Par daudz holesterīna: kāpēc tas ir riskanti? Kā mainīt dzīvesveidu un ārstēties? 1
Kurš gan nav dzirdējis, ka regulāra mielošanās ar trekniem gaļas un piena produktiem vairo holesterīna līmeni asinīs! Taukiem līdzīgās vielas nogulsnēšanās asinsvados tos aizķepina un ar laiku var izraisīt sirds asinsvadu slimību. Kā nepieļaut tik nelāgu iznākumu?
Holesterīna līmenim vajadzētu būt zem 5 milimoliem litrā (mmol/l), taču, kā uzsver Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis, tas katram jāvērtē individuāli, piemēram, dažs, kuram tas ir 6 mmol/l, var īpaši neuztraukties, bet citam jau ar 5 mmol/l jālieto to pazeminošas zāles.
Gadu gaitā augsts holesterīna līmenis kļūst veselībai arvien bīstamāks. It īpaši tas attiecas uz vīriešiem, jo viņiem sirdsslimības attīstās vidēji desmit gadu ātrāk nekā sievietēm. Smēķējošam 60 gadu vecam kungam holesterīna rādītājs 5 mmol/l ir par augstu, bet sievietei 40–55 gados, kura nepīpē un kurai nav citu sirdsslimību riska faktoru, tas uzskatāms par normālu.
! Smēķētājiem holesterīns asinīs izgulsnējas divkārt ātrāk, bet, izpīpējot divas paciņas dienā, – pat četras reizes.
Aprēķina risku saslimt
– Daudzi pieļauj kļūdu, nosakot holesterīnu, bet nekonsultējoties ar ārstu. Tas īpaši svarīgi pēc 40 gadu vecuma, ja ir citi sirdsslimību riska faktori vai ja ģimenes locekļi sirguši ar sirds asinsvadu slimībām un tuvākajiem radiniekiem ir augsts holesterīns, – uzsver Gustavs Latkovskis.
Kopējam holesterīna rādījumam ir tikai orientējoša nozīme. Svarīgi pievērst uzmanību visām mērījuma sadaļām, vispirms zema blīvuma jeb sliktajam holesterīnam (ZBLH). Parasti jāsāk uztraukties, ja tas pārsniedz 3 mmol/l. Taču tas nenozīmē: ja šis skaitlis augstāks, vienmēr jālieto zāles, bet, ja zemāks, tas nav jādara.
Ārsti pēc speciālas tabulas var aprēķināt sirdsslimības attīstības risku atkarībā no holesterīna līmeņa, pacienta dzimuma, vecuma, asinsspiediena, kā arī ņemot vērā, vai viņš smēķē. Ja risks ir mērens, slikto holesterīnu vajag noturēt zem 3 mmol/l; ja augsts – zem 2,5 mmol/l; ja ļoti augsts – zem 1,8 mmol/l, kāds tikai retajam ir no dabas.
Augsta blīvuma jeb labais holesterīns (ABLH) palīdz izvadīt no asinīm nevēlamo holesterīnu, tāpēc tam vajadzētu būt pēc iespējas augstākam: vīriešiem ne zemākam par 1,0 mmol/l, bet sievietēm – 1,2 mmol/l. Tā līmenis samazinās, ja uzturā iekļauj daudz tā saukto ātro ogļhidrātu, piemēram, saldumu, baltmaizes un kartupeļu, kas ātri uzsūcas asinīs, paceļot cukura līmeni.
Diemžēl nav medikamentu, ar kuriem iespējams paaugstināt labo holesterīnu, vienlaikus samazinot infarkta risku. To var panākt vienīgi ar veselīgu dzīvesveidu – regulārām fiziskām aktivitātēm un atbilstīgu uzturu, samazinot lieko svaru, kā arī lietojot alkoholu mazā devā: 100 ml vīna, 300 ml alus vai 40 ml stipra dzēriena dienā, bet noteikti ne vairāk!
Triglicerīdiem jeb parastajiem taukiem asinīs vajadzētu būt zem 1,7 mmol/l. Ja to ir vairāk un it īpaši virs 2,3 mmol/l, pieaug sirds asinsvadu slimību risks. Bet, ja tas pārsniedz 5 mmol/l, palielinās arī aizkuņģa dziedzera iekaisuma risks.
Augsts triglicerīdu un zems labā holesterīna līmenis raksturīgs tukliem cilvēkiem, it īpaši vēdera aptaukošanās gadījumā.
! Triglicerīdu daudzums asinīs pēc treknas maltītes mēdz pieaugt jau pēc 2–3 stundām, bet holesterīna līmenis, mainoties uzturam, stabilizēsies dažu dienu vai nedēļu, vidēji mēneša laikā.
