzu ceļu: 52 cepēji ver savas durvis, lai “atdzīvinātu” tradicionālas vērtības un iepazīstinātu ar citur neredzētiem maizes “našķiem” 6
Zigmunds Bekmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tradicionālā latviešu rudzu maize ir gatavota no vietējo, vēsturiski audzēto graudu šķirņu miltiem, ar dabisko ieraugu raudzēta, rokām veidota un cepta ar malku kurinātā maizes krāsnī uz klona.
Rudzu maizes harisma
Latvijas salinātā (saldinātā) rudzu rupjmaize ir iekļauta Eiropas Savienības aizsargāto kvalitatīvo produktu sarakstā un ieguvusi Eiropas kvalitātes zīmi “Garantēta tradicionālā īpatnība”. Salināšana nenozīmē vienkāršu cukura piebēršanu iejavam. Rudzu maizes īpašo saldi skābeno garšu iegūst, plaucējot miltus ar verdošu ūdeni.
Lai mūsu ikdienišķajai Eiropas mēroga vērtībai rudzu maizei pievērstu lielāku uzmanību, asociācija “Lauku ceļotājs” kopā ar vietējiem tūrisma uzņēmējiem izveidojusi Rudzu ceļu, kuram sekojot iespējams ciemoties pie 52 maizes cepējiem, rudzu audzētājiem, viesu namos un restorānos visā Latvijā, kur top rudzu maize pēc tradicionālām vai mūsdienu receptēm un tiek gatavoti dažādi ēdieni no rupjmaizes un rudzu miltiem, ko turpat arī var nobaudīt.
“Saimnieki apmeklētājiem rāda, kā top maize, piedāvā maizes un rudzu ēdienu gatavošanas meistarklases un degustācijas, stāsta par tradīcijām, kas saistās ar rudziem un maizi. Rudzu ceļā var ne tikai apgūt un pilnveidot savas maizes cepšanas prasmes, bet arī iegādāties visneparastākās un gardākās maizes šķirnes no nelielām vietējām ceptuvēm, kuru produkcija nav atrodama lielveikalos,” atklāj projekta veidotāji.
Viņi uzsver, ka baudīt rudzu maizi ir ne tikai garšīgi, bet arī veselīgi, jo tās sastāvā esošie vitamīni paaugstina organisma aizsardzības spējas pret slimībām, ogļhidrāti nodrošina organismam izturību un spēku, šķiedrvielas tīra organismu un uzlabo asinsriti, olbaltumvielas spēcina muskuļus un nervu šūnas, bet bioloģiski aktīvie savienojumi stiprina imūnsistēmu, kas ļoti svarīgi tieši tagad paaugstināta vīrusu riska laikā.
Ar karti kabatā
Plānojot ceļojumu pa Rudzu ceļu, vērts ielūkoties vietnē “www.celotajs.lv/rudzucels”, kur atrodama informācija par katru apmeklējamo vietu un tajās piedāvātajām programmām – ne tikai par maizi, ēdieniem, bet arī meistariem, kuri gatavo koka abras maizes iejaušanai vai puzurus Ziemassvētku rotājumiem, rudzu audzētāju saimniecībām, dzērienu darītavām, kurās no rudzu iesala gatavo kvasu un citus atspirdzinošus dzērienus.
Sagatavoti arī divi paraugmaršruti, kas pielāgojami savām interesēm. Šajā vietnē meklējama arī lejupielādējama maršruta karte un brošūra, kurā izlasāmas vērtīgas ziņas par rudzu vēsturi Latvijā, maizes tradīcijām gadskārtu svētkos, rudzu ēdieniem, maizes zīmēm, ticējumiem, maizei veltītiem pasākumiem un svētkiem Latvijā.
Maizes ceļa pieturas
Katram pašam jāizveido savs Rudzu ceļa maršruts, tomēr labi, ja ir kāds gruntīgs pieturpunkts, ar kuru sākt. Lauku sēta “Caunītes” (Ozolnieku nov.) sagaidīs ar īsti latvisku noskaņu, kurā senlaicīgais apvienots ar mūsdienīgo. Sētas centrā ir klēts ar maizes krāsni, kur saimnieces Santas vadībā ar malku kurināmā krāsnī ikviens var izcept pats savu rudzu saldskābmaizes kukulīti vai ūdenskliņģeri.
Savukārt Jūrkalnes “Bērziņu” gardās rudzu maizes noslēpums glabājas vairāk nekā septiņdesmit gadus vecajā krāsnī un senajās dzimtas receptēs. Te no sendienām saglabāti maizes cepšanas rīki – abras, lize un abrkasis. Iepriekš piesakoties, viesi var izveidot un izcept paši savu kukulīti.
