Foto: Ivars Soikāns/LETA

Labsvīrs neapmierināts par VK sūdzēšanos policijā: “Nav nevienas tiesību normas, ko es esmu pārkāpis” 3

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

“Nav nevienas tiesību normas, ko es esmu pārkāpis. Valsts kontrole man ir pārmetusi, ka neesmu ievērojis labas pārvaldības principu, kas ir ļoti plaši interpretējams, un man nav patīkami būt šīs interpretācijas varā. Man nav pretenziju pret Valsts kontroles ziņojumu, es uzņemos visu atbildību, jo patiešām vienpersoniski pieņēmu lēmumus, kuram par valsts naudu atļaut piegādāt maskas un respiratorus. Bet man ir nepatīkami lasīt un klausīties, ka, lūk, Valsts kontrole par manām darbībām ir vērsusies Valsts policijā,” saka bijušais Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktors Edgars Labsvīrs, kurš atkāpās no amata, vēl pirms klajā nācis Valsts kontroles (VK) ziņojums par aizsarglīdzekļu iepirkumiem Covid-19 krīzes laikā.

VK šonedēļ informēja, ka vērsusies Valsts policijā par NVD martā veikto individuālo aizsardzības līdzekļu – aizsargmasku un respiratoru – iegādi. VK revīzijā secinājusi, ka vairākos gadījumos ir notikusi vienpersoniska lēmumu pieņemšana, trūcis atklātības, skaidrojot piegādātāju vērtēšanas kritērijus, savukārt tas vedinot uz aizdomām par iespējamu korupcijas risku.

CITI ŠOBRĪD LASA
Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde ir uzsākusi resorisko pārbaudi par aizsargmasku un respiratoru iegādēm.

Bijušais NVD vadītājs teic, ka jau no maija sākuma NVD sadarbojusies ar Valsts policiju un visus materiālus, kas tika sūtīti VK un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, saņēmusi arī policija, un pagaidām nekādas noziedzīgas darbības neesot atklājušās. E. Labsvīrs neesot saņēmis sūdzības ne no ārstniecības iestādēm, kurām piegādātas ķirurģiskās mutes un deguna aizsargmaskas, kā arī respiratori, ne arī no komersantiem, kuri pieteikušies tās piegādāt, bet izkrituši cauri prasību sietam.

“Latvijas Avīzes” rīcībā gan ir vairāki fakti, kas apliecina, ka daļa slimnīcu saņēma nestandarta izmēra ķirurģiskās maskas, kuras bija pārāk mazas, lai mediķi tās varētu izmantot. Piemēram, daļa masku bijušas ar saplēstām gumijām, tātad arī neizmantojamas, jo tās nebija iespējams nofiksēt, lai turētos uz sejas. Daži slimnīcu vadītāji neslēpa, ka neesot vēlējušies sūtīt sūdzības NVD un Veselības ministrijā, jo baidījušies, ka pēc tam varot vērsties pret viņiem.

Latvijā nav nevienas laboratorijas, kurā varētu veikt individuālo aizsardzības līdzekļu kvalitātes un drošības pārbaudes.

To savu iespēju robežās darīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūts, Veselības inspekcija, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina tehnoloģijas institūts, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra “Tuberkulozes un plaušu slimību centrs” laboratorija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

VK revidenti vērsa uzmanību, ka kvalitātes pārbaužu veikšanā nebija vērojama konsekvence, jo pārbaudes neesot veiktas visām piegādātajām preču partijām. Piemēram, pārbaudes esot veiktas tikai pirmajai no piecām SIA “GP Nord” piegādēm, vienai no divām SIA “Saules aptieka” piegādēm, savukārt no SIA “Tavol” saņemtie respiratori neesot vispār pārbaudīti.

Kritika par gausu rīcību

Eiropas Komisija marta sākumā publiskoja ieteikumus par atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūrām Covid-19 apdraudējuma kontekstā, norādot, ka dalībval­stis pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma drīkst pieļaut atkāpes no individuālo aizsardzības līdzekļu atbil­stības novērtēšanas procedūrām, ja to izmantošana ir veselības aizsardzības interesēs. Tomēr ir jāpārliecinās, ka visi individuālie aizsardzības līdzekļi un medicīniskās ierīces, ko laiž tirgū, turpina nodrošināt lietotāja veselības un drošuma aizsardzību.

Reklāma
Reklāma

Diemžēl Latvijas Ministru kabinets tikai pēc mēneša noteica kārtību, kādā atļauts iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus, kuriem nav uzsākta vai pilnībā pabeigta atbilstības novērtēšanas procedūra un kuri nav marķēti ar CE marķējumu.

VK negatīvi vērtē nacionālā regulējuma apstiprināšanu gandrīz mēnesi pēc EK ieteikumu sniegšanas.

