Statīni − droši un efektīvi 1
Holesterīnam organismā ir sava nozīme – tas nepieciešams žultsskābju un citu vielu ražošanai. Vai, cītīgi apkarojot, tā nekļūst par maz?
– Par holesterīna trūkumu nav jāuztraucas. Ja ir ģenētiski pārmantota slimība, tā līmenis ir pazemināts. Šiem cilvēkiem tāpēc nav nekādu sūdzību, turklāt viņi dzīvo ilgāk nekā citi, – stāsta Gustavs Latkovskis.
Dzeltenajā presē bijušas nomelnojošas publikācijas par medikamentiem statīniem, kurus lieto holesterīna līmeņa pazemināšanai. Profesors nenoliedz, ka reizēm kādam tie izraisa muskuļu sāpes vai citas blaknes, taču kopumā tās ir drošas zāles, kuras samazina sirds asinsvadu slimību risku un pagarina mūža ilgumu.
– Pirms pārdesmit gadiem pacientu, kuru pēc infarkta izrakstījām no slimnīcas, gaidījām atpakaļ. Tagad līdz ar modernajām tehnoloģijām un arī statīniem lēkmes neatkārtojas pat 10–20 gadu. Zinātnisks pētījums liecina: tiklīdz kādā valstī parādās negatīva publikācija par statīniem, pieaug infarkta gadījumu skaits, – kardiologs ir sašutis.
Holesterīna līmeni samazinošus uztura bagātinātājus ārsts iesaka lietot tikai daktera uzraudzībā un vienīgi pacientiem, kuri nepanes medikamentus. Izmantojot līdzekļus ar sarkano rīsu ekstraktu, nevar panākt tik labu rezultātu, turklāt tajos ir daudz vielu, kuru ietekme uz veselību nav izpētīta, un tie satur monakolīnu K, kas pats ir statīns.
Augu steroli, kurus pievieno margarīnam un jogurtam, spēj pazemināt holesterīna līmeni vidēji par 10–15%, taču nav zināms, vai tie vienlaikus samazina arī infarkta risku. Turklāt jāņem vērā, ka daudziem slimniekiem holesterīna rādītājs jāpazemina vismaz par 30–50%.
Ēdiens pret augstu holesterīnu
Vismaz 70% vai pat vairāk no mūsu organismā esošā holesterīna saražo aknas, bet pārējo uzņemam ar uzturu. Visbiežāk paaugstināta holesterīna līmeņa vaininieks ir dzīvnieku taukiem bagātīgs uzturs kopā ar fizisku aktivitāšu trūkumu. Tomēr, kā uzsver profesors Latkovskis, arī rūpējoties, lai šis rādītājs būtu normāls, var garšīgi paēst.
Uzturam jābūt daudzveidīgam, ierobežojot piesātināto tauku daudzumu, taču pilnībā no tiem neatsakoties. Reizēm var atļauties speķīti, it īpaši, ja tas ir kvalitatīvs un nav pārsālīts. Galvenais, lai ēdienkartē netrūktu nepiesātināto taukskābju, ko satur augu eļļas un zivis, kā arī būtu graudaugi, dārzeņi un citi šķiedrvielām bagāti produkti.
Viens no paša kardiologa pēdējā laika atklājumiem ir baklažāni, kurus var vienkārši pagatavot, piemēram, izcepot olīveļļā un pievienojot nedaudz kazas siera. Viņaprāt, ļoti gardi ir arī kabaču un sparģeļu ēdieni. Ārsts iesaka lietot pēc iespējas vairāk dažādu lapu salātu.
Tā kā nav pierādījumu, ka olu ēšana palielina infarkta risku, pašlaik vairs nevalda uzskats, ka no tām būtu jāatsakās, tomēr gluži katru dienu omleti nevajadzētu baudīt. Svarīgi uzturā ievērot līdzsvaru, piemēram, ja ļoti garšo piena izstrādājumi, mazāk jālieto citi piesātinātos taukus saturoši produkti.
Priekšroka dodama putnu gaļai, taču cūkas, liellopa un citu sarkano gaļu nevajadzētu ēst katru dienu. Zivis ēdienkartē jāiekļauj vismaz divreiz nedēļā. Jo tās treknākas, jo satur vairāk sirds veselībai nepieciešamo omega-3 taukskābju, taču iepriekš jācenšas noskaidrot, vai zivis nav mitušas piesārņotā ūdenī, nav pārāk sāļas vai stipri kūpinātas.
Lietot zivju eļļu vai omega-3 taukskābju preparātus kardiologs iesaka tikai tiem, kam zivis negaršo, vai arī pastāv šaubas par to izcelsmi un kvalitāti.
