Rajevs apšauba NBS paziņojumu par drona notriekšanas iemeslu: atbilde meklējama Saeimas ēkā, nevis sensoru izvietojumā
14
Šorīt Latvijā pirmo reizi notriekts drons. Cilvēki ir sajūsmā, ka beidzot valdība rīkojas, citi uzdod jautājumus, kāpēc pēkšņi mēs varam notriekt dronus, bet pirms pāris nedēļām to nevarējām, cik tas izmaksā, kurš pieņem šos lēmumus?
Tā kā preses konferencē uz vairums jautājumu šobrīd atbildes netika sniegtas, mēs uzzvanījām Igoram Rajevam, lai noskaidrotu viņa minējumus un viedokli par šī rīta notikumiem.
Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks atbalsta jautājumos brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis šodien preses konferencē uz jautājumu, ar ko šī rīta drons atšķīrās no iepriekšējiem, kādēļ šo tika pieņemts lēmums notriekt, atbildēja šādi: “Es domāju, ka mēs esam attīstījuši savus sensorus un informācijas iegūšanu, kas arī veicināja laicīgu drona identificēšanu.”
Saeimas deputātam (frakcijām nepiederošs), NBS rezerves pulkvedim Igoram Rajevam gan ir krasi atšķirīgs minējums, kādēļ šī drona ielidošana Latvijas teritorijā beidzās citādāk.
“Pēc manām domām noteicošais faktors ir tas, ka mums ir jauna valdība un jauns aizsardzības ministrs. Es domāju, ka tam ir izšķirošā nozīme.
Visas iepriekšējās atrunas par nespēju un nevarēšanu bija tikai atrunas, kā mēs tagad redzam, var atrast drošas drona notriekšanas zonas, ir laiks to izdarīt un iespēja gan atklāt tos dronus, gan notriekt. Vai iespējams uzlabot kapacitāti? Jā, ir, iespējams, ka tie līdzekļi, kas NBS nebija pieejami iepriekšējās reizēs, tobrīd atradās kaujas dežūrā un reāli nespēja dot nepieciešamo informāciju tik īsā laikā. Iespējams, ka kādas no šīm sistēmām tika papildus izvietotas un izmantotas, nevaru ne apstiprināt, ne noliegt,” Rajevs skaidro, papildinot, ka notika tas, kam bija jānotiek jau sen. “Paldies dievam, ka beidzot esam nākuši pie prāta! Un esam spējīgi izdarīt to, ko vajadzēja paveikt jau krietni ātrāk!”
Rajevs gan precizē, ka šodien notikušais nenozīmē, ka turpmāk katru ielidojušo dronu notrieks – katrs gadījums ir atšķirīgs un tā arī jāizvērtē. “Ja drons potenciāli apdraud, tas ir jānotriec, ja tas, iespējams, ielido mūsu zonā un tūlīt lidos ārā, tad attiecīgi nav vērts tērēt resursus. Galvenais, kas jāsaprot no šodienas – mums ir sistēma, kas darbojas, atbildīgajiem cilvēkiem ir jāļauj pieņemt lēmumus un varam būt droši, ka esam spējīgi aizsargāt savu valsti!”
Uz jautājumu, cik izmaksā viena drona notriekšana, jaunais aizsardzības ministrs Raivis Melnis neatbildēja, bet Rajevs, lai gan nenosauc konkrētus ciparus, skaidro, ka šī summa nav mērā ne 1 000, ne 10 000 eiro.
“Viss atkarīgs, kāda ieroču sistēma izmantota – lielgabals vai raķete. Raķetes ir dārgs prieks un arī lidmašīnu pacelšana gaisā ir dārgs prieks. Jautājums ir par drošību un cik daudz esam gatavi par to maksāt.
No vienas puses mēs sūdzamies, ka lido drons, bet neviens neko nedara, bet no otras puses, kad notriecam dronu, mēs sākam skaitīt naudu un runāt par to, cik tas maksā – tas laikam ir nepareizi!”
Nu jau Latvijā ielidojis ne viens vien drons, cik daudz cilvēkiem vispār jāatklāj par šiem ielidojumiem, lai pietiekami laicīgi paziņotu par nokļūšanu drošā vietā, bet tajā pašā laikā neļautu vaļu spekulācijām un viltus informācijai? “Labs jautājums, jo tas viss atkarīgs no auditorijas. Jo vairāk iedzīvotāji uzticas valdībai, jo mazāk var teikt, piemēram, ir valstis, kur paziņo, ka sākas gaisa telpas trauksme, visi dodas uz patvertnēm, pēc tam ziņa, ka drons notriekts vai pārtverts, visi turpina ierasto dzīvi un tic tam, kas viņiem tiek pastāstīts. Ja cilvēks atbildīgajām organizācijām neuzticas, ir nepieciešami papildus skaidrojumi,
bet visiem jāsaprot, ka tie skaidrojumi iespējami līdz konkrētam drošības līmenim un iedzīvotājiem nekad viss netiks pateiks, tas ir viņu pašu drošības labab!”