Kritika par gausu rīcību koronavīrusa pandēmijas laikā veltīta arī Finanšu ministrijai un Iepirkumu uzraudzības birojam. Lai gan jau kopš marta sākuma aizsarglīdzekļu operatīvai piegādei ar valdības rīkojumu bija atļauts nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, Finanšu ministrija kopā ar biroju vadlīnijas, kā šīs piegādes ir veicamas, publiskoja tikai pēc diviem mēnešiem.

Pandēmijas laikā tika atļauts nerīkot valsts iepirkumus, kuri parasti ilgst mēnesi un ilgāk un kurus var apstrīdēt, bet pieminētajās vadlīnijās bija norādīti vairāki likumi, kuri ir jāievēro, lai nerastos aizdomas, ka valsts budžeta nauda ir tērēta, neievērojot labus valsts pārvaldības principus.

Tieši šis bija galvenais iemesls, kāpēc toreizējais NVD direktors E. Labsvīrs tagad ir nonācis VK uzmanības centrā. Lēmumus, kuram komersantam uzticēt aizsarglīdzekļu piegādi, viņš pieņēmis vienpersoniski. E. Labsvīrs gan šo pārmetumu nepieņem, jo esot par saviem lēmumiem informējis citas krīzes vadībā iesaistītās institūcijas, piemēram, Valsts operatīvo medicīnisko komisiju, tādējādi iegūstot augstāko amatpersonu, tostarp veselības ministres Ilzes Viņķeles atbalstu (NVD direktors atrodas tiešā veselības ministres pakļautībā).

E. Labsvīrs uzskata, ka kopumā viss esot izdarīts pareizi.

“Ja ir valsts iepirkuma konkurss, tad iespējams salīdzināt komersantu piedāvājumus un turēties droši pretī iebildumiem un kritikai. Ja konkursa nav, tad labākais, ko var izdarīt, ir apmierināt maksimāli lielāko piegādātāju skaitu. Realitātē, lai nonāktu līdz astoņiem līgumiem, bija jāstrādā ar vairākiem desmitiem piegādātāju vienlaikus, pārliecinoties, vai tiem nav eksporta aizlieguma, nodokļu parādu utt.,” skaidroja bijušais NVD direktors.

Ministrija: vajadzēja rīkoties ātri

Atbildot uz Valsts kontroles ziņojumu, Veselības ministrija paziņojusi, ka NVD veiktais individuālo medicīnas aizsardzības līdzekļu iepirkums tika veikts ārkārtējos apstākļos, kad izšķiroša loma bija spējai pieņemt lēmumus un panākt ātru rezultātu. Ministrija uzsver, ka lielu aizsarglīdzekļu krājumu Latvijai nebija, jo 2020. gada sākumā nekas neliecināja par pandēmijas riskiem un bezprecedenta individuālo aizsardzības līdzekļu apjoma patēriņa palielinājumu pasaulē.

Līdz ar februāri, kad sāka pieaugt saslim­stība ar Covid-19, masku, respiratoru un citu individuālo aizsardzības līdzekļu iegāde kļuvusi apgrūtināta.

NVD individuālo aizsardzības līdzekļu iepirkums ļāvis nodrošināt ārstniecības iestādes ar nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un tiešā veidā pasargāt ārstus, māsas un citas ārstniecības personas viņu darbā.

Valsts kontrole gan arī paudusi bažas par ilgstoši pieļautu nevērīgu attieksmi pret valsts materiālo rezervju plānošanu un finansēšanu. “Revidenti izprot, ka tāda mēroga pandēmija kā Covid-19 nebija iepriekš prognozējama, tomēr arī norāda, ka ilgstoši pieļautās nevērīgās attieksmes pret valsts materiālo rezervju plānošanu un finansēšanu dēļ veselības resoram, iestājoties ārkārtējai situācijai, nebija “drošības spilvena”, uz ko paļauties, ja izrādītos, ka nozarei nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus nav iespējams iegādāties vispār,” atzīst Valsts kontrole.

Fakti par masku un respiratoru iegādi

* Veselības ministrijai laikā no 3. līdz 20. martam piešķirti 11,7 miljoni eiro individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei. Aizsargmaskas un respiratori iegādāti par 5,728 miljoniem eiro. No tiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) izlietoja 0,02 miljonus eiro, Nacionālais veselības dienests (NVD) izlietoja 5,708 miljonus eiro. No 2. aprīļa iegādes procesu pārņem aizsardzības resors; par revīzijas rezultātiem Valsts kontrole informēs augusta otrajā pusē.

* Pirmos līgumus par 5000 aizsargmasku un 4116 respiratoru piegādi ar vairākiem komersantiem (“GP Nord”, “Medika GN”, “GRIF”, “IJ Unisons”) par 19 691,19 eiro noslēdza NMPD.

* Pēc tam līgumus par 5 708 325,73 eiro slēdza NVD ar pieciem piegādātājiem:

“Lauma Fabrics” – 3 423 141,11 eiro,

“Saules aptieka” – 1 320 000 eiro,

“GP NORD” – 849 482 eiro,

“Tavol” – 104 086,62 eiro,

“Atta-1” – 11 616 eiro.

Dati: Valsts kontrole