No taupības līdz 400 eiro divās dienās: latvieši dalās ar saviem pārtikas čekiem un parāda, cik iztērē ēdienam
0
Pārtikas cenu kāpums pēdējā laikā kļuvis par ikdienas realitāti, kas liek arvien vairāk cilvēkiem rūpīgāk plānot savus izdevumus. Iepirkšanās vairs nav tikai ierasta nepieciešamība – tā pārvērtusies par stratēģisku lēmumu virkni, kur katrs eiro tiek pārdomāts. Ja ņemsim šo maizi, tad banānus varam neņemt, ūdeni nepirksim, dzersim no krāna un picu uzcepsim mājās paši – saldētās ir pārāk dārgas.
Cilvēki salīdzina cenas, medī atlaides, izvēlas lētākas alternatīvas un cenšas samazināt spontānos pirkumus, lai iekļautos budžetā.
Vienlaikus sociālajos tīklos un forumos aizvien biežāk parādās atklātas diskusijas par to, cik patiesībā maksā pārtika. Cilvēki dalās ar saviem ikmēneša izdevumiem, publicē čekus, analizē groza saturu un piedāvā praktiskus padomus, kā ietaupīt. Šie stāsti ne tikai atklāj dažādas stratēģijas, bet arī izgaismo sabiedrības kopējo noskaņojumu – vēlmi pielāgoties augošajām cenām un vienlaikus saglabāt dzīves kvalitāti. Cik tad vidējais latvietis nedēļā tērē pārtikas produktiem?
Daudzi norāda, ka diviem pieaugušajiem ar vienu, diviem bērniem vidēji tie ir apmēram 200 eiro.
“Pēdējo 3 nedēļu laikā izmaksas ļoti sarukušas – bērni ēd skolā dārziņā tikai vakariņas paēdam mājās + es ēdu brokastis un pusdienas. Izmaksas šobrīd ap 70 eiro. Vairāk nekad par 100 eiro nemēģinām iztērēt arī tad, ja vīrs trāpa darbadienās mājās. Principā jāapēd ir viss kas ledusskapī, lai maksimāli mazinātu izmestu,” raksta Eva.
Daudzus pārsteidz Kristīnes atbilde: “Es arī tā gribu! Man sanāk 1200 eiro mēnesi. Labi nedzīvoju Latvijā.” Viņa gan nenorāda, kurā valstī atrodas, bet summa ir krietni atšķirīga no vietējiem.
Vēl kāds komentē: “Mums no 3 cilvēku ģimenes sanāk 300 -370 eiro katru mēnesi. Maltītes plānoju un ari pa reizei kaut ko garšīgu uztaisu.”
“Daži tikai pārtikā tērē 1.6k mēnesī. Nu, piemēram ja ģimenē divi pelna. Tāpat daudz. Tad ja ieskaita visu pārējo – veselība, auto, vajadzības, atpūta un rēķini… Tad būtu vismaz 10k vajadzīgi. Respektīvi vienam jāpelna aptuveni 5 000 eiro reizēm liekas smieklīgi – visur, kur lasi, cilvēki cepas dēļ 2€… Raud, cīnās dēļ algas pielikuma 20 eiro, bet tajā pašā laikā, kad palasi tēriņus – liekas super, viss kārtībā. Tas īstenībā priecē! Es viens cilvēks – pārtikā aiziet apmēram sev 50€ nedēļā. Pilnīgi normāli ēdot. Neveselīgu pārtiku neēdu,” Kristaps dalās pārdomās.
Everita atklāj: “50 – 150 eiro – kā kuru reizi. Ir bijis arī 400 eiro uz divām/trim dienām, bet tas priekš balles. 2 pieaugušie un 2 bērni.
Mēs pērkam pusi cūku, ko sašķiroju, samaļu maltajā gaļā un salieku saldētavā, dārzeņus sapērku, kad ir akcijas, ogas salasītas vasarā, sēnes ar, vasarā sataisītas burciņas. Daudz kas nāca no laukiem. Laba lieta ir saldētava, ja ir kur turēt!”
Dita norāda: “Ap 70 eiro 2 pieaugušie 1 meita mājās esmu 4x nedēļā tad arī gatavoju, lai var līdzi paņemt uz darbu. Vīrs tikai uzsilda pamatā ir zupas ko ēdam 3-4 dienas. Neko baigi ekstra netaisām griķi, rīsi, makaroni ar malto gaļu. Viss pa vienkāršo.”
“Ja godīgi nezinu cik sanāk nedēļā. Ja ir darbos un bērnudārzā, tad ir nedēļas, kad neiepērkam neko. 2pieaugusie un 3g. Cenšos gatavot visu pati. Sanāk dažreiz pelmeņi, frī vai kas tāds ātri gatavojams, jo nav vienkārši spēka gatavot. Pārsvarā varētu būt mēnesi 100 eiro. Maksimums 200, ja jāiepērk milti, eļļa, cukurs, makaroni, gaļas. Skatos visu uz akcijām, lieku saldētavā visu kas iespējams. Vīram darbā atmaksā pusdienas, man mēnesi aiziet pusdienas darbā ap 40 eiro. Brokastis gan pērku līdzi, jo mājās vienkārši nespēju tik agri ēst, tur aiziet manuprāt lielākā summa, jo tas ir ap 50 eiro mēnesī,” komentētājs norāda.
Lasi pilnu diskusiju.