Mājas restorānā “Dzīles” blakus Malnavas muižas parkam saimniece Aina Barsukova galdā cels sātīgus latgaliešu ēdienus un ceļotājiem rādīs, kā top tortes un pīrāgi. “Dzīļu” maize Kārsavas pusē ir ļoti iecienīta. Laikus padodot ziņu, tiks sagatavotas meistarklases, kurās varēs izcept rupjmaizi vai saldskābmaizi pēc senču tradīcijām vai iemēģināt roku kādas jaunas un neparastas maizes tapšanā. Iespējama arī piecu maizes veidu, kūku un asušku (saldo pīrādziņu) degustācija.
Zirgu sētā “Klajumi” (Krāslavas nov.) var ne vien izbaudīt Baltkrievijas pierobežas skaistās ainavas, jājot dabas parkā “Daugavas loki”, nakšņot un nopērties pirtiņā, bet arī nogaršot Latgales kulinārā mantojuma ēdienus. Viesiem pieejama literatūra par maizes cepšanu un ēdieniem, apskatāmi senlaicīgi maizes cepšanas instrumenti. Tā kā saimniece sadarbojas ar vairākām Latgales maizes cepējām Krāslavā, Aglonā un Andrupenē, ciemiņiem iespējams baudīt un salīdzināt dažādu garšu maizi.
Maizes svētki
25. jūlijā no plkst. 12 līdz 16 Āraišu vējdzirnavas aicina uz tradicionālo Maizes dienu, kad te tiek cepta jaunrudzu maize. Dzirnavas atrodas apkaimes augstākajā vietā ar skaistu ainavu un ir vienas no retajām darba kārtībā esošajām holandiešu tipa vējdzirnavām Latvijā.
Te var iemēģināt roku graudu malšanā, apskatīt malšanas iekārtas visos četros stāvos un nobaudīt dzirnavnieka pusdienas no vējdzirnavās pārstrādātiem graudiem. Svētku dienā rudzu maizes meistarklasi vadīs Ance Bumble. Būs meistarklase mīļmaizīšu gatavošanā, lauku labumu tirdziņš, bet veselības laboratorijā varēs apgūt pirmās iemaņas dažādu dzērienu gatavošanā. Risināsies arī konkurss “Rudzu kūka” – tajā par uzvaru cīnīsies sāļo un saldo kūku cepēji.
Ja nu nesanāk apmeklēt Maizes dienu, var aizbraukt uz Āraišiem nedēļu vēlāk – 31. jūlijā, kad ezerpils arheoloģiskajā parkā ēnainajā Meitu salā no plkst. 12 līdz 16 atradīsiet prasmīgos Drabešu muižas Amatu mājas amatniekus, kas parādīs, kā pīt ar adatu un kā celošana atšķiras no ceļošanas, ko var pagatavot no vienas pagales un kas sanāk no dzelzs gabaliņa.
15. augustā Rīgas svētkos Vērmanes dārzā jau astoto gadu tiks izveidota Maizes iela, kurā pastaigājoties varēs piestāt pie Latvijas maizes ražotāju stendiem, iepazīties ar jaunumiem maizes un konditorejas pasaulē un nogaršot maiznieku sarūpētos gardumus. Darbosies miniceptuves, beķeri un maizniekzeļļi aicinās piedalīties izzinošās viktorīnās un konkursos par maizi un citiem miltu produktiem. Bet 28. augustā Latvijas Piena, maizes un medus svētki risināsies Jelgavā, kad notiks arī piena paku laivu regate un Latvijas novadu 2. Siera diena.
Veisteknis un kvass
* Veisteknis ir rudzu maizes paveids, kādu pēc senas receptes cep Latgalē. Mīklu gatavo līdzīgi kā lauku rudzu rupjmaizei, rudzu miltus aplejot ar karstu ūdeni, pievienojot sāli, cukuru, ķimeņu sēklas, ieraugu, pamatīgi samīcot un ilgi raudzējot siltā vietā. Kad mīkla izrūgusi, tai pievieno sīki sagrieztus kūpināta speķa gabaliņus, veido kukulīšus un cep karstā krāsnī. Mīklai var pievienot arī sīpolu gabaliņus. Šāda maize ir piemērota ilgam ceļam, darot fizisku darbu vai aktīvi atpūšoties svaigā gaisā. Tā ir sātīgāka par parastu maizi, ilgāk uzglabājas svaiga un ir ļoti garšīga bez jebkāda cita aizdara.
* Rudzu maizes kvass ir sens tradicionāls dzēriens, ko gatavo no verdošā ūdenī izmērcētām kaltētām rudzu maizes šķēlēm. Pievienojot cukuru vai medu un raugu, dzērienu atdzīvina, lai tas sāktu rūgt. Pareizi gatavotam kvasam jābūt ne tikai saldam, bet arī mazliet skābenam, ar nelielu rūgtenumu. Arī ledusskapī uzglabātais ātri jāizdzer, tomēr garšas īpašības ir nesalīdzināmi labākas nekā no koncentrāta rūpnieciski ražotam kvasam.