Jau ziņots, ka Mazumtirgotāji nereti Centrālajai statistikas pārvaldei (CSP) iesniedz nepilnīgus datus patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas cenu monitoringam, izriet no otrdien valdībā apstiprināta Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvā ziņojuma.
Pērn 27. maijā parakstītais memorands par pārtikas preču tirdzniecību paredz veicināt pārtikas pieejamību, stiprināt vietējo ražotāju pozīcijas un nodrošināt godīgu konkurenci. Tas arī nosaka, ka lielākie mazumtirgotāji – SIA “Maxima Latvija”, SIA “Rimi Latvia” un SIA “Lidl Latvija” – iesniedz CSP datus patēriņa cenu salīdzināšanai un pārtikas cenu monitoringam.
Informācijas pieprasījumu par datu saņemšanu no CSP iesniedza SIA “Lēta pārtika” un SIA “ThinkWork”, kas pārvalda platformu “Cenu depo”.
EM norāda, ka datu saņemšanas sistēma no CSP pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkiem ir novecojusi un var radīt kiberdrošības riskus, tomēr pašreizējai darbībai tas netraucē.
Kā būtiskākais izaicinājums minēts tas, ka mazumtirgotāji CSP iesniedz datus nestandartizētos formātos. Lai arī dati kopumā ir izmantojami, tajos nereti ir nepilnības, tostarp neaizpildīti vai nekorekti datu lauki. Problēmas biežāk konstatētas attiecībā uz preču svītrkodu norādīšanu un informāciju par pamatcenu uz vienību.
Vienlaikus EM atzīmē, ka patlaban ar memoranda sadarbības partneriem apspriež iespēju Latvijas Bankai piešķirt tiesības piekļūt elektronisko darījumu jeb transakciju datiem, kas, apkopojot šos datus, varētu sniegt vēl lielāku pievienoto vērtību sabiedrībai – analizēti dažādi ekonomiskie procesi un pieejama papildu informācija, kas patērētājiem ļautu izdarīt apsvērtākus pirkumus un vēl vairāk saasinātu konkurenci tirgus dalībnieku starpā.
Savukārt attiecībā uz datu iesniegšanu cenu monitoringam EM norāda, ka visi trīs mazumtirgotāji ievēro Ministru kabineta noteiktās prasības attiecībā uz datu saturu, iesniegšanas laiku un regularitāti. Vienlaikus CSP patlaban nevērtē datu kvalitāti, tādēļ nav pārliecības, vai informācija iesniegta pilnā apmērā un atbilstošā tehniskā kvalitātē.
Datu apmaiņa notiek automatizēti, tādēļ datu lietotājiem tiek nodota visa informācija, ko mazumtirgotāji iesniedz Centrālajai statistikas pārvaldei.
Vienlaikus ir konstatēti gadījumi, kad mazumtirgotāji iesniedz atkārtotus vai kļūdainus datus, un arī šādos gadījumos tie automatizēti tiek nodoti tālāk. Par konstatētajām neprecizitātēm datu saņēmēji tiek informēti nekavējoties pēc tam, kad no mazumtirgotājiem saņemta precizētā informācija.
Otrdienas valdības sēdē kultūras ministre Agnese Lāce (P) norādīja, ka EM informatīvajā ziņojumā nav sniegta informācija par to, vai mērķis par pazeminātām pārtikas cenām ir sasniegts. Viņa izcēla, ka ziņojumā nav pieejami pilnie dati un to analīze, kā arī nav informācijas par to, kā atrisināt datu pieejamības problēmu. “Es nezinu, ko mēs varam secināt no šī informatīvā ziņojuma,” teica Lāce.
Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) izteicās, ka šodienas informatīvais ziņojums vairāk bija kā atskaite, vai vispār izdevies šādu datu plūsmu ieviest. Pēc Valaiņa teiktā, tas bijis pietiekami liels izaicinājums.
Politiķis arī norādīja, ka analītiskā sadaļa, no kuras var izdarīt secinājumus, vēl ir procesā. Viņš solīja, ka valdībā par to tiks sniegta informācija kādā no nākamajiem informatīvajiem ziņojumiem par šo tēmu. Nākamajā ziņojumā varot iekļaut arī pārtikas inflācijas rādītājus, atskaites par vidējām un lētākajām cenām un citu informāciju.
Valainis arī informēja, ka piektdien, 27. martā, ir plānots tikties ar pārtikas tirgotājiem, ražotājiem un citiem iesaistītajiem, lai aktualizētu pērn parakstīto memorandu par pārtikas cenu samazināšanu.
LETA vēstīja, ka 2025. gada maijā tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu. Memorandu parakstīja ekonomikas ministrs, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome, biedrība “Zemnieku saeima” un citi partneri. Memorands paredz zemo cenu pārtikas groza ieviešanu, cenu salīdzināšanas rīka ieviešanu, kā arī vietējās izcelsmes produktu īpatsvara veicināšanu veikalos.
Memorands paredz pārtikas zemo cenu grozā iekļaut vismaz vienu produktu no katras no desmit pamata pārtikas kategorijām. Šīs kategorijas ietver maizi, pienu, sieru, biezpienu, sviestu, krējumu, jogurtu, paniņas, svaigus dārzeņus un augļus, cūkgaļu, mājputnu gaļu, liellopu un teļa gaļu, aitas un kazas gaļu, svaigas zivis, olas, miltus un citus graudaugus, kā arī augu eļļas.
Cik pārtikai nedēļā tērē tu?
